Iesaki rakstu: 
Kā citādi lai cilvēks pārvietojas pa galvaspilsētu Dziesmusvētku laikā? Tā kā šajā transporta līdzeklī 1.aprīlī saklausītā saruna par prezidenta vēlēšanām piepildījās mats matā, protams, vērīgi ausījos apkārtējās čalās arī šoreiz. Un, lūk, ko dzirdēju.
- Edvards vēl nav ar visiem nofotografējies, tas savu amatu neatdos. Apvienotie paliks koalīcijā un nekur prom neies.
- Tad būs tas krupis jānorij - vecie draugi zaļzemnieki atkal jāpieņem. Un jāpadalās...
- Katram jau kaut ko var piedāvāt. Puskomisiju, komisiju un tad vēl ministriju. Teiksim, Uldim ļaus reinkarnēties atpakaļ savā sapnī pie vilcieniņiem, tranzīta un Eiropas naudas plūsmām, kuras gan drīz izsīks. Nacionāļi būs laimīgi evakuēt no satiksmes savu jaunbiedru, kurš vēl nesaprot, ka šī ministrija viņam iesmērēta, lai būtu ko vainot par Rail Baltica nepatikšanām; tā vietā NA ietirgos sev ārlietas - Rihards jau sen zemajā startā.
- Bet ko iesākt ar progresīvo zelta jaunatni? Mūžīgi amatgribošo Kasparu? Mūžīgi abižoto Mārtiņu?
- Nav viņi rīkojušies gaumīgi: paši klauvē pie valdības durvīm, bet Rīgā šitā mazgā partneru veļu! Par to traci jāsaņem taisnīgs sods. Lai pagaidām paliek galvaspilsētas koalīcijā, izdara secinājumus, bet uz valdību lai pagaida, politiski nobriest.
- Turklāt Vienotībai Saeimā pa rokai būs "rezerves draugi", ar ko biedēt visus pārējos - ja nu kas, varam nomainīt!
- Prezidents, premjers, tad vēl Rīgas mērs. Visa vara vienās rokās... Kaut ko man tas atgādina. Varbūt Tautas partiju, kas iekrita pārliekā lielummānijā un slikti beidza?
- Viņiem ir atstrādāta tehnika: kādu apēdīs/apvienosies, pārdēvēsies un atkal nevainīgi dosies pie vēlētāja. Teiksim, "Visjaunākā Vienotība" vai "Progresīvā Vienotība".
- Tad paliek problēma ar Krišjāni. Viņš ar visiem šiem neveiklajiem manevriem par karognesēju nākamreiz vairs nederēs.
- Jāatzīst, tā ir lielākā partijas problēma. Smuki dzied, bet tas arī viss. Varbūt uz Eiropu par komisāru? Ar godu pavadīt - sak, atdodam to labāko, kas mums ir. Bet tā uzmanīgi, lai Valdis nejūtas apdraudēts, viņš taču joprojām ir lielā stratēģiskā rezerve.
- Un tas arī viss restarts, kapitālais remonts un paātrinājums?...
Ja vienreiz tramvajā dzirdētais piepildās - tā varbūt ir nejaušība. Ja arī tagad piepildīsies - tā jau būs likumsakarība. Kopā pārbaudīsim. Un biežāk jābrauc ar tramvaju, tur ļaudis zina drēbi.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
