Iesaki rakstu: 
Plaši pazīstamā politiķa Jura Juraša sieva, kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, pēc tam Leonīda Loginova pārraudzībā esoša Rīgas brīvostas darbiniece Alla Juraša juridisko pakalpojumu privātbiznesu ar advokātu Aleksandru Berezinu pērn ir turpinājusi attīstīt ar labas un dārgas apvidus automašīnas BMW X5 iegādi. Par to, vai jauno auto izmanto arī citi Jurašu ģimenes pārstāvji, pagaidām ziņu nav.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 2017. gada vidū nodibinātā SIA Berezins Juraša, kurā Jurašai un Berezinam pieder pa 50% kapitāldaļu, pērn ir līzingā iegādājusies dārgu un labu apvidus automašīunu BMW X5 XDrive 30D, kura uz ielām atpazīstama pēc valsts numura LG6375.
Saskaņā ar oficiālo informāciju SIA Berezins Juraša nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. 2017. gadā šī SIA spējusi gūt 145 tūkstošu eiro apgrozījumam iespaidīgu peļņu – vairāk nekā 96 tūkstošus eiro.
Par abu juristu pašreizējo klientūru Neatkarīgās Rīta Avīzes šodienas publikācijā saistībā ar Trasta komercbankas kriminālprocesa iztiesāšanu atrodams šāds fragments:
„Nav nekādu šaubu, ka atšķirīga no citiem procesa dalībniekiem aizstāvības taktika būs arī Jorena Raituma advokātam Aleksandram Berezinam, kurš gan uz pirmo tiesas sēdi nebija ieradies. No apsūdzētā Māra Sprūda gan tiesas sēdes laikā, gan starpbrīžos publiski stāstītā izriet, ka viņam ir dziļš konflikts ar citiem lielākajiem A. Berezina klientiem, kurus M. Sprūds uzskata pat par pašlaik iztiesājamā kriminālprocesa pasūtītājiem.
Proti, A. Berezins praktizē advokātu birojā Berezins Juraša kopā ar pašreizējā politiķa Jura Juraša dzīvesbiedri Allu. Šā advokātu biroja klients ir PNB banka (vēl pirms trim mēnešiem - Norvik banka) un/vai tās kontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Savukārt pēdējam ir pretenzijas pret Latvijas valsti sakarā ar bankas apmēram 50 miljonu eiro izsniegto kredītu pazaudēšanu Winergy projektā. Tāpat G. Guseļņikovam ir pretenzijas pret visām fiziskām personām, par kurām viņš uzskata, ka tās varētu būt saistītas ar šiem Winergy projektā pazaudētajiem miljoniem, tostarp pret M. Sprūdu.
Visbeidzot M. Sprūds tiesā pieteica noraidījumu prokuroram U. Cinkmanim, balstoties uz aizdomām, ka A. Berezina klients Juris Jurašs ietekmējis liecinieku un uzdevies par KNAB amatpersonu.”
Savukārt no advokatūras izslēgtais Aldis Gobzems šo publikāciju Facebook komentējis šādi: "Maza piebilde nezinātājiem. Ir advokātu birojs Berezins Juraša. Un ir SIA Berezins Juraša. Un būtiskākais - advokātam ir aizliegts komercdarbības veidā sniegt juridiskos pakalpojumus. Advokāts drīkst sniegt juridisko palīdzību individuāli vai caur advokātu biroju. Tātad aizliegts to darīt ar SIA starpniecību. Bet kāpēc ir advokātu birojs Berezins Juraša un SIA Berezins Juraša? Atbilde ir vienkārša. Nodokļi. Caur SIA ir mazāka ienākumu nodokļa likme. Bezkompromisa tiesiskums."
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
