Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā pašreiz notiek publiska apspriede par jaunu kapu izveidi. Gandrīz visi jūrmalnieki ir pret šādu ieceri, jo šī plāna īstenošana ietekmēs gandrīz ikvienu iedzīvotāju. Detālplānojuma izstrādei izmantotie līdzekļi ir pašvaldības, respektīvi, nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir jābūt tiesībām saprast, kādiem mērķiem viņu nauda tiek iztērēta un, kas būs potenciālais tālākais biznesa attīstītājs.

Īsumā par šo ieceri

Šī iecere pirmo reizi oficiāli tika prezentēta Jūrmalas 2012.gadā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums ir saistošs dokuments, kurš tika izstrādāts apbilstoši normatīvajiem aktiem. Jūrmalas pilsētas pašvaldība pati arī izstrādāja ietekmi uz vidi novērtējumu, kas bija jāsaskaņo ar Vides pārraudzības valsts biroju, kurš savā 2012.gada 31.jūlija atzinumā Nr. 20 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Vides pārskatu” (Pielikums Nr.1) sniedza sekojošas atziņas par attiecīgo teritoriju:

1. “Iespējama negatīva ietekme uz mitrāju teritoriju Krastciemā, kur plānota kapu teritorija, paredzot iespēju būvēt krematoriju. Šajā teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis, un apbūves gadījumā tai jānodrošina inženiertehniskā sagatavošana, kas savukārt ietekmēs apkārtējās teritorijas (mitrāju)hidroloģisko režīmu.”

2. “Pilsētas teritorijā izdalās vairāki nelieli mežaudžu masīvi, kurus veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas, nesamazinot to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašreiz vēl raksturīgās mežu biotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā. Vides pārskatā apkopota informācija par bioloģiski vērtīgām mežu teritorijām un tās ir:

- starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jūras pusi, ietverot arī sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju (lielākā daļa atrodas Ķemeru nacionālā parka - NATURA 2000 teritorijā);

- meži pie Slokas;

- Kraukļu kalni un visi meža masīvi pie Krastciema;

- meža masīvs starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu malu);

- daļa no meža masīva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse);”

3. “Papildus tam Vides pārskatā konstatēts, ka lokāli var tikt ietekmētas šādas dabas teritorijas:

- Krastciema mežu teritorija pie Mežciema ielas, kur divas teritorijas plānotas kapu paplašināšanai un iespējams krematorijas izveidei. Šajā teritorijā atrodas mežainās jūrmalas kāpas, kā arī atrodamas bioloģiski vērtīgu koku audzes. Kapsētas izveide tieši ietekmēs daļu šīs bioloģiski vērtīgās teritorijas.”

Kā arī rekomendēja:

“Jūrmalas pilsētas domei turpmākajos plānošanas etapos (atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam tie ir lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi), ņemt vērā Vides pārskatā un sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus, īpašu vērību pievēršot dabas teritoriju saglabāšanai, iespējami izvairoties no tās apbūves un saglabājot īpaši aizsargājamos biotopus.”

Nedaudz senāka vēsture

1915.gadā šajā mežā notika sadursme starp krievu un Vācu karaspēku, un tika pulcēti arī lieli strēlnieku spēki. Mežs jau tolaik bija purvains, par to liecina mežu šķērsojošā “klucīšu ceļa” nosaukums. Šo ceļu vēsturiski būvēja karapulki, jo pamatne bija tik slapja, ka tehnika grima nost, tāpēc ceļš tika bruģēts ar koka klucīšiem. Arī senajās kartēs, šī vieta apzīmēta kā purvaina.

Kopš tā laika apkārt nav izbūvēta meliorācijas sistēma, kas purvu būtu nosusinājusi, un par to liecina arī meža regulārā aplūšana.

