Iesaki rakstu: 
Plaši pazīstamā politiķa Jura Juraša sieva, kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, pēc tam Leonīda Loginova pārraudzībā esoša Rīgas brīvostas darbiniece Alla Juraša juridisko pakalpojumu privātbiznesu ar advokātu Aleksandru Berezinu pērn ir turpinājusi attīstīt ar labas un dārgas apvidus automašīnas BMW X5 iegādi. Par to, vai jauno auto izmanto arī citi Jurašu ģimenes pārstāvji, pagaidām ziņu nav.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 2017. gada vidū nodibinātā SIA Berezins Juraša, kurā Jurašai un Berezinam pieder pa 50% kapitāldaļu, pērn ir līzingā iegādājusies dārgu un labu apvidus automašīunu BMW X5 XDrive 30D, kura uz ielām atpazīstama pēc valsts numura LG6375.
Saskaņā ar oficiālo informāciju SIA Berezins Juraša nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. 2017. gadā šī SIA spējusi gūt 145 tūkstošu eiro apgrozījumam iespaidīgu peļņu – vairāk nekā 96 tūkstošus eiro.
Par abu juristu pašreizējo klientūru Neatkarīgās Rīta Avīzes šodienas publikācijā saistībā ar Trasta komercbankas kriminālprocesa iztiesāšanu atrodams šāds fragments:
„Nav nekādu šaubu, ka atšķirīga no citiem procesa dalībniekiem aizstāvības taktika būs arī Jorena Raituma advokātam Aleksandram Berezinam, kurš gan uz pirmo tiesas sēdi nebija ieradies. No apsūdzētā Māra Sprūda gan tiesas sēdes laikā, gan starpbrīžos publiski stāstītā izriet, ka viņam ir dziļš konflikts ar citiem lielākajiem A. Berezina klientiem, kurus M. Sprūds uzskata pat par pašlaik iztiesājamā kriminālprocesa pasūtītājiem.
Proti, A. Berezins praktizē advokātu birojā Berezins Juraša kopā ar pašreizējā politiķa Jura Juraša dzīvesbiedri Allu. Šā advokātu biroja klients ir PNB banka (vēl pirms trim mēnešiem - Norvik banka) un/vai tās kontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Savukārt pēdējam ir pretenzijas pret Latvijas valsti sakarā ar bankas apmēram 50 miljonu eiro izsniegto kredītu pazaudēšanu Winergy projektā. Tāpat G. Guseļņikovam ir pretenzijas pret visām fiziskām personām, par kurām viņš uzskata, ka tās varētu būt saistītas ar šiem Winergy projektā pazaudētajiem miljoniem, tostarp pret M. Sprūdu.
Visbeidzot M. Sprūds tiesā pieteica noraidījumu prokuroram U. Cinkmanim, balstoties uz aizdomām, ka A. Berezina klients Juris Jurašs ietekmējis liecinieku un uzdevies par KNAB amatpersonu.”
Savukārt no advokatūras izslēgtais Aldis Gobzems šo publikāciju Facebook komentējis šādi: "Maza piebilde nezinātājiem. Ir advokātu birojs Berezins Juraša. Un ir SIA Berezins Juraša. Un būtiskākais - advokātam ir aizliegts komercdarbības veidā sniegt juridiskos pakalpojumus. Advokāts drīkst sniegt juridisko palīdzību individuāli vai caur advokātu biroju. Tātad aizliegts to darīt ar SIA starpniecību. Bet kāpēc ir advokātu birojs Berezins Juraša un SIA Berezins Juraša? Atbilde ir vienkārša. Nodokļi. Caur SIA ir mazāka ienākumu nodokļa likme. Bezkompromisa tiesiskums."
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
