Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda bija Saskaņas centra lomu Maizīša izgāšanā? Kas draud, ja esi ņēmis naudu, solījis nonākt varā, bet tad to nemācējis paņemt? Vai Urbanovičs un Ušakovs bija ļoti bezkaunīgi? Savā līdz šim atklātākajā intervijā Jānis Jurkāns atbild ne tikai uz šiem jautājumiem, bet arī skaidro, ir viņš vai nav Lemberga stipendiātu sarakstos minētais „Krāsotājs”, un cita starpā secina, ka Latvijas politikā visi ir „krāsotāji”. Jurkāns uzskata, ka Latvijas politisko orķestri diriģē Lembergs un, ļaujot Ēlertei un Kristovskim kļūt par ministriem, viņš tikai ļauj piepildīties „atkailināto dibenu” likumam.

Braucot augšup liftā, es jautāju, vai šodien bijāt pie Brīvības pieminekļa. Jūs teicāt, ka ne, un jums bija argumentācija, kādēļ nesvinat valsts svētkus.

Man vispār nepatīk dekorācijas, dekoratīvi pasākumi, pasākumi, kuri ir lielā mērā dekoratīvi ar mērķi vairāk izspīlēt sevi šodien, nekā tos cilvēkus, kuri tiešām kādreiz cīnījās par valsti. Un tas attiecas ne tikai uz Lāčplēša dienu, bet vispār – ja mēs runājam par varoņu godināšanu, mēs būtībā izspīlējam sevi – tā ir tā parādība, kas man nepatīk. Un otrs – nu nav jau Latvijas kara varoņu grāmata baigi biezā, diemžēl un grūti man mazdēlam pateikt, ka - „tu zini – mums ir tādi varoņi, un tev ir jālīdzinās”...

Tad šis, sauksim to par mītu, nav tas, uz kā, jūsuprāt var apvienot nāciju?

Nu, jā, jūs runājat tagad par nācijas apvienošanu. Varbūt sāksim ar to, kāpēc viņa bija jāsašķeļ?

Jūs sakāt: svētki, Brīvības piemineklis. Bet es redzu drošībniekus, Militāro policiju un jautāju – no kā tad mēs tā baidāmies?

A kurš to nāciju sašķēla? Vai tad tas nav bijis partiju interesēs? 

Ziniet, kas sašķēla? Sašķēla privatizācija - manā skatījumā. Jo par privatizācijas procesā nozagtu naudu pirka un pērk politiku.

Kurš pērk?

Tie, kas privatizēja.

Un kuri ir nopirkti?

Politiķi? Da visi, kā teiktu Domburs!

Bet vai nāciju vispār var sašķelt materiālas intereses?

Jā, jo par naudu pirktie politiķi iestrādā likumdošanā lietas, no kurām 1988.-1989. gadā nebija ne miņas. Mēs sludinājām citas patiesības, bet pēc tam visas tās patiesības tika apgāztas un tika iestrādātas citas, un tās ļoti lielā mērā sašķēla. Jo es atceros, kā tas bija 90. gadu sākumā krastmalā, Tautas frontes valdē, domē – tur bija visādi – krievi, kosteņeckas, dozorcevi, dobrovenski un kas tik tur nebija, pilns ar ebrejiem... Es biju lepns runāt par to, ka mēs pārstāvam visu Latviju, un es atceros 24. augustā pirms parakstīt pie Jeļcina dokumentus, Jeļcins vēl: „Как у вас там с русскими, понимаешь?” [Jurkāns atdarina Jeļcina aizsmakuši stiepto runasveidu]. Bet tad mēs rādām uz Dozorcevu: „Вот русский писатель, вот он нам расскажет ..” Bet pēc tam šim pašam Dozorcevam atņēma pilsonību, tiesības būt politikā, vēlēšanu tiesības.

Tad kas sašķēla nāciju – pilsonības politika vai privatizācija?

Nauda, es atkārtoju, kuru mums nozaga privatizācijas ceļā un pirka politiku. Kā teica kādreiz toreiz savēlētie politiķi: „Mums jāatrisina ekonomiskie jautājumi tā, lai tas viss paliek latviešu rokās, tādēļ tie krievi un visi pārējie ir jāstumj tālāk no iespējām.” Nu, tās iespējas viņi vienalga vēlāk sameklēja, aizejiet paskatieties, kam pieder Rīgas lielākās mājas! Bet tā motivācija bija: „Nelaidīsim viņus pie siles!”

Labi, ko tad tagad darīt, lai to nāciju apvienotu?

Es domāju, nav labāku zāļu, kā padarīt šo valsti pievilcīgu. Ja valsts uzvedas pret mums kā pamāte, tad tur neko nevar izdarīt. Jo mamma neatstātu savus bērnus neēdušus aukstumā un nedrošībā. Kas darās ar pensionāriem – kādā viņi dzīvo nabadzībā?

Es aizeju uz mākslas muzeju, tur uzraksti latviešu un angļu valodā. Velns ar ārā, pilsētā, kurā ir tik daudz krievu, kur tik daudz brauc arī cilvēki no Krievijas, kas neprot latviski un angliski, nu, uzraksti arī krieviski, nu! Kāds ļaunums, ja cilvēks izlasīs krieviski par Purvīti?

Tas ir valodas jautājums...

Tas ir attieksmes pret cilvēku jautājums.

Arī, bet ko tad mums darīt, lai valsts no pamātes kļūtu par māti?

Jāpadara viņa pievilcīga. Kaut vai tādā veidā, ka ļausim tam, kurš dzīvo Langstiņos, ievēlēt tur pašvaldību un izlemt, kur būs autobusu pietura vai kur mēs miskastes turēsim, kā mēs ezeru attīrīsim.

Jūs runājat par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem?

Jā, jo man liekas – tas arī ir, maigi izsakoties, dīvaini, ka kaut kāds, piedodiet, itālis vai rumānis, kas te nodzīvojis pusgadu, iet vēlēt, un krievs, kas te ir piedzimis un nevīžojis naturalizēties, – viņam šo tiesību nav.

Tas acīmredzot drīz notiks tāpat.

