Jūrmalā gada laikā tikai deviņi nekustamā īpašuma darījumi virs miljona eiro
PIETIEK13.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalā pērn reģistrēti tikai deviņi darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieticīgie 4,5 miljoni eiro. Šodien publicējam datus par šiem deviņiem darījumiem, savukārt pilns pārskats par 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā lasāms laikrakstā Dienas Bizness.
1. 4,50 miljoni eiro
Lielākais darījums Jūrmalā pagājušajā gadā slēgts par 4,50 miljoniem eiro, pārdodot 1975 kvadrātmetrus zemes ar ugunsdzēsēju depo un saimniecības ēku Rīgas ielā 41. To pārdeva Igaunijas kompānija Cynosure Baltic OÜ, bet nopirka SIA 42Vikingu, kas pieder Igaunijas kompānijai Cynosure Baltic Darījums slēgts septembrī. Igaunijas uzņēmums to ieguva īpašumā arī tikai pērn septembrī par 150 tūkstošiem eiro no 1977.gadā dzimušā Normunda Puško, kurš to 2016.gadā ieguva ar nomaksas pirkuma līgumu no Finanšu ministrijas. Viņš pirkumam ņēma kredītu 257 tūkstošu eiro apmērā. Igaunijas kompānija darījumā hipotekāros kredītlīdzekļus nav izmantojusi.
2. 4,07 miljoni eiro
1961.gadā dzimušais Boriss Aizikovičs pērn jūnijā nopirka 2768 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Ernesta Birznieka-Upīša ielā 19. Īpašumu pārdeva 1967.gadā dzimusī Irina Suhova, kas to 2014.gadā bija nopirkusi par 2,2 miljoniem eiro no SIA A & H Alianse. Darījums veikts par pašu līdzekļiem.
3. 2,31 miljons eiro
SIA Gelvora, kas pieder Zviedrijā reģistrētās MARGINALEN AB meitas firmai SIA Aizdevums LV, pērn augustā nopirka 5472 kvadrātmetrus zemes ar administrācijas ēku, viesnīcas ēku un citām būvēm Jomas ielā 29/31. To pārdeva bijušās Parex bankas toksisko kredītu pārvaldītājs AS Reverta, kas to ar tiesas lēmumu pērn jūnijā ieguva no nu jau likvidētās SIA Viesnīca Majori. Jaunajam īpašniekam kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
4. 2 miljoni eiro
Zemesgrāmatā pērn reģistrēts darījums, ar kuru 1983.gadā dzimusī maskaviete Jūlija Meļņikova 2016.gada decembrī nopirka 5012 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Jēkaba ielā 2. Īpašumu pārdeva SIA Millennium Investments, kas zemesgabalu 2005.gadā nopirka par 28 tūkstošiem latu (40 tūkstošiem eiro), bet 2014.gadā uzcēla uz tā māju. Uzņēmums pieder 1961.gadā dzimušajai Ritai Vasiļjevai. Pircēja īpašumu pagājušā gada novembrī pārdeva tālāk 1990.gadā dzimušajai Diānai Lutinovai par 1,55 miljoniem eiro. Jaunā īpašniece darījumam ņēma kredītu ABLV bank, kurai par labu nostiprināta 1,44 miljonu eiro hipotēka.
5. 1,7 miljoni eiro
1969.gadā dzimušais Jevgēnijs Vastahovs jūnijā nopirka 275/10000 daļas no 6997 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar atpūtas namu Dzintaru prospektā 13/15, ko pārdeva divas privātpersonas – ārvalstniece, 1956.gadā dzimusī Emma Gijsberta Marianne Zilbere un 1948.gadā dzimušais Leons Zilbers, kas to bija ieguvuši mantojuma ceļā. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.
6.-7. 1,50 miljoni eiro
1958.gadā Ukrainā dzimusī Vera Stankevičiene janvārī nopirka 1774 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju un vasaras māju Kaudzīšu ielā 15. To pārdeva 1968.gadā dzimusī Karina Siņkeviča. Kredīts īpašuma iegādei nav ņemts.
6.-7. 1,50 miljoni eiro
1980.gadā dzimušajam Andrim Bojāram piederošā SIA Ceriņu Apartments maijā nopirka 849/1000 daļas no 2689 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar atpūtas namu Ceriņu ielā 3. Savas daļas īpašumā pārdeva SIA Būvnieks LV, kura lielākais īpašnieks ir SIA Ceriņu Apartments (99,92%), bet otrs īpašnieks – 1977.gadā dzimušajam Ivo Lasim piederošā SIA Time to be, un kas to visu kopumā nopirka 2013.gadā par 808 tūkstošiem latu (1,15 miljoniem eiro). Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
8. 1,20 miljoni eiro
Jūnijā Oļegam Boiko piederošā SIA X1 nopirka 3150 kvadrātmetrus zemes ar tirdzniecības ēku un lapeni Turaidas ielā 2. Īpašumu pārdeva SIA Priority, kas to 2012.gadā ieguva tiesas ceļā par 767 tūkstošiem latu un kura pieder SIA HLC. SIA HLC īpašnieks ir SIA Priority Production, kas pieder 1954.gadā dzimušajai Ilgai Suhramendai-Vītolai (24%), 1975.gadā dzimušajam Andrim Tionam (24%) un SIA Accademia (52%), kuras vienīgā īpašniece ir 1983.gadā dzimusī Kristīne Fedosejeva. Darījums veikts bez kredīta.
9. 1,05 miljoni eiro
1980.gadā dzimušajam Aleksandram Ružencevam piederoša SIA Skaņa augustā nopirka 2072 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju, saimniecības ēku un žogu Rotas ielā 26. Īpašumu pārdeva 1956.gadā dzimusī Svetlana Ovčiņņikova. Viņa to nopirka 2002.gadā par 9105 latiem (13 tūkstošiem eiro). Pēdējā darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.
Dati par uzņēmumiem – Lursoft. Dati par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata. Šajos datos nav iekļauti darījumi ar uzņēmumu kapitāldaļām.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
