Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2024.gada 23.janvārī Tieslietu ministrijā ir tapis dokuments, kuram ir potenciāls pārsteigt gan ar savu saturu, gan ar formu, gan arī ar tālejošām sekām: ja pats par sevi tas skar samērā šauru un ne pārāk populāru personu loku, tad kā precedents paver jaunus “Overtona logus”, jaunas iespējas ierobežot tiesu neatkarību, kas nenoliedzami kaitēs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un bojās jau tā slikto investīciju klimatu mūsu valstī.

Tas ir tiesām adresēts apkārtraksts Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju (turpmāk tekstā – “Apkārtraksts”). Īsumā Apkārtraksta un tajā aplūkotās situācijas būtība ir šāda.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju atzina, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu. Tieslietu ministrija Apkārtrakstā pauž uzskatu, ka šī atziņa attiecas tikai uz Bulgāriju, kurā kopš 2012.gada ir atļauts mantu konfiscēt bez notiesājoša nolēmuma krimināllietā. Uz Latviju šis nolēmums, pēc Apkārtraksta autoru domām, neattiecas, jo ECT pamatoja savu nolēmumu ar trūkumiem, ko konstatēja Bulgārijas 2012.gada likumā. Lūk, šo skaidrojumu par “pareizo” ECT nolēmuma interpretāciju Tieslietu ministrija aicina izplatīt visiem tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un citām atbildīgajām amatpersonām.

Normāls cilvēks reti lasa šādus ierēdņu sacerējumus, un to var saprast: bauda maza. Juristiem dažkārt ir raksturīga ļoti garu dokumentu rakstīšana, bet, ja nu, pasarg, Dievs, mēģināsiet kādam īsumā izskaidrot šī teksta būtību, tad jums tiks pārmesta tā “trivializēšana”, īsto intelektuāļu gara darba dziļās jēgas sagrozīšana. Jums atgādinās, ka neesat jau nekāds eksperts, bet eksperti (gan tie, kurus par tādiem var saukt tikai pēdiņās, gan tie, kuri patiešām tādi ir, bet sen jau ir slaveni ar savām noturīgajām politiskām saiknēm), lūk, visi šie eksperti un “eksperti” uzskata tā, un jūs varat tikai pieņemt viņu viedokli, ja, protams, esat saprātīga, mūsdienīga, racionāli domājošā persona, nevis kaut kāds tur “marģinālis”.

Neapšaubu, ka dokumenta parakstītāja un vismaz daļa no Tieslietu ministrijas darba grupas, kurā tika spriests par iepriekš minēto jautājumu, uzskatāmi par zinošiem speciālistiem. Apšaubu tikai to, ka tāds dokuments drīkstēja tapt demokrātiskā tiesiskā valstī. Apšaubu, jo nav normāla situācija, kad pretēji varas dalīšanas principam izpildu vara Tieslietu ministrijas personā dod tiesnešiem norādījumus, kā pareizi interpretēt un piemērot ECT nolēmumus. Jāatgādina, ka tieslietu ministram ir tiesības ierosināt pret tiesnešiem disciplinārlietas. Līdz ar to apkārtraksti par tiesību jautājumu “pareizo” izpratni nevar tikt uztverti tikai kā draudzīgi koleģiāls viedoklis. Ir gan cerība, ka drosmīgs un domājošs tiesnesis, neskatoties uz risku, varētu nepievienotos Tieslietu ministrijas argumentiem.

Pirmkārt, te nevar nerasties jautājums, vai Tieslietu ministrija apgalvo, ka Latvijas Republikas krimināltiesībās un kriminālprocesā netika jau pirms septiņiem gadiem ieviests tāds pats “konfiskācijas bez notiesāšanas mehānisms” (non-conviction based confiscation) kā Bulgārijā un citās valstīs? Tāds apgalvojums nebūtu patiess. Nebūtu arī pamata teikt, ka mantisko jautājumu regulējumā Latvijas kriminālprocesā nav trūkumu un problēmu. To esamību jau ir konstatējusi Satversmes tiesa, kurā ierosinātas vairākas lietas sakarā ar konstitucionālajām sūdzībām no personām, kuru pamattiesības aizskāra pēc savas būtības un juridiskās dabas tāds pats regulējums, kādu nu jau otrajā lietā pret Bulgāriju pamatoti ir kritizējusi ECT.

Otrkārt, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk arī – “Cilvēktiesību konvencija”) un tās interpretācija ECT spriedumos ir Latvijas tiesību sistēmas neatņemama daļa. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi, ka noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas. Valsts pienākums ņemt vērā starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā izriet no Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem[1].

Līdz ar to faktiski Satversmes tiesas atziņa nozīmē to, ka nevar izprast cilvēka pamattiesību saturu un pareizi piemērot likumus, ignorējot atziņas ECT spriedumos. Iespējams, tieši tāpēc Satversmes tiesa ir ielikusi ECT spriedumu Yordanov pret Bulgāriju 2023.gada septembra aktualitāšu apkopojumā[2], acīmredzot uzskatot to par vērā ņemamu arī Latvijā.

