Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalā pašreiz notiek publiska apspriede par jaunu kapu izveidi. Gandrīz visi jūrmalnieki ir pret šādu ieceri, jo šī plāna īstenošana ietekmēs gandrīz ikvienu iedzīvotāju. Detālplānojuma izstrādei izmantotie līdzekļi ir pašvaldības, respektīvi, nodokļu maksātāju nauda, un nodokļu maksātājiem ir jābūt tiesībām saprast, kādiem mērķiem viņu nauda tiek iztērēta un, kas būs potenciālais tālākais biznesa attīstītājs.

Īsumā par šo ieceri

Šī iecere pirmo reizi oficiāli tika prezentēta Jūrmalas 2012.gadā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā turpmākajiem 12 gadiem. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums ir saistošs dokuments, kurš tika izstrādāts apbilstoši normatīvajiem aktiem. Jūrmalas pilsētas pašvaldība pati arī izstrādāja ietekmi uz vidi novērtējumu, kas bija jāsaskaņo ar Vides pārraudzības valsts biroju, kurš savā 2012.gada 31.jūlija atzinumā Nr. 20 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma Vides pārskatu” (Pielikums Nr.1) sniedza sekojošas atziņas par attiecīgo teritoriju:

1. “Iespējama negatīva ietekme uz mitrāju teritoriju Krastciemā, kur plānota kapu teritorija, paredzot iespēju būvēt krematoriju. Šajā teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis, un apbūves gadījumā tai jānodrošina inženiertehniskā sagatavošana, kas savukārt ietekmēs apkārtējās teritorijas (mitrāju)hidroloģisko režīmu.”

2. “Pilsētas teritorijā izdalās vairāki nelieli mežaudžu masīvi, kurus veido aizsargājamo biotopu kompleksi un teritorijai tipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas, nesamazinot to platības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašreiz vēl raksturīgās mežu biotopu vērtības. Nav pieļaujama arī jauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan bieži masīvu malās vērojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas ir ļoti svarīgas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā. Vides pārskatā apkopota informācija par bioloģiski vērtīgām mežu teritorijām un tās ir:

- starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jūras pusi, ietverot arī sanatorijas „Dzintarkrasts” teritoriju (lielākā daļa atrodas Ķemeru nacionālā parka - NATURA 2000 teritorijā);

- meži pie Slokas;

- Kraukļu kalni un visi meža masīvi pie Krastciema;

- meža masīvs starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu malu);

- daļa no meža masīva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse);”

3. “Papildus tam Vides pārskatā konstatēts, ka lokāli var tikt ietekmētas šādas dabas teritorijas:

- Krastciema mežu teritorija pie Mežciema ielas, kur divas teritorijas plānotas kapu paplašināšanai un iespējams krematorijas izveidei. Šajā teritorijā atrodas mežainās jūrmalas kāpas, kā arī atrodamas bioloģiski vērtīgu koku audzes. Kapsētas izveide tieši ietekmēs daļu šīs bioloģiski vērtīgās teritorijas.”

Kā arī rekomendēja:

“Jūrmalas pilsētas domei turpmākajos plānošanas etapos (atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam tie ir lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi), ņemt vērā Vides pārskatā un sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos priekšlikumus, īpašu vērību pievēršot dabas teritoriju saglabāšanai, iespējami izvairoties no tās apbūves un saglabājot īpaši aizsargājamos biotopus.”

Nedaudz senāka vēsture

1915.gadā šajā mežā notika sadursme starp krievu un Vācu karaspēku, un tika pulcēti arī lieli strēlnieku spēki. Mežs jau tolaik bija purvains, par to liecina mežu šķērsojošā “klucīšu ceļa” nosaukums. Šo ceļu vēsturiski būvēja karapulki, jo pamatne bija tik slapja, ka tehnika grima nost, tāpēc ceļš tika bruģēts ar koka klucīšiem. Arī senajās kartēs, šī vieta apzīmēta kā purvaina.

Kopš tā laika apkārt nav izbūvēta meliorācijas sistēma, kas purvu būtu nosusinājusi, un par to liecina arī meža regulārā aplūšana.