Jā, notiks, bet jūs vaicājat, kāpēc ir tāda situācija, kāda ir. Kāpēc ir tik daudz policistu uz ielām, un no kā mēs baidāmies? Droši vien, ka te ir ļoti daudz svešo, jo 20 gadus mēs ļoti daudzus uzskatījām un apsaukājām par svešajiem, okupantiem un tā tālāk. Un par svešiem viņi arī kļuva. 1991. gadā bija referendums tikai ar vienu jautājumu: „Vai jūs gribat dzīvot demokrātiskā un neatkarīgā Latvijā?” un 73,6 procenti teica - jā. Daugavpilī, kur bija padsmit procenti latviešu, pāri par 60% teica - jā, un tas bija laikā, kad referendumā drīkstēja piedalīties arī krievu armija, kas te bija.

Un pēc tam tos cilvēkus ņēma un uzmeta. Ja toreiz krieviem, nelatviešiem nebūtu bijis šīs pārliecības, ka viss būs kārtībā, es nezinu, kas te būtu bijis janvārī un augustā. Es negribu dramatizēt, bet kaut vai 15. maijā 1990. gadā pie Augstākās padomes tad, kad tur sanāca visādi provokatori.

Es vienalga nesaprotu to secību jūsu izpratnē... Lielā privatizācija galu galā sākās ap gadu 1994...

Nu un „Breša saimniecības” un tā tālāk? 

Tad tās jūs arī pieskaitāt? Vai tur bija tik daudz naudas, lai sāktu pirkt politiku?

Ventspilī vienmēr bija nauda.

Jā, bet vai šo naudu līdz kādam 1993. gadam kāds īpaši mācēja paņemt?

Varbūt nē, varbūt līdz 1993. ne, lai gan 1993. gadā bija vēlēšanas, un vēlēšanās vienmēr vajag naudu. Toreiz diezgan daudz staigāja apkārt ar piedāvājumiem un skatījās, kuri ir tie perspektīvie.

Tad jūs gribat teikt, ka jau tobrīd staigāja ar naudu un konkrētām prasībām?

Prasības bija tava programma un jautājums, kā tu skaties kaut vai uz to pašu privatizāciju. Toreiz tā attieksme bija tāda: logi, durvis vaļā, un Latvijas ceļš, un liberālais tirgus un tā tālāk.

Es neatceros, ka 1993. gadā kāda no uzvarējušajām partijām būtu gājusi, skaidri sakot, ka „nu mēs tos krievus tā” un „nu mēs visu pārdalīsim”.

Jūs domājat, ka toreiz Klubā 21 briesmīgi klaigāja par to? Bet es zinu, kas notika! Ziniet, ir tāda „pīļu politika” – liekas, pīle uz ūdens sēž, neko nedara, bet zem ūdens viņa tur briesmīgi kustina savas pekas. Un Latvijas ceļa virsvadībā tas viss principā sākās.

Tad mēs varam teikt, ka Latvijas ceļš nozaga mums vienotu nāciju? Dēļ naudas?

Es domāju, viņi lielā mērā iestrādāja tās šķirbas likumdošanā, un ziniet, kā ir, plaisās ieiet mitrums, un akmens sprēgā.

Jāatzīstas, man tikai pēc tam pieleca, ka tik daudzi frontes atbalstītāji bija tie, kuri jau zināja, kādus īpašumus viņi atgūs. Es biju tik naivs, es domāju, ka tas viss nāk „no iekšām”. Apskatieties, kādi viņiem pieder bazāri un tā tālāk.

Jurkāna kungs, bet nu ne jau dažu dzimtu Rīgā atgūti namīpašumi sašķēla nāciju! Jūs sākāt runāt par lielāku bildi.

Saprotiet, nācijas sašķelšana jau nebija tāds revolucionārs process, bet tāds evolucionārs. Nācija sašķēlās pakāpeniski, bet aizsākās viss ar Pilsonības likumu. Es nezinu, kādēļ Latvijā ir tāda mode arī tagad – pirms mēs pieņemam pareizu lēmumu, mums ir jāizmēģina visi nepareizie, un tikai tad mēs pieņemam it kā pareizu, bet arī tas pareizais ir ar lielām plaisām, kurās blēži paslēpjas.

Varbūt pietrūkst kompetences?

Jā, protams, kompetences, un vēl arī tas, ka tie, kas diktē modi, to dara par mums nozagtu naudu.

Tagad jūsu skatījumā arī nauda dominē pār politiku un varu?

Jā, protams.

Kas tad ir tie, kas pērk politiku?

Tie, kas mums nozaga viņu.

Nosauciet, kas konkrēti!

Redziet, ja tagad es teikšu: „Latvijas valsti nozaga Baiba, Pēteris, Jānis!”, tad man Jānis teiks: „Pierādi!” Ir kādreiz, ka tu Jūrmalā jūti mitrumu – palagi mitri, tu nevari pierādīt, bet tu jūti mitrumu.

Kāpēc pie mums ir tā problēma, ka cilvēki, kas tiek pie varas, ļaujas nozagties par naudu, kāpēc viņi nevēlas būt valstsvīri?

Tāpēc, ka tādu nav, tādi nepiedzimst. Tādi raiņi, ulmaņi labā nozīmē...

Tās ir vājības?

Es domāju, ka jā...

Kur paliek sirdsapziņa?

Kas tas tāds? Vai jums ir kāds mācījis par sirdsapziņu? Mēs dziedam: „Dievs, svētī Latviju!” Tad es jūs sākšu iztaujāt, kas ir Dievs jūsu izpratnē.

Un, ja mēs runājam par svētkiem, tad man riebjas (es atvainojos) kvadrātā, kad es dzirdu reiz arhibīskapu Vanagu no kanceles: „...un mums saka - saskaņa...” Man uzreiz slapja mugura paliek, jo es zinu, ko viņš domā (turpina): „Dievs Kungs, kur lai es ņemu spēkus piedošanai?” Gribas bļaut: „Kāp nost ātrāk, ja tu TUR nezini, tad ko tu tur dari, vecīt!” Ja tu tur nezini, kur ņemt spēkus piedošanai, tad uz kā būvējas visa tā baznīcas mācība? Jūs saprotiet, tur sākas visa šī šausmīgā liekulība. Un tad, kad nopirka Baznīcu – visas ir nopirktas. Pujats, piedodiet, iet mītiņā. Nu tad būtu lūdzis Dievu kaktā, lai tas gejs paliek par negeju, bet nē... Saprotiet, visas vērtības tiek sagrozītas, nav nekādu vērtību šajā valstī.