Par Detālplānojumu:

Ar detālplānojumu detalizēti ir iespējams iepazīties šeit: https://jurmala.lv/docs/k18/x/k180355_KRASTCIEMS_0501_PR.pdf

Bet īsumā. Detālplānojuma mērķis ir transformēt priežu mežu 53.5 ha platībā par kapsētu, krematoriju, kolumbāriju un pat atpūtas parku:

•             27.4 ha Dabas apstādījumi

•             1.3 ha Autostāvvieta

•             2.2 ha Ielas izveide

•             11 ha Kapsēta (6400 apbedījumiem)

•             1.3 ha Kolumbāriji

•             4 ha Krematorija

•             0.8 ha Administratīvās ēkas

Ja paredzētais mērķis ir apbedījumi, kolumbārijs un krematorija. Lietderīgā platība no visiem 53,5 ha būs izmantota 16.3 ha platībā, kas ir tikai 30% no visas teritorijas, kas tiks degradēta. Tātad izmantota nelietderīgi.

 Piesaukti ir arī skaitļi, ka Jūrmalā ik mēnesi nepieciešami 30 apbedījumi, tas nozīmē, ka gadā tie ir tikai 360 jauni apbedījumi. Savukārt detālplānojumā minēts, ka četrvietīga kapu kopiņā aizņem vien 12 m2. Sanāk, ka gadā jauniem apbedījumiem ir nepieciešama tikai 0.1 ha liela teritorija.

Pēc Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.27;V-27 ir noteikts: ”Virsapbedījumu ģimenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušā apbedīšanas brīža (atsevišķos gadījumos 15 gadi).” Tas nozīmē, ka ar šādu pieprasījumu 20 gados ir nepieciešami tikai 2ha kapu teritorijas.

 Jau tagad esošās Jūrmalas kapsētas aizņem vairākus desmitus hektārus. Tā nav taisnība, ka Jūrmalā trūkst kapu un nepieciešams būvēt jaunu, bet gan jaunu uzbūvēt ir vieglāk, nekā sakārtot esošos. Un jau izveidotā kapu teritorija jau tagad pārsniedz kapacitāti, kas ir pirmais pavediens tam, ka šeit tiek plānots apbedīt kaimiņus no citām pašvaldībām.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2016.gada publiskajā pārskatā (pieejams: https://www.jurmala.lv/docs/k17/x/k170326_pielikums.pdf) minēts, ka: Jūrmalas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir reģistrēti 574 mirušie.

Tātad, ja detālplānojumā minēts, ka tiek veikti 360 apbedījumi mēnesī un ir reģistrēti 570 mirušie, tas nozīmē, ka proporcionāli 40% tiek apbedīti vai nu baznīcas kapos vai arī citās pilsētās.

Šeit rodas pretruna par krematorijas nepieciešamību, jo, pat pieņemot, ka visi 570 mirušie tiks kremēti vai apglabāti jūrmalā proporcijā 1:1, ar 285 mirušajiem gadā ir par maz, lai nodrošinātu krematorijas rentablu darbību, un tas nozīmē, ka arī krematorija ir paredzēta, lai vestu mirušos uz Jūrmalu.

Gruntsūdeņi

Iedzīvotājiem ir pamatotas bažas, ka viens no iemesliem, kāpēc pagājis tik ilgs laiks no pilsētas attīstības plāna izstrādāšanai līdz detālplānojuma izstrādei šai teritorijai ir tas, ka tika gaidīta rekordsausa vasara, jo galvenais pretinieks kapu izveidē ir gruntsūdeņi. Detālplānojumā minēts, ka mērījumi veikti maijā, kas bija ļoti sauss mēnesis, un ka absolūtais gruntsūdens nav bijis zemāks par 2 m vjl.
Ņemot vēra, ka šī ir purvaina vieta, nepamatoti bija veikt vienu mērījumu pēdējo 10 gadu sausākajā mēnesī, bet gan vajadzēja veikt periodisku gruntsūdeņu monitoringu ilgstoši. Jo to, ka gruntsūdeņi šajā apkaimē ir augsti, var apliecināt jebkuras tuvumā esošās privātmājas īpašnieks.