Par Detālplānojumu:

Ar detālplānojumu detalizēti ir iespējams iepazīties šeit: https://jurmala.lv/docs/k18/x/k180355_KRASTCIEMS_0501_PR.pdf

Bet īsumā. Detālplānojuma mērķis ir transformēt priežu mežu 53.5 ha platībā par kapsētu, krematoriju, kolumbāriju un pat atpūtas parku:

•             27.4 ha Dabas apstādījumi

•             1.3 ha Autostāvvieta

•             2.2 ha Ielas izveide

•             11 ha Kapsēta (6400 apbedījumiem)

•             1.3 ha Kolumbāriji

•             4 ha Krematorija

•             0.8 ha Administratīvās ēkas

Ja paredzētais mērķis ir apbedījumi, kolumbārijs un krematorija. Lietderīgā platība no visiem 53,5 ha būs izmantota 16.3 ha platībā, kas ir tikai 30% no visas teritorijas, kas tiks degradēta. Tātad izmantota nelietderīgi.

 Piesaukti ir arī skaitļi, ka Jūrmalā ik mēnesi nepieciešami 30 apbedījumi, tas nozīmē, ka gadā tie ir tikai 360 jauni apbedījumi. Savukārt detālplānojumā minēts, ka četrvietīga kapu kopiņā aizņem vien 12 m2. Sanāk, ka gadā jauniem apbedījumiem ir nepieciešama tikai 0.1 ha liela teritorija.

Pēc Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.27;V-27 ir noteikts: ”Virsapbedījumu ģimenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušā apbedīšanas brīža (atsevišķos gadījumos 15 gadi).” Tas nozīmē, ka ar šādu pieprasījumu 20 gados ir nepieciešami tikai 2ha kapu teritorijas.

 Jau tagad esošās Jūrmalas kapsētas aizņem vairākus desmitus hektārus. Tā nav taisnība, ka Jūrmalā trūkst kapu un nepieciešams būvēt jaunu, bet gan jaunu uzbūvēt ir vieglāk, nekā sakārtot esošos. Un jau izveidotā kapu teritorija jau tagad pārsniedz kapacitāti, kas ir pirmais pavediens tam, ka šeit tiek plānots apbedīt kaimiņus no citām pašvaldībām.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2016.gada publiskajā pārskatā (pieejams: https://www.jurmala.lv/docs/k17/x/k170326_pielikums.pdf) minēts, ka: Jūrmalas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir reģistrēti 574 mirušie.

Tātad, ja detālplānojumā minēts, ka tiek veikti 360 apbedījumi mēnesī un ir reģistrēti 570 mirušie, tas nozīmē, ka proporcionāli 40% tiek apbedīti vai nu baznīcas kapos vai arī citās pilsētās.

Šeit rodas pretruna par krematorijas nepieciešamību, jo, pat pieņemot, ka visi 570 mirušie tiks kremēti vai apglabāti jūrmalā proporcijā 1:1, ar 285 mirušajiem gadā ir par maz, lai nodrošinātu krematorijas rentablu darbību, un tas nozīmē, ka arī krematorija ir paredzēta, lai vestu mirušos uz Jūrmalu.

Gruntsūdeņi

Iedzīvotājiem ir pamatotas bažas, ka viens no iemesliem, kāpēc pagājis tik ilgs laiks no pilsētas attīstības plāna izstrādāšanai līdz detālplānojuma izstrādei šai teritorijai ir tas, ka tika gaidīta rekordsausa vasara, jo galvenais pretinieks kapu izveidē ir gruntsūdeņi. Detālplānojumā minēts, ka mērījumi veikti maijā, kas bija ļoti sauss mēnesis, un ka absolūtais gruntsūdens nav bijis zemāks par 2 m vjl.
Ņemot vēra, ka šī ir purvaina vieta, nepamatoti bija veikt vienu mērījumu pēdējo 10 gadu sausākajā mēnesī, bet gan vajadzēja veikt periodisku gruntsūdeņu monitoringu ilgstoši. Jo to, ka gruntsūdeņi šajā apkaimē ir augsti, var apliecināt jebkuras tuvumā esošās privātmājas īpašnieks.

Detālplānojumā minēts, ka: Gruntsūdens plūsma orientēta Z, ZA, tas ir - Lielupes virzienā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika” 3. punkta, 7.apakšpunktā teikts, ka Jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi.