Bet visi taču aģitē par vērtībām, jūs palasiet partiju programmas, paskatieties televīziju – visi to vien dara kā runā par vērtībām!

Ir tāds pantiņš, latviski tik labi neskan, ļaujiet atcerēties... „Идут на выборы бараны, бьют в барабаны. А кожу на барабаны добровольно дают сами бараны.” Un, kamēr mēs dzīvosim barā, tikmēr tas tā būs. Es jums jautāšu – kur ir inteliģence, kas pasaka „fuj”? Ierauga kādu nepareizu cilvēku, to pašu Lembergu, kuru nu te tagad tiesās, un nosoda? Viņš, iznācis no cietuma, iet tepat garām Saktai Dziesmu svētkos, un Augusts Brigmanis bļauj: „Lai dzīvo Aivars Lembergs!” Un kur ir tie svilpieni? Kur ir tā reakcija? Teātrī, vēl kaut kur, kad ienāk kāds blēdis, par ko cilvēki zina, ka blēdis – nu labi, nesēž cietumā, lai gan jautājums, kādēļ nesēž cietumā. Būtu kaut kāda reakcija, bet mums jau viņas nav, jo mēs jau klanāmies.

Tad arī sabiedrība ir inerta!

Nu par to ir runa! Kur ir inteliģence? Daļu nopirka, daļa apkalpo tos, taisa reklāmas, raksta viņiem programmas, un daļa sēž pagrīdē.

Tad jāceļ augšā tos, kas sēž pagrīdē, nevis tos, kas ir galma inteliģenti.

Ziniet, kas ir jādara?... Es arī saprotu to inteliģenci – ja inteliģence saprot, ka tam aunu baram ir vajadzīgi lozungi, idejas, tad viņa parādītos, tā tas bija toreiz. Tagad nav tās vajadzības, jo tas aunu bars ir tāds, kāds viņš ir. Tas baigi rupji skan – aunu bars, bet es tā domāju, ka mēs dzīvojam barā. Jo, ja paskatās uz visu to politikas kvalitāti...

Kas tagad notika ar to pašu Kristovski – es domāju, kā vajag necienīt valsti... Es saprotu, pietrūkst vīrišķības paiet malā, bet jautājums - kāpēc tu tur līdi? Es domāju, viņš kolekcionē ministrijas, ir cilvēki, kas kolekcionē ministrijas. Tas tāpat kā par krāsotājiem armijā – kad prasa, kurš prot mūrēt, baigi maz piesakās, kad prasa krāsotājus, visi piesakās. Šodien politikā visi kā krāsotāji, visi prot krāsot, visi prot politiku. Lai gan, tiklīdz tu jūti, ka vari izdarīt valstij kaitējumu, būtu jāaiziet.

Un ko Dombrovskis? Sākās viss ar Dombrovski, es domāju, viņš nodarīja lielu kaitējumu, nebūdams valstsvīrs. Viņš varēja būt valstsvīrs. Zatlers varēja būt valstsvīrs, kad viņš nozīmēja Godmani laikā, kad tauta prasīja atlaist Saeimu, viņš varēja teikt: „Godmani, tu savāksi profesionāļus, nevis politiķus, aiziesi uz Saeimu un uz priekšu! Un, ja Saeima neatbalstīs, es atlaižu Saeimu!” Nē, viņš savāca to, ko viņš savāca, un mēs dabūjām to, ko mēs dabūjām. Un Dombrovskis? Viņš nezin to, ko viņš grib, vēlēšanu naktī, un nākamajā dienā tas, ko viņš grib, atkal mainās. Viņš dabūja baigo mandātu, viņš varēja teikt visām tām savām kreņķīgajām sievām: „Meitenes, būs tā! Ja ne, tad jūs bez manis, es eju mājās.” Dombrovskis varēja parādīt raksturu, pateikt - tu būsi tajā ministrijā, tu tajā, bet šitajā es vispār paņemšu kādu no malas.

Bet kas būtu, ja „meitenes” viņam atbildētu: „Nu tad ej!”?

Un es aizietu arī! Bet meitenes to nepateiktu. Meitenes to nevar pateikt, jo viņām jāsaprot, ka tad nāks cits dombrovskis no citas nometnes.

Uz ko jūs esat kreņķīgs uz Dombrovski? Ka Saskaņu nepaņēma?

Es viņu kritizēju par to, ka viņš nav valstsvīrs. Piedodiet, bet, ja mēs nonākam pie Saskaņas, es domāju, ka Dombrovskis izdarīja pirmo nepareizo soli un Saskaņa... Saskaņa, es domāju, negribēja būt valdībā. Atkal ir runa par necieņu pret valsti, jo, ja tu nevari pateikt vēsturiskas patiesības... Tu vari viņas pateikt dažādi, bija dažādi paņēmieni, kā atbildēt Dombrovskim, kaut vai paziņojumā, kur Saskaņa varēja izklāstīt savu vēsturisko skatījumu un visas tās patiesības, par kurām šodien pēc 20 gadiem vispār nevajadzētu runāt. Kas šaubās par okupāciju? Nu, sauc viņu par vardarbīgu inkorporāciju, nu.

Es atceros, kā mēs rakstījām Baltijas hartu, kuru parakstīja Baltijas prezidenti un Klintons. Toreiz atceros, kā rakstījām to tekstu, nonākam pie vārda „okupācija”, amerikāņi saka - nē, piedāvā „forceful incorporation”. Nu labi, rakstām „forceful incorporation by the Soviet Union”, nē, to „Soviet Union” arī metam ārā. Saprotiet, es zinu, kā top diplomātiskā valodā rakstīti teksti, nu, var atrast formulējumus. Lai gan jau pēc tam viņi intervijās stāstīja, ka nešaubās, un Urbanovičs aizrunājās pat tiktāl, ka kāda atšķirība – aneksija, inkorporācija vai okupācija – nu labi, var teikt, ka cilvēks nezina fineses, bet par būtību viņš runāja, viņš teica, ka nekad nav šaubījies par okupāciju kā tādu. [Runa par 20.oktobra interviju Telegraf, kur Urbanovičs izsakās, ka visi šie trīs jēdzieni ir „sinonīmi”.]

