Iesaki rakstu: 
"Kungs, dod man mieru pieņemt to, ko nevaru mainīt, dod man drosmi mainīt to, ko varu mainīt, un dod man gudrību atšķirt vienu no otra." (Etingers Frīdrihs Kristofs)
Nekas pēdējā laikā sabiedrībā nav izpelnījies tik asas viedokļu sadursmes kā jautājums par Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēm sabiedriskajos medijos krievu valodā.
Ir skaidri redzama disproporcija starp tiem, kas varētu būt šo raidījumu mērķauditorija (visai nelielā), un tiem, kas metas šo piedāvājumu apkarot “idejas vārdā” – piesaucot Satversmi, apdraudējumu valsts valodai, ģeopolitisko situāciju, lielkrievu šovinismu, putinismu u.c. neapšaubāmi pastāvošas reālijas.
Tāpēc šķiet, ka “pa zvirbuli tika šauts ar lielgabalu” – piešķirot hipertrofisku nozīmīgumu niecīgam ētera laika gabaliņam. Šīs sabiedriskā medija minūtes tika paceltas simbola augstumos, lai pozicionētos pavisam citos jautājumos – par varu un “pret krieviem”.
Tās partijas, kas paziņoja, ka ar krieviem nerunās ne krieviski, ne latviski, – tās neapšaubāmi ir no sadaļas par varu. Tās ir iesēdinājušas Latviju ekonomiskās atpalicības peļķē, un vienīgais veids, kā izvairīties no atbildības, ir kairināt elektorāta jutīgo punktu. Maksimāli jākāpina emocijas, tad pastāv iespēja, ka vēlētājs piemirsīs gan aplokšņu algas, gan nelikumīgus ziedojumus, gan šantāžu un draudus uzņēmējiem, kas vēl nesen turējās mediju uzmanības centrā. Tā ir pārbaudīta taktika, kas šai varas elitei nesusi panākumus gadu desmitiem.
Pret “krievu debatēm” karojošo rindās redzu arī radošus cilvēkus, kam sen nav bijusi iespēja sarīkot maijpuķīšu vai lietussargu revolūcijas, oligarhu kapusvētkus vai izziņot jaunas politiskās zvaigznes piedzimšanu, kas apspīdēs “mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”. Ļoti gribētos, lai viņu lielais potenciāls tiktu vērsts ne tikai uz mediju regulēšanu, bet arī daudz dedzīgāk iestātos par izglītības kvalitāti Latvijas skolās, jo īpaši par latviešu valodas un kultūras apguvi mazākumtautību bērniem. Domāju, skolotāju trūkums un juceklis mācību programmās ir lielāks drauds latviešu valodai nekā specifiskas politiskās debates vēlēšanu gados.
Krievijas iebrukums Ukrainā, protams, maina politisku debašu fokusu un maina arī mūsu politiku vispār. Bet tas nedod nekādas tiesības izturēties pret Latvijas krieviem - Latvijas pilsoņiem - kā pret šī kara vaininiekiem, kurus vajadzētu “sodīt”, atņemot viņiem kripatiņu ētera laika dzimtajā valodā. Gribu apgalvot, ka absolūti lielākais vairākums politiski aktīvo krievu it labi saprot un lieto valsts valodu. Primārais te ir jautājums par savstarpēju cieņu un savstarpējo attiecību risināšanas toni. “Mums ir tiesības šajā valstī runāt tikai latviski.” “Bet mums ir nevardarbīgas pretošanās iespēja - jūs nedzirdēt.” Tā netop politiskā nācija. Tā rodas divkopienu valsts.
Nesen mūsu medijos bija publicēta intervija ar Jeruzalemes Ebreju universitātes profesoru Ichaku Brudniju. Viņš min, ka pēc katra Izraēlas un palestīniešu konflikta mainās situācija: “1973. gada karš noveda pie miera līguma ar Ēģipti, pirmā palestīniešu intifada - pamatā miermīlīgā sacelšanās - noveda pie palestīniešu pašpārvaldes izveides, savukārt otrā intifada tika militārā ceļā sagrauta, tomēr pēc tās Izraēla izveda savus spēkus no Gazas.” Viņš prognozē, ka pašreizējā asiņainā konflikta rezultāts varētu būt Palestīnas valsts pasludināšana. Proti, Izraēlas sabiedrībai svarīgāk ir domāt par savas valsts ilgtspēju, nevis tikai pastāvēt uz savu taisnību, uzskata profesors.
Palestīnas (un ne tikai arābu) un Izraēlas (un ne tikai ebreju) naida stāsts ir sens. Teju bezcerīgi bezgalīgs. Bet arī tur nāksies atrast sadzīvošanas/izdzīvošanas formulu.
Mums visiem Latvijā – tāpat. Arvien vairāk liekas, ka izvēlēsimies uz to iet pa garu ceļu. Nevis par šodienu un rītdienu domājot, bet caur pagātni – katrs savu taisnību pierādot. Diemžēl.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
