Jums tikai liekas, ka es visu laiku meloju: patiesībā es nosauļojos Lietuvā un uz veikalu pēc aliņiem gandrīz negāju
Artuss Kaimiņš23.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cilvēks var nepatikt politiskās pārliecības vai citu iemeslu dēļ, bet tas nedod tiesības ministrei Ilzei Viņķelei žonglēt ar faktiem un piedēvēt man bezatbildību, jo arī sociālās distancēšanās, pašizolācijas un karantīnas noteikumi visiem ir vienādi, tostarp deputātiem.
Fakti ir sekojoši: 1.martā biju Viļņā, Lietuvā (tajā laikā Lietuva nav skartā teritorija, tādas vispār ir tikai dažas valstis). 6.martā sajutos slikti un tiku hospitalizēts Infektoloģijas slimnīcā (tagad - "Covid slimnīca"). Tur, kā vēlāk izrādījies, man analīzes uz Covid netika veiktas, un tika diagnosticēta strutaina angīna. Pēc izrakstīšanas, ievērojot ārstu norādījumus, ārstējos mājās ar man izrakstīto antibiotiku kursu.
15.un 16.martā devos uz darbu. Ja pat pieņem, ka Lietuvā varētu būt inficējies ar Covid (to vairs nevar pārbaudīt), pēc visiem postulātiem 15.martā jau būtu beidzies 14 dienu inkubācijas periods. Kāpēc man netika veiktas analīzes uz Covid? Nejautājiet man, bet dakteriem un šoreiz arī ministrei.
BET, ja manu saslimšanu ar Covid grib saistīt ar Lietuvas braucienu (piedēvējot man melošanu), tad veselības ministrei būtu vienlaikus publiski jāatzīst, ka inkubācijas periods Covid ir vismaz 20 dienas, jo man Covid tika konstatēts tikai 20.martā! Skaiti kā gribi, bet starp 1.un 20.martu 14 dienas nesanāk.
18.martā vēlu vakarā uzzināju, ka personai, ar kuru esmu kontaktējies, apstiprināts Covid. 19.martā visu dienu mēģināju sazvanīt attiecīgos dienestus, lai pieteiktos uz analīzēm. 20.marta rītā nodevu analīzes, un 21.martā man tika apstiprināts Covid. Pēc rezultātu paziņošanas neesmu bijis ārpus mājas, esmu ievērojis karantīnu, sadarbojos ar epidemiologiem, sniedzu viņiem visu informāciju.
Atskatoties uz savu dzīves ritmu, pamatoti varu atzīt, ka kopš 17.marta neesmu aktīvi nekur piedalījies, un mans dzīves ritms atbilst pašizolācijas noteikumiem, lai arī 17.martā man vēl nebija informācijas, ka esmu bijis kontaktā ar inficētu personu, un tajā laikā mans pienākums bija tikai ievērot sociālu distancēšanos. Tāpat, kā to joprojām dara pati ministre, lai arī ir viedokļi, ka ministrei tomēr būtu jāpārbauda sava veselība, kā to dara pārējie ministri un deputāti.
Ko tieši es esmu izdarījis nepareizi? Vai man vajadzēja jau iepriekš paredzēt, ka manai kontaktpersonai atklās Covid, un tāpēc priekšlaicīgi vismaz 14 dienas iepriekš jau vajadzēja būt karantīnā? Tā jau var nonākt līdz absurdiem. Lai vai kā, esmu bijis piesardzīgs. Pat piesardzīgāks par ministri.
Tāpat par saslimšanas faktu nekavējoties paziņoju publiski vienīgi ar mērķi, lai kolēģi un citas kontaktpersonas var izvērtēt savu turpmāko rīcību. Tas, ka varbūt kādas savas dzīves nianses publiski izvairījos apspriest, nenozīmē, ka meloju. Tiem, kam informācija bija jāsniedz, to arī sniedzu.
Tas, kāpēc ministre nekorekti publiski pārstāsta informāciju, kas iegūta epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā, jau ir jautājums ministrei. Tāpat aktualizējas jautājums, vai ministrei katrā gadījumā ir tiesības un pienākums iegūt un publiskot šādu informāciju.
No tālākiem komentāriem atturēšos. Tagad prioritāte ir mana veselība.
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