Un šitais te, šitais, piedodiet, Nils... tas... Ušakovs: „A es iedevu [Okupācijas] muzejam naudu!” Kādreiz bija anekdote, ka armēņu radio prasa, kura ir pati dumjākā tauta Padomju Savienībā, un moldāvi atbild: „А у нас зато вино вкусное!” Tāpat Ušakovam prasa, bija vai nebija okupācija, bet viņš: „A es iedevu naudu muzejam!” Vai tā ir politika? Vai tas ir gudri? Vai tas atkal nekaitina latviešus? Nu, kāpēc cilvēkus vajag kaitināt, nostāties tādā pozā?

Kādēļ, jūsuprāt, Saskaņas centrs šādi nospēlēja? Vai tur ir kaut kādas intereses, vai tā pati nekompetence, Urbanoviča netālredzība?

Es domāju, ka Urbanovičs gan teica - „es būšu vara”, bet nekad negribēja būt vara, jo viņš nevar būt premjers, un viņš to zina.

Kāpēc viņš nevar?

Nu, cik viņš zina svešvalodas, izņemot krievu valodu?

Viņš mācoties angļu valodu.

Es arī mācos spāņu valodu, bet vai es viņu protu tādā līmenī, lai es varētu sēdēt ar Valūtas fondu un risināt kaut kādas nopietnas problēmas? Es negribu apvainot Urbanoviču, bet visa viņa darbība, kam es sekoju rūpīgi līdzi, rādīja, ka viņš negrib to varu.

Tā ir tikai valodas barjera vai vēl kaut kas, kādēļ Urbanovičs nevar būt premjers?

(Nopūšas.) Nu, saprotiet, Latvija nav šodien tādā līmenī, lai no Saskaņas varētu būt premjers, tās proporcijas ir citādākas. Tāpēc, ka vēlēšanās piedalās 25 procenti nelatviešu un 75 procenti latviešu.

Bet, vai Saskaņa vispār šodien ir tādā līmenī, lai būtu valdošā partija?

„Viena no”, jā. Rīgā viņa ir. „И что?”

Vēl, kas man nepatika – Saskaņai sarakstos bija daudz latviešu, par kuriem vajadzēja aģitēt. Nevis līmēt savu ģīmi uz sienām, bet tos, kuriem vajag. Tā kā Armands Strazds, piemēram, kurš kaut ko saprot no ekonomikas, bet tos visus svītroja ārā.

Kādēļ Saskaņa netiek pāri šim mītam, ka tā ir Kremļa partija? Varbūt tas nemaz nav mīts?

Nu tas gan ir mīts! OK, jūs man varētu prasīt, ko es darīju Kremlī...

Mēs jums prasām...

Es jums pateikšu! Vispirms, kurš pasaules politiķis negribētu tikties ar Krievijas prezidentu, iebraukt Kremlī? Ja tev ir draugi, pieņemsim, bijušie vēstnieki šeit, Latvijā, ar kuriem tev ir labas attiecības, kuri saka: „Ну слушай, вот у вас там на выборах... Может быть, приезд в Москву как бы мобилизовал бы вашего избирателя, так далее? А ты можешь? Я могу устроить, если хочешь...” Nu, tu iebrauc Kremlī, nu tu tur esi, nu tu tiecies, nu tu runā, nu viss tā baigi civilizēti, nu... „Вот я встречался с вашим президентом, очень приятная дама... bla bla...”

Būtībā tas bija tāds dekoratīvs gājiens, lai tas krievs, kuram ir tiesības vēlēt, padomātu: „Где там Юрканс? А, он в Согласии – надо проголосовать, может быть там с Москвой чево-нибудь, там бизнес пойдет...” Pārsvarā jau cilvēki domā tādās kategorijās. Daudzi arī, protams, domā, ka nu, ja Kremlis, tad mēs varbūt atkal nonāksim kaut kādā paspārnē. Jūs domājat, nav tādu, kas nožēlo, ka sabruka Savienība?

Nu, tā ir tāda zudusī paaudze...

Nu, viņi dzīvo, viņu ir diezgan daudz, zudusī...

Bet nākotne jau ir bērniem un mazbērniem, pajautājiet viņiem!

Oj, tie pēc hokeja čempionātiem, kas ar krievu karogiem te braukā, tie nav vectēvi un vecmātes. Baigi daudziem krievu jauniešiem tā Latvija pie vienas vietas. Diemžēl. Mēs te runājam par patriotismu, par audzināšanu, bet viņi jau skolas beidza Latvijā, un kas tajās skolās darās? Tas ir tas produkts, un tas produkts ir tāds, kāds viņš ir.

Atgriežoties pie jūsu tikšanās ar Putinu, tad visa tā saruna bija tikai dekoratīvs „bla bla”? Nekādu prasību, nekādu solījumu?

Padomājiet, tādam Putinam – kam viņam vajadzīga Latvija, ja viņi var aizskrūvēt visus krānus, uztaisīt savas ostas? Visas šīs runas, kas sen jau ir izgaisušas, ka „mēs atbalstīsim savējos”. Es biju daudzus gadus tanī partijā, - nekad nekāda atbalsta savējiem te nav bijis, ja nu vienīgi tādā līmenī, ka noorganizē tādu vienu braucienu. Es atceros, mēs ar Jabloko [liberāla opozīcijas partija 90. gados] noslēdzām sadarbības līgumu. Kāpēc? Vienalga, kas notiks, Krievijas sānu mēs jutīsim šeit, tāpēc ir labi, ja tev tur ir draugi, jo tur ir ļoti daudz normālu, civilizētu cilvēku, kas grib dzīvot demokrātiskā valstī, viņi nav vainīgi, ka Jeļcins sagrāva visu to ticību tirgum un demokrātijai.

Tas, kas tur tagad notiek, tas jau ir pavisam cits stāsts, un šodienas Krievija ir daudz savādāka, nekā viņa bija 90. gados. Man būtu grūti iedomāties, ka pirms 15 gadiem Krievija teiktu, ka viņa nedraudzēsies ar Ziemeļkoreju, bet draudzēsies ar Dienvidkoreju, un visas tās rotaļas ar tām Kuriļu salām, un viss pārējais. Pirms 15 gadiem no Krievijas Ārlietu ministrijas, no vēstnieka nāktu tādi demarši par Kristovski! Šodien – nekas!

Ko mums no tā secināt? 

Mums secināt to, ka tie cilvēki ir aizņemti paši ar sevi. Pašiem tik lielas problēmas un tā cīņa par varu, ko jūs labi redzat ar Lužkova piemēru...

Ko Lužkova piemērs, jūsuprāt, rāda?

