Jurkāns: PBK nepārraidīja manu interviju, jo "Saskaņai tas nepatiktu"
PIETIEK16.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmais Baltijas kanāls (PBK) atteicies pārraidīt jau nofilmētu interviju ar Šlesera reformu partijas 2. numuru Rīgas sarakstā Jāni Jurkānu, to pamatojot ar nevēlēšanos sadusmot Saskaņas centru (SC), kura deputātu kandidāti priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija kanāla bieži viesi. Televīzijas kanāla pārstāvis Pietiek kategoriski noliedza SC ieteki uz PBK saturu.
Intervija ar Jurkānu PBK ierakstīta nesen. Tajā politiķis cita starpā izteicies, ka nelatviešu vēlētājiem, ja viņi nevēlas izniekot savu balsi un panākt, ka Saskaņas centrs tomēr nonāk valdībā, labāk vēlēt par Šlesera reformu partiju LPP/LC, nevis SC. "Bez Šlesera Saskaņas centrs paliks mūžīgā opozīcijā, jo citi viņus valdībā nekad neņems," savu pozīciju skaidro Jurkāns. Politiķis neilgi pēc intervijas ieraksta saņēmis zvanu no kāda PBK pārstāvja, kurš atvainojies, ka ieraksts kanāla ēterā tomēr neparādīsies. "Saskaņai tas nepatīk," Jurkāns citē PBK pārstāvja pamatojumu, bet atsakās atklāt, kurš tieši bijis zvanītājs. Jurkāns uzskata, ka ir netīkams politiskais pretinieks kādreizējiem partijas biedriem no Tautas saskaņas partijas, piemēram, SC līderim Jānim Urbanovičam. "Viņš ir mazs cilvēks un nekomfortabli jūtas manā sabiedrībā," uzskata politiķis.
PBK preses pārstāvis Edžus Vējiņš Pietiek kategoriski noliedza, ka kaut kas tāds noticis, bet tā kā neesot zināms iespējamā zvanītāja vārds, viņš neuzskatot par iespējamu šādus "tendenciozus jautājumus" pāradresēt kanāla vadībai. "Saskaņas centrs ir bijis reklāmdevējs, bet nekādas satura ietekmes no viņiem nav," PBK pārstāvis. Arī SC līderis Jānis Urbanovičs Pietiek lakoniski noliedza jebkādas ietekmes iespējas uz PBK, viņš pats šajā kanālā šoruden neesot bijis ne reizi. Attiecībā uz Jurkānu SC līderis lietoja vārdu "sašļucis". Pēdējie reitingi Šlesera partijai nedod cerības uz iekļūšanu 11. Saeimā.
Jurkānam un SC ir sena attiecību vēsture. Jurkāns bija SC priekšteces Tautas saskaņas partijas līderis, bet pameta politisko spēku pirms vairākiem gadiem, kad tas bija uzsācis konsolidācijas procesu ar Sergeja Dolgopolova Jauno centru. Pēc vairākiem ārpus politikas pavadītiem gadiem šovasar Jurkāns piekrita kļūt par vienu no Šlesera reformu partijas LPP/LC lokomotīvēm. Tam šķērslis nebija ne mazāk sarežģītā attiecību vēsture ar Aināru Šleseru. 8. Saeimas laikā izcēlās tā dēvētais "piecīšu skandāls", kad Šlesers uz savu toreiz Latvijas pirmo partiju pārvilināja piecus Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātus. Izskanēja aizdomas par politiķu uzpirkšanu un vēl pērna gada rudenī Jurkāns sarunā ar Pietiek notikušo raksturoja ar vārdu "maucība".
Neoficiāli izskan arī versija, ka Jurkānam samazināta priekšvēlēšanu publicitāte, lai nebojātu Šlesera un SC attiecības Rīgas domē, kur abi politiskie spēki veido valdošo koalīciju.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
