Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesā izskatāmo lietu elektroniskā sadale un lietu sadales plāns ir tikai fikcija, no kā jebkurā mirklī iespējams atkāpties „tiesas darba optimizācijas nolūkā”, - to oficiālā lēmumā apliecinājusi Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva. Šis dokuments, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, apstiprina jau iepriekš publiskoto informāciju saistībā ar konkrētu uzņēmumu maksātnespējas procesu virzīšanā „pareizajā” virzienā un pie „pareizajiem” tiesnešiem, kuri tad pieņem „pareizos” lēmumus.

Saskaņā ar Latvijas tiesu portālā pieejamo informāciju par Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plānu tā 1.1.punktā noradīts, ka Jūrmalas tiesā ienākošās krimināllietas, civillietas un administratīvo pārkāpumu materiāli tiek sadalīti elektroniski. Plāna 1.4.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācijas noteiktas, pamatojoties uz Tiesu administrācijas izstrādāto klasifikatoru un tiesnešu profesionālajām zināšanām.

Savukārt plāna 2.punktā norādīta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācija, saskaņā ar kuru maksātnespējas procesa lietas Jūrmalas pilsētas tiesā skata divi tiesneši – Ilze Freimane un Dzintra Danberga. Savukārt Beļajeva pie maksātnespējas izskatītājiem nav pieminēta. Turklāt tiesu arhīvi nerāda kaut vienu maksātnespējas lietu, kuru pēdējos gados būtu izskatījusi tiesnese Beļajeva.

Taču, kā Pietiek jau informējis, smagās finanšu problēmās nonākušās AS Rīgas Kinostudija akcionāri šoruden bija konstatējuši, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāna lietu Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja, tiesnese Beļajeva izskatīšanai tomēr iedalījusi tieši sev, neraugoties uz to, ka viņai līdz šim nemaz nav bijusi noteikta specializācija maksātnespējas lietās.

Tas nozīmē, ka šajā gadījumā, saņemot lietu no Jelgavas tiesas, Jūrmalas tiesā nav tikusi ievērota elektroniskā lietu sadales kārtība, kuru saskaņā ar tā paša plāna 1.3.punktu būtu bijis jāveic pašai Beļajevai. Iedalījusi sev šo lietu, Beļajeva šā gada 25. septembrī ar nepārsūdzamu spriedumu noraidījusi Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, par kuru bija izlēmuši uzņēmuma akcionāri, tostarp arī Kultūras ministrija.

„Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja S.Beļajeva, iedalot pati sev izskatīšanai konkrēto AS Rīgas Kinostudija tiesiskās aizsardzības procesa lietu, ir acīmredzami un rupji pārkāpusi Jūrmalas pilsētas tiesā noteikto lietu sadales kārtību un principus, kā arī ignorējusi faktu, ka viņai nav nepieciešamo profesionālo zināšanu, lai specializētos šāda veida lietu izskatīšanā,” – ar šādu argumentāciju Rīgas Kinostudijas akcionāri Beļajevai bija pieteikuši noraidījumu.

Kā nu izrādījies, Beļajeva visu šo plānu pārtaisījusi pa savam ar šādu argumentāciju: „Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu" 33.panta trešās daļas 4.punktu - tiesas priekšsēdētājs atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plāna, kas apstiprināts 2012.gadam, 5.3. un 5.4.punktiem, tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atkāpties no lietu sadales plāna gan tiesas darba optimizācijas nolūkā, gan mainoties tiesnešu specializācijai. Tiesas darba optimizācijas nolūkā ar 2012.gada 12.jūnija tiesas priekšsēdētājas rīkojumu ir veiktas izmaiņas lietu sadales plānā un specializācija maksātnespējas lietās tika noteikta tiesnesei S.Beļajevai.”

Ar šo Beļajevas argumentāciju ir bijis pietiekami, lai viņa noraidītu sev pieteikto noraidījumu, atzīstot, ka „tas ir balstīts tikai uz AS Rīgas kinostudija pārstāvja subjektīviem uzskatiem, pieņēmumiem, tiesu iekšējā normatīvā regulējuma nepārzināšanu, informācijas trūkumu un vēlēšanos ietekmēt tiesnesi pirms iesāktā procesa pabeigšanas.

Pietiek Jūrmalas pilsētas tiesā pagaidām nav izdevies saņemt nekādu skaidrojumu ne par to, kāda tieši darba optimizācija tiesā bijusi nepieciešama, kāds ir bijis optimizācijas plāns, kas to izstrādājis un kur ar šo plānu varētu iepazīties, ne arī par to, uz kāda pamata Beļajeva pēkšņi nolēmusi, ka viņa turpmāk ir pietiekami specializējusies maksātnespējas lietās.

Tikmēr Beļajeva jau vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, informējot viņu par to, ka „notiek rupja iejaukšanās lietas izspriešanā, mēģinot ietekmēt un iebiedēt tiesnesi ar iespējamām sankcijām pret viņu”. Šādi viņa traktējusi to, ka zināšanai saņēmusi Kultūras ministrijas valsts sekretāra iesniegumu.

Tas adresēts Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Sandrai Strencei un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, „lūdzot izvērtēt AS Rīgas Kinostudija iesniegumā norādīto Jūrmalas pilsētas tiesneses Beļajevas rīcību un tās atbilstību normatīvajiem aktiem”.

Beļajevas sašutumu izraisījis fakts, ka iesniegums „adresēts ir tiesu varas pārstāvjiem, kuriem saskaņā ar speciāliem likumiem ir piešķirtas tiesības izvērtēt zemāk stāvošo instanču tiesnešu darbu, bet tiesnesei tas nodots tikai zināšanai un pirms tiesas sēdes”.

Pietiek šodien publisko gan Rīgas Kinostudijas izteikto noraidījumu tiesnesei Beļajevai, gan viņas lēmumu par tā noraidīšanu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...