Viņš rāda, ka notiek baigā cīņa par krēsliem augšā.

Bet, pie kuras versijas jūs pieturaties – ka Medvedevs par spīti Putinam [atcēla Lužkovu] vai Medvedevs atcēla tāpēc, ka Putins nevarēja un palūdza Medvedevam?

Es domāju, ka Medvedevs dara visus tos nepatīkamos darbus, kurus Putins pats negrib darīt, lai, nonākot atpakaļ krēslā, viņam nevarētu uz tiem norādīt.

Atgriežoties tomēr pie Saskaņas centra, tad Urbanovičs, jūsuprāt, nevar būt pie varas vai tomēr negrib būt pie varas, jo viņam tas nav ērti?

Es domāju, ka viņš grib, bet... Es domāju, ka šodien Latvijas politisko orķestri diriģē Lembergs, manā skatījumā, un tur ir pavisam citi plāni – tā mierīgi un bez steigas novest Dombrovski un visu to struktūru tik tālu, ka viņi uzmetīs varu sev uz kājām. Nav pat jāgāž! Un tas, ko dara zaļie zemnieki, ir absolūtais teātris, es nedomāju, ka Brigmanis tagad kaut kur neklausīs Lembergu, es tam nekad neticēšu, tas vienkārši ir tāds stils.

Tajā pašā laikā tagad izplatās versijas, ka Lembergam nekādas ietekmes nav, ka tā ir mazinājusies...

Ziniet, man dažreiz tiešām liekas, ka es vairs neko nesaprotu, bet, lai es noticētu šai versijai, ka viņš nekontrolē situāciju? Nu, es neesmu tik attīstīts.

Bet kas tad par to liecina? Redziet – viņam taču nav izdevies panākt...

Kas viņam nav izdevies? Nu, kas viņam nav izdevies?

Sarmīte Ēlerte ir valdībā, Ģirts Kristovskis ir ārlietu ministrs...

Jā, jā, jo Lembergs saprot klusībā, ka, jo augstāk mērkaķis kāpj, jo labāk redz viņa dibenu. Un, jā, nu jā... mēs redzam vienu otru atkailinātu dibenu, nu, gan atkailinās varbūt vēl kaut ko.

Redz, es šodien lasu interviju ar Artūru Irbi [žurnālā Ir]... nu, tas atkal ir stāsts par krāsotājiem, visi var būt krāsotāji, visi ir krāsotāji, un visi ir politiķi, viņš arī. Viņš spriež par lietām, kuras viņš zina virsrakstu līmenī, ne vairāk, bet viņš spriež, un kāds hokeja fans izlasīs un domās: „Velns ar ārā, tā Saskaņa tiešām ir baigie svoloči, viņi taču parakstīja līgumu ar to Jedinaja Rossija un tā tālāk.” Bet tās, ticiet man, tās ir tādas dekorācijas! Viņas pat varbūt šodien kaitē Urbanovičam, Saskaņai, bet... es esmu pārliecināts – ne viņi pēc tās parakstīšanas ir redzējuši viens otru, ne kā.

Bet tad kam tas ir vajadzīgs, ja tas uzliek tādu stigmu Saskaņas centram?

Tas ir vajadzīgs tāpēc, lai tas krievs, kuram ir tiesības balsot, kurš varbūt cer, ka mēs no tā pretīgā Rietumu virziena, kurš mūs ir iedzinis nabadzībā, pagriezīsimies tagad ar seju uz Austrumiem un šitie [Saskaņas centrs] pacels to šlagbaumu... un viss notiksies.

Tātad Urbanovičs pats uztur šo, kā jūs sakāt, mītu, ka Saskaņa ir Kremļa partija.

Jā, un pareizi dara! Tāpēc, ka viņam vajag tās pogas, un, jo vairāk pogu, jo lielāka vara, un ne tikai partijas iekšienē. Ko ta` jūs tagad domājat – ar Urbanoviču nerēķinās ne Lembergs, ne Šķēle, ne Šlesers? Visi rēķinās! Jo vairāk pogu, jo lielāka vara.

Tāpēc es jautāju, vai Urbanovičam tiešām šobrīd pa īstam ir vajadzīga vara, ja viņš kā reiz ir tas, kuram šī vara no personiskā politiskā ilgmūžīguma un ietekmes viedokļa kā reiz nav vajadzīga?

Es domāju, tādā līmenī rotaļāties, kā tas viss tagad notika, ir bīstami, jo viss tas maksā lielu naudu. Ja es esmu Urbanovičs un jūs man sakāt: „Mēs tevi atbalstīsim, tu laikam būsi pie varas. Kāds ir tavs kurss? Būsim draugi!”, tad tā ir zināma atbildība - paņemt no kādas struktūras naudu un pēc tam neatstrādāt.

Bet arī te Urbanovičs ir ideālā situācijā – viņš var visiem patikt ar to, ka viņu izmeta, nepaņēma.

Kļūda darbā, Jāni. Kļūda darbā.

Bet vēl nav vakars, kā saka. Еще не вечер. Vot, mēs tagad paskatīsimies uz tiem, kas tur rāpjas augšā, un tad viņi nokritīs no koka, un mēs iejāsim baltā zirgā. Viss notiksies.

Ņemot vērā veco stāstu par balsu pirkšanu un tā tālāk, vai Urbanovičs ar viņa 29 balsīm Saeimā nav gandrīz ideālā pozīcijā?

Nu, ko nozīmē – ideālā? Ja tu visu laiku esi solījis, ka būsi vara, un tu neesi, un tas veids, kā tu nepaņēmi to varu, jo tu varēji paņemt, - tā ir diezgan riskanta spēlīte.

Tas nozīmē - pienāks brīdis, kad Urbanovičam vajadzēs atstrādāt?

Visiem jāatstrādā. Jo tā neviens anonīmi naudu nedod. Pat Slucis neiedeva anonīmi.

Bet kas dod naudu Urbanovičam?

Jūs paskatieties KNAB datos.

Es atvainojos, Jurkāna kungs! Jūs te runājat par nopirktajiem politiķiem un...

Bet, lai tagad pateiktu... es tiešām nesekoju līdz visiem ziedotājiem, bet, ja publiskajā telpā parādās cipari, tad, piedodiet, viņi ir uz kaut ko balstīti.

