Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms teju desmit gadiem gadiem dabas draugs un vienkārši pilsoniski aktīvs cilvēks Artūrs Priede (attēlā) apstrīdēja ieceri būvēt dzīvojamo ēku “Pērle” pie Mazā Baltezera. Jau bija savākti iedzīvotāju paraksti, panākta izsniegtās būvatļaujas apturēšana, draudēts ar tiesu. “Garantēju, ka pat tad, ja tiesvedības laikā “Pērle” tiks paspēta uzbūvēt, gala rezultātā «New Europe» šī ēka būs jānojauc,» avīzei “Apriņķis” prognozēja aktīvists.

Taču nogāja greizi. Aktīvais „dabas draugs” tika pieķerts 50 000 eiro kukuļa pieprasīšanā, sākās tiesu darbi pret pašu aktīvistu, šķēršļi būvniecībai pazuda. Notikušais daudziem izrādījās pamatīgs šoks, jo pēkšņi kļuva redzams tas, par ko iepriekš bija tikai aizdomas. Izrādījās, ka cīņa pret teritoriju apbūvēšanu var būt arī īsts “bizness”, kurā ieguvēji ir aktīvisti, bet līdzpilsoņi, kuri, bieži vien nezinot lietas nianses, atbalsta ideju, vienkārši tiek nelietīgi izmantoti.

Ar šo piemēru es negribu apgalvot, ka visi dabas draugi nav tādi, par kādiem uzdodas. Taču nav arī tā, ka viņiem būtu jāatrodas ārpus kritikas un viņu darbību nevarētu vērtēt un par to uzdot jautājumus.

Kopš 2010. gada Jūrmalā darbojas “Jūrmalas aizsardzības biedrība”. Laiku pa laikam dzirdam, ka apstrīdēta tā vai cita apbūves iecere, kas apdraudot vidi, - ne tajā vietā būvēts, ēka pārāk augsta, izmantošanas veids ne tas, kas paredzēts. 

Ilgus gadus, zinot politiķu visatļautību pilsētā, jūrmalnieki un pārējie Latvijas iedzīvotāji uz aktivitātēm skatījās atbalstoši - ja jau biedrība saka, tad droši vien tā arī ir. Taču laiks iet, cilvēki mainās, bet kritikas pietrūcis.

Skatoties no malas, jautājumi rodas. Piemēram, kāpēc  vienā ielas pusē būvniecības ieceri apstrīd, bet turpat blakus – ne? Kāpēc virkne projektu, kuru apstrīdēšana sākas ar lielu troksni, pēc tam paklusi beidzās ar mierizlīgumu? Vai tiešām uzņēmēji kaut ko radikāli ir mainījuši projektos? Bet varbūt izlīgumam bija pavisam cits iemesls? Un kāpēc daži biedrības vadoņi tiek manīti, pieņemšanās tiesājam lašmaizītes pie dažiem attīstītājiem, ar kuriem pirms tam mēģināja tiesāties? Un kāpēc ir spriedumi, kuros tiesa skaidri pasaka, ka pretenzijām vispār nav bijis nekāda pamatojuma?

Jautājumu ir daudz, diemžēl publiski par tiem biedrības vadītāji labāk klusē. Arī organizācijas mājaslapā ir atrodami daži stāsti par uzvarām tiesā, bet ne vārda par, cik zināms, krietnu skaitu zaudējumu vai mierizlīgumu. Kāpēc biedrība sagatavo pieteikumus, par kuriem tiesa izsakās kā par vispārīgiem, nepamatotiem un neargumentētiem, reizēm pat vienkārši negodprātīgiem?

Biedrība vispār ir noslēgta un pat noslēpumaina. Tās mājaslapa nesniedz informāciju ne par statūtiem, ne par iestāšanās iespējām, ne par biedriem un to skaitu. Domāju, ka pat jūrmalnieki ar grūtībām spētu nosaukt desmit cilvēku, kas darbojas biedrībā. Šķiet, ka tā arī ir noslēgta cilvēku grupa, kas bez problēmām spēj satilpt krodziņā, kur notiek tikšanās.

Biedrības mājaslapā gan lasāms, ka tajā esot pārstāvēti visi pilsētas vēsturiskie centri: “Katrā no tiem tiek veidota vietējo iedzīvotāju darba grupa (VIDG), kas identificē vietējās problēmas un biedrības valdei piedāvā iespējamos problēmu risinājumu variantus. Valde savlaicīgi izveido speciālistu darba grupas (SDG), kuru sastāvā ir juristi, inženieri, arhitekti, finansisti, žurnālisti, ārsti un citi Jūrmalas iedzīvotāji. Tās, starp citu, izvērtē VIDG sniegtos priekšlikumus un alternatīvus domes ieteiktus risinājumus un iesniedz valdei un pilsētas domei motivētus un lietpratīgus rakstiskus izvērtējumus un nepieciešamības gadījumā piedalās domes sēdēs, lai aizstāvētu savus priekšlikumus.” Taču par šādām struktūrām un to darbošanos nekas nav dzirdēts.

Biedrības vadītāji gan ir paspējuši pabūt politikā un kandidē atkal dažādos sarakstos. Tiesa – ne visi, jo pati biedrības tradicionālā “seja” nevienā sarakstā vairs nav iekļauta. Ļaunas mēles runā, ka pie vainas nav vis principialitāte, bet gan politiķu atskārsme, ka „seja” nevis piesaistīs vēlētāju balsis, bet gan atgrūdīs.

Biedrībai par laimi līdz šim nav bijis Artūra Priedes līmeņa skandālu, taču jūrmalnieki smīkņā gan par nelikumīgi uzbūvētu biedrības vadoņa privātmājas žogu kāpu zonā, ko citkārt principiālais aktīvists spītīgi atsakās nojaukt, un izpostīto zemsedzi, gan par valsts uzņēmuma pamācībām biedrībai, kā runāt ar iedzīvotājiem par būvniecības ieceri, kas izsaukusi viņu neapmierinātību, gan par spēju savietot divus ļoti dažādus amatus ar ļoti dažādām interesēm, gan par dārgiem hobijiem...

Jūrmala uz daudzu Latvijas pilsētu fona ir bagāta, un tā attīstās, neraugoties uz to, kādi politiķi ir bijuši pie varas un kā izmantojuši attīstības iespējas. Politiķu darbi tiek apspriesti, un nevar teikt, ka cilvēkiem nav informācijas. Taču daudz ir arī atkarīgs no tā, kā pilsoniskā sabiedrība izmanto savas iespējas un vai tās pārstāvji šīs tiesības neizlieto savtīgās interesēs. Tā ir ļoti sensitīva tēma, par kuru līdz šim diemžēl daudzi labāk klusē. 

* Jūrmalas iedzīvotāja, Dubultu Evaņģēliski luteriskās draudzes locekle

Novērtē šo rakstu:

58
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi