Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesā izskatāmo lietu elektroniskā sadale un lietu sadales plāns ir tikai fikcija, no kā jebkurā mirklī iespējams atkāpties „tiesas darba optimizācijas nolūkā”, - to oficiālā lēmumā apliecinājusi Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva. Šis dokuments, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, apstiprina jau iepriekš publiskoto informāciju saistībā ar konkrētu uzņēmumu maksātnespējas procesu virzīšanā „pareizajā” virzienā un pie „pareizajiem” tiesnešiem, kuri tad pieņem „pareizos” lēmumus.

Saskaņā ar Latvijas tiesu portālā pieejamo informāciju par Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plānu tā 1.1.punktā noradīts, ka Jūrmalas tiesā ienākošās krimināllietas, civillietas un administratīvo pārkāpumu materiāli tiek sadalīti elektroniski. Plāna 1.4.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācijas noteiktas, pamatojoties uz Tiesu administrācijas izstrādāto klasifikatoru un tiesnešu profesionālajām zināšanām.

Savukārt plāna 2.punktā norādīta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācija, saskaņā ar kuru maksātnespējas procesa lietas Jūrmalas pilsētas tiesā skata divi tiesneši – Ilze Freimane un Dzintra Danberga. Savukārt Beļajeva pie maksātnespējas izskatītājiem nav pieminēta. Turklāt tiesu arhīvi nerāda kaut vienu maksātnespējas lietu, kuru pēdējos gados būtu izskatījusi tiesnese Beļajeva.

Taču, kā Pietiek jau informējis, smagās finanšu problēmās nonākušās AS Rīgas Kinostudija akcionāri šoruden bija konstatējuši, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāna lietu Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja, tiesnese Beļajeva izskatīšanai tomēr iedalījusi tieši sev, neraugoties uz to, ka viņai līdz šim nemaz nav bijusi noteikta specializācija maksātnespējas lietās.

Tas nozīmē, ka šajā gadījumā, saņemot lietu no Jelgavas tiesas, Jūrmalas tiesā nav tikusi ievērota elektroniskā lietu sadales kārtība, kuru saskaņā ar tā paša plāna 1.3.punktu būtu bijis jāveic pašai Beļajevai. Iedalījusi sev šo lietu, Beļajeva šā gada 25. septembrī ar nepārsūdzamu spriedumu noraidījusi Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, par kuru bija izlēmuši uzņēmuma akcionāri, tostarp arī Kultūras ministrija.

„Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja S.Beļajeva, iedalot pati sev izskatīšanai konkrēto AS Rīgas Kinostudija tiesiskās aizsardzības procesa lietu, ir acīmredzami un rupji pārkāpusi Jūrmalas pilsētas tiesā noteikto lietu sadales kārtību un principus, kā arī ignorējusi faktu, ka viņai nav nepieciešamo profesionālo zināšanu, lai specializētos šāda veida lietu izskatīšanā,” – ar šādu argumentāciju Rīgas Kinostudijas akcionāri Beļajevai bija pieteikuši noraidījumu.

Kā nu izrādījies, Beļajeva visu šo plānu pārtaisījusi pa savam ar šādu argumentāciju: „Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 33.panta trešās daļas 4.punktu - tiesas priekšsēdētājs atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plāna, kas apstiprināts 2012.gadam, 5.3. un 5.4.punktiem, tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atkāpties no lietu sadales plāna gan tiesas darba optimizācijas nolūkā, gan mainoties tiesnešu specializācijai. Tiesas darba optimizācijas nolūkā ar 2012.gada 12.jūnija tiesas priekšsēdētājas rīkojumu ir veiktas izmaiņas lietu sadales plānā un specializācija maksātnespējas lietās tika noteikta tiesnesei S.Beļajevai.”

Ar šo Beļajevas argumentāciju ir bijis pietiekami, lai viņa noraidītu sev pieteikto noraidījumu, atzīstot, ka „tas ir balstīts tikai uz AS Rīgas kinostudija pārstāvja subjektīviem uzskatiem, pieņēmumiem, tiesu iekšējā normatīvā regulējuma nepārzināšanu, informācijas trūkumu un vēlēšanos ietekmēt tiesnesi pirms iesāktā procesa pabeigšanas.

Pietiek Jūrmalas pilsētas tiesā pagaidām nav izdevies saņemt nekādu skaidrojumu ne par to, kāda tieši darba optimizācija tiesā bijusi nepieciešama, kāds ir bijis optimizācijas plāns, kas to izstrādājis un kur ar šo plānu varētu iepazīties, ne arī par to, uz kāda pamata Beļajeva pēkšņi nolēmusi, ka viņa turpmāk ir pietiekami specializējusies maksātnespējas lietās.

Tikmēr Beļajeva jau vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, informējot viņu par to, ka „notiek rupja iejaukšanās lietas izspriešanā, mēģinot ietekmēt un iebiedēt tiesnesi ar iespējamām sankcijām pret viņu”. Šādi viņa traktējusi to, ka zināšanai saņēmusi Kultūras ministrijas valsts sekretāra iesniegumu.

Tas adresēts Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Sandrai Strencei un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, „lūdzot izvērtēt AS Rīgas Kinostudija iesniegumā norādīto Jūrmalas pilsētas tiesneses Beļajevas rīcību un tās atbilstību normatīvajiem aktiem”.

Beļajevas sašutumu izraisījis fakts, ka iesniegums „adresēts ir tiesu varas pārstāvjiem, kuriem saskaņā ar speciāliem likumiem ir piešķirtas tiesības izvērtēt zemāk stāvošo instanču tiesnešu darbu, bet tiesnesei tas nodots tikai zināšanai un pirms tiesas sēdes”.

Pietiek šodien publisko gan Rīgas Kinostudijas izteikto noraidījumu tiesnesei Beļajevai, gan viņas lēmumu par tā noraidīšanu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...