Jūs gribat teikt, ka bez tiem cipariem, kas ir publiski pieejami KNAB datubāzēs, citu nav? Tie ir īstie cipari?

Es domāju, ka Latvijā īstu ciparu nav. Es esmu diezgan drošs, ka ir divas grāmatvedības. Un tas vēl jo vairāk pastiprina briesmas, ka - „tu solīji, tev jāatstrādā”.

Jūs sākāt runāt par atstrādāšanas praksi. Ir tāda plaši zināma versija par to kā vienā brīdī Parex nomainīja Jurkānu pret Urbanoviču partijas vadībā tāpēc, ka...

Viņi mani no sākta gala nav cietuši. Es atceros, 1993. gadā man Dozorcevs saka: „Каргин приглашает, иди поговoри.” Es nekad neesmu gājis. Tas ir stāsts par komjauniešu mafiju, bet tas ir cits stāsts.

Bet es zinu, ka jūs kautrējaties uzprasīt: „Nu, bet tu pats sēdēji tur 12 gadus, vai tev nebija jāatstrādā?” Bija! Un es to darīju. Piemēri, kas man nāk prātā, ir kaut vai sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšana. Mūžīgi viņu pagarināja un pagarināja, un tu zini, ka velns... slikti kaut kā, bet tu zini, ka nāks vēlēšanas un vajag, un tad tu sev kāp virsū un...

Bet tas tad notika tā, ka atnāk un saka - izdari to, vai tā ir iekšējā balss, kas saka - dari, vai būs slikti?

Nu... teiksim (noklepojas), jūs zināt, ir tā, ka es nekad nenodarbojos partijā ar naudas lietām. Kopš tā brīža, kad mani sāka apvainot, ka es it kā esmu nozadzis 60 tūkstošus no Latvijas zelta naudas, es nekad nepieskāros visām tām lietām, jo man vienkārši tas riebās, un es esmu pārāk iedomīgs, lai es ietu kādam lūgties. Es nekad to nedarīju, man tāda stulba daba, nu, tāda augstprātīga, nu, jūs zināt... Bet tas, ka jāatstrādā... Nu tagad vēl viens piemērs, ja. Es draudzējos ar Jāni Dāvi. Viņš nekad neslēpa, ka viņš mūs atbalsta, vienmēr ieskaitīja naudu, bija tāds, kas kāpj uz ambrazūras, tāds drosmīgs vecis. 

Izlika jūsu politiskās reklāmas savu spēļu zāļu logos... 

Exactly. Jā, tas viss notikās, es to neslēpju. Un tad ir tā, ka Saeimā ir Azartspēļu likums, un ir runa par to, lai katram spēļu automātam uzliktu lielāku nodokli. Par cik tas Dāvis man apgaismoja situāciju, savu pozīciju, tad man tā bija pieņemamāka, jo viņš gribēja - labāk mazāk, toties greznāk, viņš gribēja apēst visus tos sīkos, izvākt no skolām, no visādām sporta zālēm un tā tālāk. Uzliekot lielāku nodokli, tie sīkie nomirtu un lielie dzīvotu. Kāpēc ne? Laba motivācija – valsts iegūtu tik un tik miljonus... OK, es saprotu, ka jūs smīnat, bet, par cik mēs runājam atklāti, es jums stāstu, kā tas godīgi bija... Mēs nobalsojām ar vienu balsi par to, ka jāceļ augšā [nodoklis]. Un man pienāk klāt viens kolēģis un saka: „Neuztraucies, viņš neies tālāk, prezidents viņu neparakstīs.” Es neticēju. Valsts iegūst tādu nodokļu naudu! Bet - nē, kāpj [Latvijas ceļa deputāte Aija] Poča tribīnē un stāsta, ka, nu, tur kaut kādas darbavietas zudīs. Velns, kas tur par darbavietām pie aparāta – ienākt naudu izņemt ārā? Saproti, un stāsta šitādu bullshit visai sabiedrībai, un tas likums neaiziet tālāk.

Tas nozīmē, ka jūs atstrādājāt Dāvim un citi atstrādāja kādiem citiem?

Tādi ir noteikumi. Tas ir tas lobijs. Ir veselas grāmatas sarakstītas, kas par firmām taisīja naudu Irākā pēc tam, kad Bušs tur iegāja – viens draugs zābakšņores ražoja, cits zābakus, trešais patronas. Ideālā variantā Latvijā būtu, ka politikā ir tikai valsts nauda – ierobežotas reklāmas, ej staigā pa parku, apkāries plakātiem, braukā autobusā, bet nekādu reklāmu uz sienām. Aiz Raiņa pieminekļa alejā uztaisīt stikla sienu, kur tauta, ja grib, iet, piespiež pogu, lasa partiju reklāmas. Izņemt naudu no politikas ārā.

Tā jau ir mūžsena diskusija...

Jā, bet to nedara, tāpēc, ka... Ir vajadzīgi trīs priekšnoteikumi manā skatījumā, lai tas elektorāts... Es domāju, šī krīze bija kā nokrist uz dibena tā smagi, kad tev dzirksteles gar acīm iet. Un, kad tev atveras acis, tu sāc saprast – velns, nepareizi apavi vai par ātru gāju, vienalga, bet tu sāc domāt, kas notiek. Un tad ir inteliģence, kas pasaka: tev ir nepareizas kurpes, piemēram. Un tālāk jau ir partija, kas ir būvēta jau uz pavisam citiem pamatiem, nāk iekšā jauni cilvēki, kas nav bijuši politikā, kas neko nav nozaguši, kuriem nav jācīnās par savu personisko drošību, kuri var izmantot savas personiskās zināšanas, ko iemācījušies Kembridžā, un viņi saprot, ka šī ir viņu valsts, un viņi grib tai palīdzēt. Tādu Latvijā ir daudz jaunu cilvēku.

Es atvainojos, bet kāpēc lai viņi strādātu, teiksim, Ministru kabinetā vai Saeimā par kaut kādiem 1500 latiem, ja viņiem izglītība ļauj Rietumos vai šeit pat Latvijā pelnīt...

Bet varbūt viņiem pietiek? Esat redzējuši jauno Volstrītu? Tur ir tāds jauneklis, kurš ir godīgs, bet ir iepinies visā tajā un vienam tādam lembergam vai oligarham prasa - pasaki, kas ir tas cipars, kad ir diezgan. Un viņam atbild: more. Vairāk. Nekad nepietiek. Bet ir cilvēki, kuriem pietiek, kuri zina, kas ir „pietiek”.

