Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošās amatpersonas Juta Strīķe un Juris Jurašs pirmdien tā arī nespēja argumentēti izskaidrot, kā spējuši konstatēt, ka KNAB vadītājs Normunds Vilnītis viņiem rīkojumu veikt operatīvās darbības pasākumus devis pretlikumīgi vai bez tiesiska pamata. Arī KNAB pirmdien sniegtais oficiālais viedoklis par šo tēmu izrādījās īss un nekonkrēts.

Kā zināms, KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Jurašs aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Vilnītis „prettiesiski un bez pamata” esot lūdzis viņam noklausīties politiķu sarunas, savukārt Vilnīša vietniece Strīķe apgalvoja – viņa esot bijusi lieciniece sarunām, Vilnītim bez tiesiska pamata lūdzot veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.

Pēc šo paziņojumu izskanēšanas Pietiek vērsās pie Strīķes un Juraša ar identiskiem jautājumiem – kā tieši viņiem izdevies konstatēt, ka konkrēti KNAB vadītāja viņiem dotie uzdevumi vai rīkojumi ir pretlikumīgi, prettiesiski un bez tiesiska pamata.

Šis jautājums un līdz ar to šaubas par Strīķes un Juraša izteikumu patiesīgumu radās pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka likumdošana nosaka – KNAB vadītājs un viņa vietnieki ir tiesīgi, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu un nekavējoties pēc tam sākt tās telefonsarunu noklausīšanos.

Taču pirmdien ne Strīķe, ne Jurašs tā arī nespēja atrast argumentus, lai izskaidrotu, tieši kādā veidā viņi nekavējoties noskaidrojuši, ka Vilnīša dotie rīkojumi ir prettiesiski.

Turklāt izrādījās, ka arī KNAB kopumā nespēj sniegt pārliecinošu skaidrojumu – kādi normatīvie akti dod iespēju konkrētam KNAB darbiniekam operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu. Tā vietā KNAB preses pārstāve varēja pateikt vienīgi to, ka biroja darbiniekiem jāpaļaujas uz savu apzinīgumu un patstāvīgu vērtējumu.

„KNAB darbinieki vadās no likumu normām, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, un pirms jebkādu darbību vai uzdevumu veikšanas patstāvīgi izvērtē to tiesiskumu, bet gadījumos, ja ir šaubas, nekavējoties vēršas pie sava tiešā vadītāja vai pārraugošās amatpersonas.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 11.pantu KNAB amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto KNAB funkciju pienācīgu izpildi, atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot KNAB ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus,” – šāda bija pilnā KNAB atbilde.

Līdztekus tam KNAB arī pirmoreiz skaidri apliecināja: birojs uzskata, ka pastāvošā likumdošana tam noteiktos gadījumos dod tiesības telefonsarunas noklausīties līdz pat trim diennaktīm ilgi, pat nemēģinot iegūt tiesneša sankciju, - pietiek tikai ar prokurora informēšanu, kuras termiņus likums nenosaka.

„Atsevišķos gadījumos operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā var uzsākt pirms tiesneša akcepta, bet noteiktā laika periodā – 72 stundās - tāds ir jāsaņem, lai attiecīgās darbības varētu turpināt. Ja tiesneša akcepts netiek saņemts, attiecīgo operatīvo darbību veikšana ir jāpārtrauc. Savukārt gadījumos, kad operatīvā darbība ir pabeigta pirms 72 stundu termiņa, šīs darbības turpināšana nenotiek un līdz ar to tiesneša akcepts to turpināšanai nav nepieciešams,” skanēja KNAB oficiālais skaidrojums.

Pietiek jau informēja, ka saskaņā ar KNAB oficiālo skaidrojumu telefonsarunu noklausīšanās kā viens no operatīvās darbības pasākumiem oficiāli un likumīgi ir īstenojama tikai tad, kad ir sākta operatīvā izstrāde.

Operatīvā izstrāde saskaņā ar likumu tiek sākta gadījumos, ja operatīvās darbības subjekta (arī KNAB) rīcībā ir informācija par konkrētām personām un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kā skaidro KNAB, operatīvo izstrādi saskaņā ar likumu sāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Par šo lēmumu ir jāinformē prokurors, taču likums nenosaka termiņu, kādā prokuroram šī informācija jāsaņem.

Tas nozīmē – gan KNAB vadītājam Vilnītim, gan viņa vietniecei Strīķei ir likumīgas tiesības, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu.

Savukārt, tikko šāds lēmums tiek pieņemts (un likums nenosaka, kādā formā šai pieņemšanai jānotiek), likums dod tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus – tostarp arī telefonsarunu noklausīšanos.

Tas nozīmē: ja Vilnītis kā KNAB vadītājs kādam KNAB darbiniekam – vienalga, Strīķei, Jurašam vai kādam citam - uz paša pieņemta lēmuma pamata uzdod sākt veikt operatīvās darbības pasākumus (to skaitā - telefonsarunu noklausīšanos), KNAB darbiniekam nav nekādu reālu iespēju nekavējoties noteikt, vai šāds lēmums ir tiesisks vai prettiesisks.

Vēl vairāk – faktiski likumdošana nosaka, ka KNAB darbiniekiem jebkurš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka dots uzdevums par operatīvās darbības pasākumu veikšanu automātiski ir tiesisks un izpildāms, ja reiz to ar savu lēmumu uzdod KNAB direktors vai viņa vietnieks.

Tiesa, Operatīvās darbības likums arī nosaka, ka vispār operatīvās darbības pasākumi – tostarp telefonsarunu noklausīšanās – veicami „tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu”.

Taču ir arī izņēmums – gadījumos, kad „jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums”, telefonsarunu noklausīšanos var sākt arī bez tiesneša akcepta. Par to tikai 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts, bet, ja akcepts netiek saņemts vai prokuroram netiek paziņots, operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.

Tas savukārt nozīmē – KNAB un arī citās valsts iestādēs nav neviena darbinieka, kas pirmo 23 stundu un 59 minūšu laikā kopš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka lēmuma par kādas personas telefonsarunu noklausīšanās sākuma varētu apgalvot, ka šis lēmums ir prettiesisks vai pretlikumīgs. Līdz ar to Juraša un Strīķes publiskie apgalvojumi vismaz KNAB oficiāli sniegtās informācijas un minēto likumdošanas aktu kontekstā nerada iespaidu par to adekvātumu un patiesīgumu.

KNAB saistībā ar šo izklāstu pēc būtības pirmdien pieminēja tikai to, ka „Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas pirmais teikums nosaka, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori”, savukārt „Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka, veicot uzraudzību, prokurori ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Tādējādi, prokurora statuss un viņa pilnvaras nodrošina neatkarīgu un efektīvu likumības kontroli pār operatīvo darbību, tajā skaitā personu sūdzību izskatīšanu”.

Līdz ar to uzraudzība gadījumos, kad operatīvās darbības ir pabeigtas pirms 72 stundu termiņa, pēc KNAB domām, tiekot pilnībā nodrošināta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...