Jūrmalas attīstības biedrības vadītājs: jūsu jautājumi nav pareizu žurnālistu jautājumi, uz tādiem es neatbildēšu
PIETIEK09.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretrunīgi vērtētā Jūrmalas attīstības biedrība (JAB), kas kūrortpilsētā guvusi ievērību ar spēju skaļi protestēt pret vieniem projektiem, „nepamanīt” citus un pēc laika „aizmirst” arī savus skaļos protestus, pēdējos gados ir nākusi klajā ar daudziem skaļiem paziņojumiem. Taču, kā izrādās, ir jautājumi, uz kuriem tā atbildēt nevēlas, - Pietiek šodien publicē jautājumus, uz kuriem pēc divas nedēļu pārdomām Jūrmalas attīstības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms (attēlā) pavēstīja: "Jūsu jautājumi nav pareizu žurnālistu jautājumi, uz tādiem es neatbildēšu!"
- JAB savulaik iestājās pret Aināra Šlesera mājas būvniecību un tās iespējamo kaitējumu dabai. Kā šis process beidzās? Kādēļ JAB pārtrauca uzturēt savu prasību?
- Mediji ziņoja, ka būvatļauja A. Šlesera mājas būvniecībai tika apturēta pēc tam, kad Jūrmalas aizsardzības biedrība 2011.gadā to apstrīdēja tiesā, iebilstot pret būvniecību piejūras priežu mežā. Kā beidzās šī tiesvedība?
- Publiski laiku pa laikam ir izteikti pārmetumi, ka JAB rīkojas kā šantažētāji, aktīvi iestājoties pret vieniem uzņēmēju projektiem, bet citus neaizskarot vai arī pārstājot pret tiem vērsties. Vai šiem pārmetumiem ir pamats? Lūdzu, atbildi pamatojiet.
- Pēdējos gados laiku pa laikam parādās ziņas par JAB tiesvedībām saistībā ar Jūrmalas vides, apbūves un saistītiem jautājumiem, taču tās ir fragmentāras, nekļūst skaidrs, ar ko kura tiesvedība ir beigusies. Vai, lūdzu, varat sniegt pārskatu par pēdējiem trim – pieciem gadiem: kādi spriedumi ir stājušies spēkā (lūdzu, miniet lietu numurus), kādas lietas pašlaik atrodas kādā izskatīšanas instancē?
- JAB ir publiski izteikti pārmetumi, ka tā publiski atzīmē savus panākumus tiesvedībās, bet noklusē zaudējumus un neveiksmes. Kā Jūs varat komentēt šos pārmetumus? Vai tie atbilst patiesībai? Atbildi, lūdzu, pamatojiet.
- 2016. gada oktobrī JAB paziņoja, ka tā ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā par Jūrmalas teritorijas plānojumu. Sakiet, lūdzu, kā beidzās šī tiesvedība? Vai tiesa pieņēma pieteikumu? Ja nē, ar kādu pamatojumu? Vai varat atsūtīt Satversmes tiesas pamatojumu pilnā apmērā?
- Administratīvā apgabaltiesa 2018.gada 21.jūnija spriedumā par viesu nama būvniecību Jūras ielā 32A ir norādījusi, ka Jūrmalas aizsardzības biedrības rīcība liecina par vēlmi jebkādiem līdzekļiem, pamatotiem un nepamatotiem, novilcināt trešās personas tiesības izmantot ar būvatļauju piešķirtās apbūves tiesības un par JAB necieņu pret tiesu un negodprātīgu rīcību. Kā Jūs to komentējat? Kāda ir virzība šajā lietā?
- Jūrmalas attīstības biedrība vāca parakstus pret teritorijas plānošanas dokumentu (Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus pret “viltus” izmitināšanas objektu būvniecību, lokālplānojumu Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”). Vai izdevās savākt nepieciešamos 1000 parakstus? Kāda bija tālākā JAB rīcība? Kāda ir šī iesnieguma tālākā virzība un rezultāts? Ar ko skaidrojat parakstu vākšanas rezultātus?
- JAB mājas lapā minēts, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība ir veikusi pētījumu, kurš apliecina, ka no Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir visierobežotākās iespējas kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās. Par kādiem līdzekļiem JAB veica šo pētījumu?
- Cik biedru pašlaik ir Jūrmalas aizsardzības biedrībai? Vai, lūdzu, varat iepazīstināt ar biedru sarakstu! Vai biedru saraksts ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā?
- No kādiem ienākumiem savu darbību finansē Jūrmalas attīstības biedrība? Tās pārskati rāda, ka biedrībai faktiski nav oficiālu ieņēmumu. Kā tas, lūdzu, ir iespējams?
- Pirms dažiem gadiem portāls pietiek.com publicēja informāciju par Jūsu iespējamu interešu konfliktu, reizē darbojoties biedrībā un strādājot AS Latvenergo? Kā Jūs varat komentēt publikācijā minētos faktus? Vai Jūs joprojām darbojaties AS Latvenergo vai kādā tās meitasuzņēmumā?
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