Pirms dažiem gadiem jūs teicāt, ka Latviju ir sagrābuši trīs oligarhi, kas tur to pie rīkles. Vai kaut kas ir mainījies? Varbūt to oligarhu ir kļuvis mazāk, pāris no viņiem tādi sašļukuši, viens pacēlies?

Es domāju, ka visi viņi tur ir, es neredzu jaunpienācējus.

Bet Šķēle un Šlesers – viņi jau vairs nestāv uz viena pakāpiena ar Lembergu, vai kā jums šķiet?

Es domāju, ka viņus tomēr interesē personiskā drošība. Es domāju, ka tiem, kuri ir bijuši pie lielas varas, pie lielām darīšanām, visiem būtu jābaidās. Kaut vai no kaut kādas morālas tiesas.

Labi, mums visiem ir skaidrs, no kā baidās Šķēle, Šlesers, Lembergs. No kā Urbanovičs baidās?

Tas ir jāprasa viņam, bet es viņa vietā baidītos no tiem, kam es esmu solījis un ņēmis naudu.

Kas tie ir?

Es nezinu. Dievs mans liecinieks, es nezinu. Bet es domāju, ka tāda nauda saskaņiešiem ir.

Tie ir tie, kas dzīvo te uz vietas, vai no mums uz austrumiem?

Simts punkti esmu pārliecināts, ka ar Austrumiem tur nav nekādas darīšanas. Uzprasiet visām tām krievu institūcijām, kas te nīkuļo, vai ir kādas pazīmes, ka te ir baigā nauda! Tas, ka Urbanovičs draudzējas ar Jurgenu [Kremlim pietuvināts politologs, arī Urbanoviča vadītā Baltijas foruma padomes priekšsēdētājs], tas viss ir pavisam kaut kas cits...

Bet kāpēc Jurgens draudzējas ar viņu?

Tāpēc, ka atbraukt maijā uz Rīgu, „Юрмала, Рига красиво” un tā tālāk... Arī tās diskusijas Baltijas forumā ir diezgan labā līmenī, tāds foršs tusiņš, vērtīgas sarunas – mums un amerikāņiem, kas arī te sabrauc, Dmitrijs Saimss no Karnegī centra, piemēram, par to, kas notiek Krievijā, krieviem atkal par to, kas notiek Eiropas Savienībā. Bet visi tie mīti, ka Latvija būs krieviem tas tramplīns uz Eiropu... Merkele ir tā, kas aizbrauc pie Medvedeva un saka: „Дима, послушай, поговoри с этим латышом.” Nu, why not, ja tev vajag?”

Tad jūs sakāt, ka Saskaņas centru finansē vietējie?

Es par to esmu 120 punkti pārliecināts.

Vietējie krievu uzņēmēji vai latviešu uzņēmēji, vai ebreju?

To jūs paskatieties visās tanīs datubāzēs.

Par to mēs jau vienojāmies, ka tās neparāda pilnu attēlu.

Ziniet, kā ir bijis pat manā laikā? Kāds saka: „Es labprāt jums iedotu, jūs esat forši veči, bet es baidos oficiāli, jo tad nāks Ekonomikas policija, tādēļ vai nav kādi paņēmieni kā citādāk - vai nu tur kaut ko apmaksāt vai izdot, vai kā...” Tad nu izdomā visādus kūleņus, kā apiet... 

Un viņi varētu būt neapmierināti ar Urbanoviča nenonākšanu varā? 

Es domāju, ka ne tikai viņi. Es domāju, visi, kas nobalsoja, jūtas tā kā, ziniet, pēc futbola vai hokeja spēles, kur mūsējie visu laiku bija vadībā, bet beigās ņēma un pazaudēja.

Kas tad Urbanovičam pietrūka? Politiskā talanta, smalkuma?

[Ar troksni izpūš gaisu.] Es domāju, tur bija ļoti tālu no smalkuma. Tas, kā viņš uzvedās, visa tā poza, visas tās sarunas ar žurnālistiem – nedomāju, ka tas bija kāds smalkjūtības paraugs.

Biškeka...

Tās, protams, ir muļķības. Bet ir jāprot zināmas lietas politikā nepateikt pat, ja tu tā domā. Un Urbanovičs prot ļoti daudz nepateikt, viņš ir gudrs vecis. Bet te mēs runājam par smalkumu. Nedomāju, ka viss tas process ir veicinājis latviešu simpātijas pret Saskaņu.

Varbūt man radās maldīgs priekšstats, bet šķiet, ka jūs Ušakova politisko potenciālu arī īpaši augstu nevērtējat?

Es domāju, ka tā ir liela bezkaunība politiska un tāds politisks... to var norakstīt uz to, ka viņam trūkst pieredzes, bet teikt, ka „mums vīns garšīgākais” jeb „es iedevu naudu muzejam”, - tā politikā nedrīkst darīt, tā nedrīkst rotaļāties ar sabiedrību, ar žurnālistiem. Nedrīkst nebūt pozīcijai, ir jābūt pozīcijai, un, ja tev viņas nav, ja tu minstinies, tas viss liecina vispirms par necieņu pret sabiedrību kā tādu, pret vēsturi, un tas ir nesmuki, maigi izsakoties.

Jūs teicāt, ka Lembergs šobrīd kontrolē politisko procesu. Vai Lembergam ir attiecības arī ar Urbanoviču?

Es domāju, ka viņam ir attiecības ar visiem.

Es domāju, naudas attiecības.

To es tiešām nezinu. Es Urbanoviču četrus gadus dzīvu neesmu redzējis. Bet es domāju, ka jā, jo, ja es analizēju kaut vai Maizīša neievēlēšanu, uzskatu, ka Saskaņa tur nospēlēja ļoti lielu lomu. Kaut vai balsojumā par atklātu vai aizklātu balsošanu – tur jau uzreiz bija skaidrs, kas notiks ar Maizīti. Viņš vairs nemaz uz Saeimu varēja neiet. Tu jau pēc tam vari stāstīt pekstiņus, bet, saliekot visus procesus kopā, es secinu, ka palagi ir mitri. Latvijā ir mitrs klimats.

Nu labi, bet vai aiz šiem lielākiem un mazākiem pakalpojumiem, par kuriem mēs varam nojaust, ka Saskaņas centrs tos ir izdarījis, ir saredzama kāda lielāka spēle? Uz ko tas viss iet?

