Jurašs iekšējā sarakstē JKP frakcijas vārdā piedraud ar atbalstu Kariņa demisijai
PIETIEK15.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz koalīcijas deputātu balsojumu jautājumā par tālāku azartspēļu ierobežošanu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas deputāts Juris Jurašs šodien iekšējā sarakstē faktiski atklāti piedraudēja ar partijas Saeimas frakcijas atbalstu opozīcijas priekšlikumam par neuzticību ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.
“Kolēģi, pilnā nopietnība, mūsu frakcijas deputāti apsver iespēju, balsojumā par Kariņa demisiju, balsot līdzīgi, kā to izpildīja daļa no koalīcijas partneriem pie likumprojekta par azartspēļu zaļu ierobežošanas,” – šāda J. Juraša nosūtīta īsziņa ir Pietiek rīcībā.
Šādi J. Jurašs reaģēja uz Saeimas šīsdienas lēmumu „izgāzt” JKP bīdītos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un noteiktu vecuma ierobežojumu. Balsojumā par likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai "par" nobalsoja tikai 35 deputāti.
Attīstībai/Par deputāti nobalsoja "pret", savukārt atturējās vai nebalsoja ne tikai ZZS un Saskaņas deputāti, bet arī četri Nacionālās apvienības deputāti, par ko JKP pārstāvji bija īpaši sašutuši.
Interesanta ir bijusi tālākā iekšējā sarakste, kas tāpat ir Pietiek rīcībā. Vienotības pārstāvis Ainars Latkovskis J. Jurašam ir norādījis, ka līdz ar neuzticības izteikšanu K. Kariņam kristu viss Ministru kabinets. „Juri! Ceru, ka esat informējuši savus ministrus,” J. Jurašam ieminējies A. Latkovskis. Uz to JKP pārstāvis atcirtis: „Nav problēmu.”
Uz to, ka gatava atbalstīt valdības demisiju varētu būt visa JKP vadība, nevis viens pats satrakojies J. Jurašs, ir skaidri norādīts arī tās pārstāvja Krišjāņa Feldmana replika šajā pašā sarakstē: „Jānis Bordāns lūdza pateikt, ka ir informēts, un nav nekādu problēmu.”
Publiski K. Feldmans šodien Attīstībai/Par deputātus, kuri ir JKP koalīcijas partneri, nosauca par neliešiem un sērgu. „Saeima noraida likumprojektu (pat nenodod komisijai), kas paredz aizliegt azartspēļu zāles Latvijā (izņemot 4,5* viesnīcās). Iepazīstieties ar šiem neliešiem. Es pats uzskatu, ka Attīstībai/Par ir sērga Latvijas politikā, kuri ir vainojami arī tajā, ka daudzi nomirs no Covid-19!” viņš paziņoja sociālajā tīklā Twitter.
Jāpiebilst, ka vismaz šoreiz J. Juraša paziņojums jau tradicionāli izrādījās tikai tukša runāšana, - šovakar Saeima noraidīja K. Kariņa demisijas pieprasījumu, un to neatbalstīja arī JKP deputāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