Šim vajadzētu būt izšķirošam faktam, lai kapus tur netaisītu.

Biotopi

Jāsecina, ka sagaidāmi tieši kaitējuma draudi esošajiem biotopiem. Konkrētajā teritorijā tās ir mežainās piejūras kāpas, kas mijas ar mitrājiem, tādējādi veidojot savā ziņā īpatnēju biotopu. Šajā teritorijā ir vairākas staipekņu (likopodiju) audzes, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mitrāji ar kūdraino augsni ir dabīgā vide, kur tiem augt. Izmainot vidi, tie būs paredzēti iznīcībai. Šajā mežā ir sastopamas arī vairākas naktsvijoļu pasugas. Augu valsts novērtējums šim detālplānojumam ir veikts 2017.g.novembrī, tātad laikā, kad lakstaugu daudzveidība nav izvērtējama un šo pārbaudi nevar uzskatīt par adekvātu un labai praksei atbilstošu.

Citēju: ”Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā” A.Auniņa redakcijā, 2013.g., 90.lpp.: mežaino piejūras kāpu apsaimniekošana- “mežainu piejūras kāpu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai, piemērotākā apsaimniekošana ir netraucēta biotopa attīstība, dabiskā hidroloģiskā režīma saglabāšana un antropogēnās slodzes kotrole” - tas nesaskan ar šī projekta plāniem, kas arī ir pretrunā ar Latvijas Vides aizsardzības likumu, jo projekts nodrošina kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, nosaka finiša punktu biotopu ilgtspējīgai attīstībai un paredz kaitējumu augsnei un ūdeņiem.

Mežā ir sastopama sila ķirzaka un gludenā čūska, kas arī ir Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Meža tuvums rada labvēlīgu vidi pupuķa ligzdošanai Gulbju ielas pusē, arī šis putns ir Latvijas Sarkanajā grāmatā un katru gadu priecē vietējos iedzīvotājus ar savu eksotiski krāsaino izskatu. Faunas biodiversitāte nav izvērtēta šajā projektā. Noteikti būtu bijuši jāpiesaista ornitologi.

Publiskā apspriede

30.08. Jūrmalas domes sēžu zālē norisinājās publiska apspriede detālplānojumam Krastciems 0501. Uz sanāksmi bija ieradušies vairāk nekā 50 iedzīvotāju, un atklātā balsojumā visi nobalsoja, ka ir pret šādu ieceri ar jebkādiem nosacījumiem.

Sapulces mērķis nebija atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, bet gan pārdot šo ideju, jo piesauktas tika pat tādas frāzes, ka kapu apvienojums kopā ar parku ir normāla prakse pasaulē, taču nevienu piemēru nosaukt nespēja. Protams, ir dažas tādas vietas kā, piemēram, Londonas Haigeitas kapsētā, kas ir tūrisma galamērķis, kur zemē guldīts Kārlis Markss un atrodas veci ķeltu kapi ar interesantiem krustiem, kuri apauguši ar efejām, tiek vesti tūristi un iekasēta pat ieejas maksa, bet tas ir unikāls gadījums.

Ideja kapi - parks: lasīt sēnes, ogas - atkrīt, no kapiem nedrīkst neko nest mājās (latviešu tautas ticējums). Skriet krosu, braukt ar velosipēdu, slēpot, pastaiga ar suni, rīkot pikniku, kāda cita fiziska aktivitāte nav pieņemama, jo kapi ir klusa aizgājēju atdusas vieta, pret kuru jāizturas ar pietāti. Likvidējot šo mežu, mums tiek atņemta atpūtas un relaksācijas vieta.

Novērtē šo rakstu:

43
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Un kā ar latviešu valodu sokas pašam „sabiedriskajam medijam”?

FotoKopā ar valodniekiem LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izveidojis 15 izplatītāko valodas kļūdu sarakstu un publicējis to. Lasītājiem ir lieliska iespēja pārliecināties, kā ar latviešu valodu sokas pašam LSM. Saglabāta oriģinālā versija. Vērts pievērst uzmanību Nr.12, Nr.7 un Nr.4.
Lasīt visu...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes...

Foto

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī...

Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...