Detālplānojumā minēts, ka: Gruntsūdens plūsma orientēta Z, ZA, tas ir - Lielupes virzienā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” 3. punkta, 7.apakšpunktā teikts, ka Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

Šim vajadzētu būt izšķirošam faktam, lai kapus tur netaisītu.

Biotopi

Jāsecina, ka sagaidāmi tieši kaitējuma draudi esošajiem biotopiem. Konkrētajā teritorijā tās ir mežainās piejūras kāpas, kas mijas ar mitrājiem, tādējādi veidojot savā ziņā īpatnēju biotopu. Šajā teritorijā ir vairākas staipekņu (likopodiju) audzes, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mitrāji ar kūdraino augsni ir dabīgā vide, kur tiem augt. Izmainot vidi, tie būs paredzēti iznīcībai. Šajā mežā ir sastopamas arī vairākas naktsvijoļu pasugas. Augu valsts novērtējums šim detālplānojumam ir veikts 2017.g.novembrī, tātad laikā, kad lakstaugu daudzveidība nav izvērtējama un šo pārbaudi nevar uzskatīt par adekvātu un labai praksei atbilstošu.

Citēju: ”Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā” A.Auniņa redakcijā, 2013.g., 90.lpp.: mežaino piejūras kāpu apsaimniekošana- “mežainu piejūras kāpu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, piemērotākā apsaimniekošana ir netraucēta biotopa attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnās slodzes kotrole” - tas nesaskan ar šī projekta plāniem, kas arī ir pretrunā ar Latvijas Vides aizsardzības likumu, jo projekts nodrošina kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, nosaka finiša punktu biotopu ilgtspējīgai attīstībai un paredz kaitējumu augsnei un ūdeņiem.

Mežā ir sastopama sila ķirzaka un gludenā čūska, kas arī ir Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Meža tuvums rada labvēlīgu vidi pupuķa ligzdošanai Gulbju ielas pusē, arī šis putns ir Latvijas Sarkanajā grāmatā un katru gadu priecē vietējos iedzīvotājus ar savu eksotiski krāsaino izskatu. Faunas biodiversitāte nav izvērtēta šajā projektā. Noteikti būtu bijuši jāpiesaista ornitologi.

Publiskā apspriede

30.08. Jūrmalas domes sēžu zālē norisinājās publiska apspriede detālplānojumam Krastciems 0501. Uz sanāksmi bija ieradušies vairāk nekā 50 iedzīvotāju, un atklātā balsojumā visi nobalsoja, ka ir pret šādu ieceri ar jebkādiem nosacījumiem.

Sapulces mērķis nebija atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, bet gan pārdot šo ideju, jo piesauktas tika pat tādas frāzes, ka kapu apvienojums kopā ar parku ir normāla prakse pasaulē, taču nevienu piemēru nosaukt nespēja. Protams, ir dažas tādas vietas kā, piemēram, Londonas Haigeitas kapsētā, kas ir tūrisma galamērķis, kur zemē guldīts Kārlis Markss un atrodas veci ķeltu kapi ar interesantiem krustiem, kuri apauguši ar efejām, tiek vesti tūristi un iekasēta pat ieejas maksa, bet tas ir unikāls gadījums.

Ideja kapi - parks: lasīt sēnes, ogas - atkrīt, no kapiem nedrīkst neko nest mājās (latviešu tautas ticējums). Skriet krosu, braukt ar velosipēdu, slēpot, pastaiga ar suni, rīkot pikniku, kāda cita fiziska aktivitāte nav pieņemama, jo kapi ir klusa aizgājēju atdusas vieta, pret kuru jāizturas ar pietāti. Likvidējot šo mežu, mums tiek atņemta atpūtas un relaksācijas vieta.

Novērtē šo rakstu:

43
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....