
Jurašu ģimene atradusi jaunu veidu, kā pirms krimināllietas izskatīšanas un tiesas sprieduma mēģināt tikt pie kārotās Vecrīgas viesnīcas
PIETIEK07.05.2020.
Komentāri (0)
Cīniņā par Vecrīgas viesnīcu Jurašu ģimene ir spējusi atrast jaunu, „inovatīvu” risinājumu, - nespējot kāroto ēku iegūt vienkārši ar policijas lēmumu par aresta noņemšanu, tā, izmantojot „kontaktus” tiesībsargāšanas iestādēs, tagad panākusi, ka ēka vēl pirms kriminālprocesa izskatīšanas tiesā pēc tiek paklusām atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu, līdz ar ko tās likteni iespējams izlemt trieciena tempā, ar vienkāršu tiesneša lēmumu, turklāt slēgtā tiesas sēdē, lai nepieļautu iespēju medijiem iepazīties ar lietas izlemšanas gaitu. Tikai sagadīšanās dēļ par gaidāmo tiesas sēdi laikus uzzinājusi pretējā strīdus puse.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis to, kā 30. martā Vecrīgā bija iespējams noraudzīties aizraujošā ainā – kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Rīgas brīvostas darbiniece, tagadējā advokāte Alla Juraša kopā ar vairākiem vīriešiem – iespējams, privātā tērptiem policijas darbiniekiem mēģināja „šturmēt” viesnīcas ēku Grēcinieku ielā 28.
Tā ka īpašums, kurā pašlaik atrodas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulama viesnīca, figurē kriminālprocesā, tam saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) izmeklētāja lēmumu jau vairākus bija uzlikts arests. Tam būtu vajadzējis nozīmēt, ka līdz kriminālprocesa iztiesāšanai pēc būtības īpašums tā arī paliktu arestēts un tā liktenis izšķirtos līdz ar tiesas spriedumu.
Jau iepriekš, 2018. gadā bija mēģināts no aresta atbrīvoties, tomēr – neveiksmīgi. Savukārt tagad vispirms izdevās kriminālprocesu no Ekonomikas policijas nodot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, savukārt pēc tam, izmantojot ārkārtas stāvokļa radītās jukas un uzmanības pievēršanu citiem jautājumiem, Jurašu ģimene vai ar to saistītas personas panāca, ka, nesagaidot tiesu, paklusām tiek noņemts īpašumam uzliktais arests un Uzņēmumu reģistrs pieņem nepieciešamos lēmumus attiecībā uz īpašumam noteiktajiem liegumiem.
Pietiek avoti norāda, ka šādu lēmumu pieņemšana nebūtu bijusi iespējama, ja netiktu izmantota Jurašu ģimenes ietekme Tieslietu ministrijā, - to, kā zināms, vada Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, bet pats Jurašs ilgu laiku bija ministrijas parlamentārais sekretārs. Savukārt Juraša sieva nule kļuvusi par ilggadējā Juraša „kompanjona”, pašlaik saistītā ar kukuļošanas lietu aizturētā bijušās Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna advokāti. Vēl citi avoti norāda uz Jurašas ciešām saitēm ar vēl vienu izbijušu KNAB darbinieci Signi Boli, kura tagad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un kurai ir iespējas vajadzības gadījumā „palūgt” policijai pieņemt kādu vajadzīgu lēmumu.
Taču arī ar šiem risinājumiem nepietika, un tagad Jurašu ģimene atradusi jaunu, „inovatīvu” veidu, kā tikt pie Vecrīgas viesnīcas, nesagaidot krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanu un izskatīšanu tiesā pēc būtības. Kā izrādās, tieši pirms maija brīvdienām, 29. aprīlī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Valentīns Gaidukēvičs pieņēmis lēmumu, ka jau 8. maijā tiks izskatīts jautājums par viesnīcas ēku. Tikai nejaušas sagadīšanās dēļ otra strīdus puse – SIA Grand Hotel Imperial dienu pirms noliktās tiesas sēdes saņēmusi pavēsti uz nolikto tiesas sēdi.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa skaidro, ka šādā steidzamības kārtā nozīmēt tiesas sēdi tiesnesim Gaidukēvičam licis Kriminālprocesa likuma 629.pants „Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu”, kas liekot jautājumu izskatīt desmit dienu laikā, tā ka tiesnesim nekas cits neesot atlicis.
Taču patiesībā šis pants attiecas uz gadījumiem, kad tiesnesis „saņēmis lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu”, savukārt šajā gadījumā runa ir par jau sen sāktu kriminālprocesu. Gan tiesa, gan tiesnesis ceturtdien atteicās Pietiek paskaidrot, kas un kad tad būtu pieņēmis „lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu”, - tā esot „ierobežotas pieejamības informācija”.
Uz atkārtotu jautājumu, kādu iemeslu dēļ tiesa atsakās minēt, uz kāda pamata manta pēkšņi atzīta par noziedzīgi iegūtu, un kāda loma šajā lēmumā ir bijusi Jurašu ģimenes pārstāvjiem, atbilde netika saņemta.
Šai saistībā interesantas ir arī savulaik Uzbekistānas valdošajām aprindām pietuvinātā Akbarali Abdullajeva liecības, kas sniegtas 2017. gadā, - tieši viņa vārdā tagad tiek mēģināts atsavināt viesnīcas ēku, taču viņš pats ir liecinājis, ka visu viņam piederošo mantu jau agrāk esot atņēmusi Uzbekistānas valsts:
https://centre1.com/video/poka





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.