Jurašam izdevies piežmiegt Kariņa asti ar „Pioniera” kompromatu?
Pietiek lasītājs27.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka lielai sabiedrības daļai ir radusies neskaidrība – kas tieši nedēļas laikā ir noticis ar premjeru Krišjāni Kariņu: vēl pirms nedēļas viņš pietiekami stingri – cik nu vispār šis cilvēks kaut ko var pateikt stingri – apgalvoja, ka ar savu partiju atbalstot Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, bet vakar jau izteicās pilnīgi pretēji – ka viss, ko iecerējusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska kopā ar savu Jauno konservatīvo partiju (JKP), esot labi un pareizi, tostarp arī LU rektora vēlēšanu rezultātu neapstiprināšana un LU nodošana pagaidu pārvaldīšanā. Domāju, ka varu šo neskaidrību kliedēt.
Droši vien visi ir pamanījuši, ka caurkritušais un no visurienes izslēgtais deputāts Aldis Gobzems jau mēnešiem ilgi mēģina kaut kā „uzbūstot” savu popularitāti, ceļot troksni ap Kariņu ģimenes jau pasenu darījumu, bijušā kino Pionieris ēku ļoti šaubīgā darījumā, „optimizējot” nodokļus, pārdodot tikpat šaubīgiem Krievijas pilsoņiem.
Nekas prātīgs Gobzema kungam nav sanācis – lielākoties tāpēc, ka viņam gluži vienkārši nav pieejas pie dažiem visbūtiskākajiem dokumentiem saistībā ar šo „darījumu”. Līdz ar to nekas vairāk kā trokšņa taisīšana un faktos nepamatotu iesniegumu rakstīšana „harizmātam” neizdodas.
Taču šādi dokumenti, protams, pastāv, un domāju, ka nekļūdīšos, ja paudīšu viedokli, ka atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju rokās tie atrodas jau ilgāku laiku un ir tikai gaidījuši īsto izmantošanas mirkli. Tagad šis mirklis acīmredzot ir pienācis.
Dažiem Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem tikšana pie Latvijas Universitātes resursiem ir nepārspīlējot dzīvības un nāves jautājums. Katrs pats var novērtēt acīmredzamo – ka pat Ērika Kalnmeiera atlaišanas jautājumā partijas spice „karoja” daudz mērenāk nekā saistībā ar LU rektora lietu, kur tiek izmantotas jebkuras metodes.
Šantāža ar aiziešanu no valdības un budžeta apstiprināšanas izgāšanu Jānim Bordānam un pārējai JKP spicei izgāzās – sākumā viņi par to ieminējās, kā pašiem šķita, diplomātiski un neuzkrītoši, pēc tam jau skaļi un atklāti, bet nekā, nekāda efekta nebija. Pārējie koalīcijas partneri tikai pasmējās, labi zinot, ka aiz durvīm mīņājas Zaļie un zemnieki, kas ir gatavi jebkurā brīdī nomainīt Bordānu, Šuplinsku un kompāniju.
Nekas cits neatlika kā laist lietā smago artilēriju un pāriet pie primitīvas šantāžas. Neraugoties uz to, ka Jura Juraša „lietu kārtotāja” un „jumtotāja” prestižs ir pamatīgi cietis, viņam pašam kļūstot par tādu pašu smagos noziegumos apsūdzēto kā Aivars Lembergs, neviens nešaubās par viņa un pārējās no KNAB atlaistās, atvainojiet, mentu šaikas iespējām.
Domāju, nekļūdīšos, uzskatot, ka tieši aizvadītajā nedēļas nogalē šīs šaikas vadoņi iepazīstināja premjeru Kariņu personiski ar divām alternatīvām. Viena – tu ar savu partiju piekrīti mūsu viedoklim, ka LU ir jāieceļ pagaidu vadītājs. Otra – dokumenti aiziet savu ceļu uz kādu no policijas „pasūtījumu galdiem”, un tādā gadījumā premjera amata zaudēšana būs pati sīkākā no tavām problēmām.
Vakardiena skaidri parādīja, kuru alternatīvu ir izvēlējies premjers Kariņš. Kad izlasīju portālā Pietiek viņa pārstāvja amatieriski blēdīgās atbildes par kontaktiem ar Jurašu un Bordānu, pazuda pēdējās šaubas.
Līdz ar to jautājums ir tikai viens. Nekur jau nepaliks ne „Pioniera” lieta, ne kompromats par Kariņu, - jautājums tikai, kad tas nākamreiz tiks likts lietā kā valdības vadītāja šantažēšanas instruments.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