Es neredzu to lielāko laukumu, es nezinu, uz ko viņš iet. Tas jāprasa Urbanovičam. Es neredzu motivācijas, es redzu tikai kļūdas, es redzu tikai dīžāšanos: „Es būšu vara!”, bet tad, kad tā vara ir jāpaņem, tu viņu neproti paņemt. Un es uzskatu, ka tā varas neņemšana no Saskaņas bija apzināta. Viņš varēja būt gudrāks par Dombrovski. Bet tajā brīdī, kad Vienotība sev uzgāzīs varu uz kājām, tad bez Saskaņas jau neiztiks. Jūs jautāsiet, vai viņiem ir potence – tur it kā 25 cilvēki nezinot latviešu valodu – to es nezinu, bet varbūt viņiem ir kaut kāda rezerve.

Vēl par Lembergu runājot. Jūs vairākas reizes pieminat krāsotāju. Lemberga stipendiātu sarakstos ir Krāsotājs. Tas esat jūs?

Es biju prokuratūrā, un, runājot, kur es varētu būt, es sākotnēji sevi saskatīju kā Pleskavas šoseju. Bet prokurors man teica, ka nē. Un tad viņš man prasīja par to Krāsotāju. Bet tad bija vēl viens segvārds, kurš varēju būt es vai Saskaņa, un tad es teicu, lai pārbauda, kas tā ir par struktūru, jo es ar naudām nekad Saskaņā nenodarbojos.

Bet, ja jūs gājāt uz prokuratūru...

Tāpēc, ka es biju partijas priekšsēdētājs. Un prokurors man prasīja ne tikai par mums, viņš prasīja ļoti daudz par visu kaut ko.

Bet, ja jūs sakāt, ka jūs vai Saskaņas centrs varētu būt tajos sarakstos, tad tas nozīmē, ka ņēmāt naudu?

Tā viņi domā, tā viņi domā. Es, būdams Saskaņas centrā, esmu daudzus tādus sastapis, kuri nākuši klāt, teikuši: „Ну мы же вас поддерживали.” Может быть. Я нечего не знаю. Tas tāpat kā, kad man nozaga mašīnu, – pēc tam bija pieci cilvēki, kas no bandītiem viņu esot atdabūjuši, es nezināju, kam es esmu parādā, ja.

Jā, bet tad to naudu jūs ņēmāt?

Nē. Tas bija tikai kaut kāds pieņēmums, jo bija kaut kāda droši vien viņiem [prokuratūrai] nezināma struktūra, un viņi gribēja noskaidrot. Bet vai viņi ir noskaidrojuši? Tas arī ir viens jautājums – nu kādēļ tā burtnīca karājas kā tāds zobens? Tad, piedod, nu, davai, līdz galam.

Jūs to burtnīcu esat redzējis, tad jūs saprotat, ka tad tur var pierādīt?

Bet tad necilā! Tad necilā!

Tad ko – izmest?

Tas tā kā ar čekas maisiem. Tas ir tas pats.

Lemberga kontekstā ir arī jautājums par jūsu attiecībām ar Oļegu Stepanovu...

Es esmu pa vidu. 2006. gadā mani Stepanovs uzaicināja izveidot Baltijas asociāciju Transports un loģistika, kurā ir 12 Ventspils uzņēmumi, kuri, protams, karo ar Lembergu.

2006. gadā bija milzīgs karš...

Bet ir arī tagad, varbūt drusciņ pieklusis. Varbūt kāds jau svin Pirra uzvaru. Ir tik daudz asiņu izliets no visām pusēm, ka, man liekas, viņiem vairs nav spēku - ne morālu, ne fizisku.

Asinis? Es neesmu līķus redzējusi.

Nē, es domāju līdzekļus, pārnestā nozīmē. Advokāti, tiesas – tas taču viss maksā baigo naudu.

Jūs gribat teikt, ka pamiera nav?

Nu, ja es lasu Lemberga nesenu interviju, kur viņš saka: „Tie šakāļi...”

Par biznesu ir skaidrs, jautājums ir par politisko pusi, teiksim, vai ir tā, ka Stepanovs finansē Saskaņas centru, finansē kaut kādus Vienotības spārnus, lai mēģinātu politiski ietekmēt varu, lai rīkotos tāpat, kā Lembergs rīkojas, teiksim, nopērkot šo varu?

Pazīstot pat ļoti labi Stepanovu, es domāju, ka viņam politika kā tāda neinteresē. Jūs man jautāsiet, kur ir tā motivācija? Tā motivācija, es domāju, ir tanī, ka viņam kā krievam ir simpātiska šī pozīcija – saskaņa, integrācija, visiem vienādas tiesības, labas attiecības ar Austrumiem un tā tālāk.

Ja viņš dod naudu, tā nav jāatstrādā? Tāpat ir!

Ar Stepanovu nav tā. Es jums tagad saku ļoti godīgi, Stepanovs man nekad, nekad nav... un, es pieņemu, arī Urbanovičam nē un nevienam neko tādu nav, jo viņš... Ne tāpēc, ka es pie viņa strādāju. Viņš ir nodarbināts ar visām citām lietām, viņu vairāk interesē sakārtot attiecības ar Lembergu, ar visiem tiem īpašumiem, jo te jau vairs nav nekādas perspektīvas. To cauruli noteikti var rakt ārā, kāliju vairs neved, Grain Terminal viņi pārdeva...

Bet tad jūs gribat teikt, ka Stepanovam nav kaut kādu ambīciju uz politisku ietekmi, maksāt politiķiem, kā tas ir Lembergam?

Nē, Stepanovam es esmu diezgan pārliecināts, ka nē. Par Telegraf es vispār nesaprotu, priekš kam viņam tā rotaļlieta bija vajadzīga.

Varbūt gribēja, lai ir tāpat kā Lembergam?

Varbūt.

Ja jūs runātu ar Stepanovu, jūs saprastu, ka viņam neko citu nevajag kā dzīvot normālā valstī, kur nav baiļu, ka valsts tevi pataisīs par nabagu.

Es atvainojos, kā valsts varētu Stepanovu pataisīt nabagu?

Es nezinu, cik viņš ir bagāts, es nezinu, cik Lembergs ir bagāts. Es domāju, to nezina neviens cits, izņemot viņus pašus.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...