Judinu, jurašu, skrižu un bordānu iecerētā kriminālatbildība par "izdomājumiem"
Jūlija Stepaņenko26.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Krimināltiesību apakškomisijas attālinātajā sēdē, kurā es kā nevakcinēta deputāte nedrīkstu ne balsot, ne vārda bilst, Juris Jurašs ar Andreju Judinu (attēlā) jau otro nedēļu pēc kārtas prātoja, kā sodīt ļaunprātīgos izdomājumu izplatītājus.
Es nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tādi judini ir atraduši savu nišu un tā ir - kazuistika. Jaunu sodiņu izdomāšana par jebkādu sabiedrībā diskusiju izraisošu notikumu. Kāds internetā apsaukājas? Tviteris vārās? - izdomāsim sodiņu, sasauksim darba grupu par naida runu. Ļaudis izvairās no vakcinēšanās, mēģinot tikt pie sertifikātiem bez vakcinēšanās, un par to katru dienu ziņo Panorāmā? - būs jauns sodiņš!
Principā jaunos "sodiņus" var prognozēt pēc ziņu rakstura. Pēdējā laikā atlika paskatīties uz Andri Skridi, lai saprastu, ka labi nebūs. Pārāk stipri Skrides kungu bija nokaitinājuši visādi nepareizie dakteri un citi viedokļu paudēji, kas atļāvās Satversmes 100.pantu izmantot kā savu īpašumu. Kad Skride bija izmēģinājis visādas burvestības un lāstus pret nepakļāvīgajiem brīvdomātājiem, talkā nāca kolēģis Judins ar "sodiņu".
Vai atceraties tādu jaunekli Niku Endziņu, kas izpelnījās slavu, izdomājot visādas blēņas par sagruvušiem lielveikaliem un nāvējošu infekciju Cēsīs? Šodien Jurašs un Judins apakškomisijā apgalvoja, ka šis "viltus ziņu" un “izdomājumu” pants ir veltīts tieši viņam un nevienam citam. Par visām pārējām lietām visi varēs brīvi runāt, JA VIEN tas nebūs APZINĀTI NEPATIESI un ja tas neradīs satraukumu.
Nezinu gan, Skrides satraukums ir diezgan neuzticama mēraukla, te jābūt ļoti uzmanīgiem. Bet, ja nopietni, tad šis pants ir vēl bīstamāks par visiem iepriekšējiem Judina kazuistikas paraugiem. Es zinu, ka Judins un Jurašs kopā ar Skridi jau gara acīm iztēlojas, kā tiek tiesāti un sodīti dažādi cilvēki par apgalvojumu, ka, piemēram, maskas bērniem ir kaitīgas, vakcīnas ne vienmēr aizsargā un ka, iespējams, kāds Juridiskās komisijas loceklis ir ņēmis kukuli.
Ļoti žēl, ka mūsu valstī nav Prezidenta, bet ir tikai amats. Ļoti žēl, ka nav Tiesībsarga, bet ir tikai adrese. Kādreiz, senos laikos, pirms kādiem 7 gadiem no šīm iestādēm bija dzirdami un lasāmi Viedokļi.
Tie, kas šodien klusē, nav pelnījuši savu amatu un neatrodas savā vietā. Es uzskatu, ka šis Judina/Skrides pants noteikti būs viens no pirmajiem, kas būs jāizmet ārā no Krimināllikuma, kad nāks pie varas jaunais likumdevējs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