Tieslietu ministrija neriskē oponēt ne ECT, ne Satversmes tiesas acīmredzami pareizajām atziņām, bet faktiski cenšas tās apiet, pasakot, ka vispārīgi ECT spriedums katrā lietā ir individuāls, attiecas tikai uz konkrētu valsti. Ir jau gadījumi, kad ECT secinājumi ir vispārsvarīgi, attiecināmi uz visām dalībvalstīm, bet šoreiz tas noteikti tā nav. Te neiztikt bez Tieslietu ministrijas nerisinātā, taču acīmredzamā jautājuma: kurš tad galu galā vērtēs to, vai ECT secinājums ir vispārsvarīgs vai attiecas tikai uz konkrētu lietu un konkrētu valsti? Acīmredzot, pēc Tieslietu ministrijas loģikas, to darīs nacionālās tiesas. Šim risinājumam nebūtu ne vainas pie trim nosacījumiem.

Pirmais un galvenais – arī rajona tiesas tiesnesis drīkst vērtēt ECT interpetāciju attiecināmību uz lietu, ko viņš izskata, tikai tad, ja viņš ir neatkarīgs. Droši varam uzskatīt, ka viņš tāds vairs nav ar brīdi, kad Tieslietu ministrija viņam skaidri pasaka, kā ir jāvērtē ECT atziņas lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju.

Otrs būtisks elements, kurš līdzsvaro tiesnešu neatkarību, ir tiesu prakses vienveidība, ko visā valstī nodrošina Augstākā tiesa. Taču process par noziedzīgi iegūtu mantu jau vairāk nekā desmit gadus, pateicoties ļoti “talantīgajiem” Kriminālprocesa likuma grozījumiem, ir izņemts no tās jurisdikcijas. Paradoksāli, bet Latvijā procesi par miljonus vērtu mantu notiek tikai divās instancēs – rajona tiesā un apgabaltiesā – un nemaz nenonāk līdz Augstākajai tiesai, kura varētu veidot vienotu praksi.

Treškārt un visbeidzot, svarīgi ir atcerēties, ka ECT ir jurisdikcija ne tikai konvencijas normu piemērošanā, bet arī interpretēšanā. Tas nozīmē, ka izšķiroša loma Cilvēktiesību konvencijas satura noteikšanā ir ECT, nevis nacionālajām tiesām. Tikai ar ECT nodibināto cilvēktiesību standartu palīdzību var panākt, lai visā Eiropā būtu vienota tiesiskuma telpa, kurā katra dalībvalsts un katrs pilsonis ir pārliecināti, ka citā dalībvalstī pastāv tāda pati tiesiskā kārtība un cieņa pret cilvēka pamattiesībām. Par to gādā gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Padome, kuras daļa ir ECT. Tādēļ ECT arī izveidota, lai uz konkrētu gadījumu pamata dotu pareizās rīcības vadlīnijas visām valstīm.

Šajā sakarā var atsaukties uz tiesību doktora un ECT tiesneša Mārtiņa Mita secinājumu no tiesu prakses apkopojuma par to, kā Augstākā tiesa piemēro ECT nolēmumus: “Iespējams konstatēt, ka visos trīs Senāta departamentos pamatoti tiek akceptēta ECT judikatūra neatkarīgi no tā, vai ECT nolēmums ir lietā pret Latviju vai kādu citu valsti. Piemērojot ECT judikatūrā sniegto ECK interpretāciju vai attīstītos principus, svarīgi ir pārliecināties, vai izskatāmās lietas apstākļi ir salīdzināmi ar ECT izskatīto lietu tik lielā mērā, lai piemērojamie principi vai to līdzsvars nemainītos piemērojamās ECK normas ietvaros. Lietas apstākļiem nav jābūt identiskiem, svarīgi ir piemērojamā principa jēga un mērķis, kā arī lietas konteksts.”[3]

Tātad, pētot Augstākās tiesas praksi, zinātnieks un ECT tiesnesis M.Mits skaidri pasaka: ECT judikatūra ir jāņem vērā arī tad, ja nolēmums lietā ir pret citu valsti, ne tikai pret Latviju, un svarīgi ir piemērojamā principa jēga un mērķis, nevis visu komatu pilnīga sakritība dažādu valstu likumos.

Diemžēl Tieslietu ministrija uzstāj uz pilnīgi pretējās pieejas (iespējams, redzot šo gadījumu kā izņēmumu, kad “ļoti, ļoti vajag, tāpēc drīkst”, bet tas nodarītu kaitējumu nemazina). Patiesa Apkārtraksta būtība par spīti tā sarežgītajam tekstam ir ļoti primitīva: ja ierēdņiem un politiķiem nepatīk pamattiesību satura interpetācija kādā ECT spriedumā, Latvija to vienkārši neievēros, pasakot, kas tas attiecas uz citām valstīm un citām situācijām. Nepamet sajūta, ka šito es kaut kur jau esmu redzējis...

Aizmirsīsim uz brīdi par arestēto mantu un mēģināsim modelēt, kā tas izskatīsies parastajā kriminālprocesā, kurā tiesā cilvēku. Piemēram, ir tāds ECT spriedums lietā Navaļnijs un Oficerovs pret Krieviju. Tajā ir ļoti daudz interesanta par nepieļaujamību komercdarbību pielīdzināt noziegumam, par politiski motivētām apsūdzībām. Pēc Tieslietu ministrijas loģikas šis spriedums ir saistošs tikai Krievijai un tikai vienā lietā. Latvijai taču nav neviena Navaļnija un neviena cietuma Arktikā.

Latvijā pastāv (?)  demokrātija un trīs instanču tiesas, kuras, protams, ir pilnībā neatkarīgas, nekādā mērā neatskatās uz politiķiem, kuri galu galā apstiprina tiesnešus amatos. Un vispār, ja Latvijā kādu arī apsūdz noziedzīgā nodarījumā, tad tāda apsūdzība pēc definīcijas nevar būt politiski motivēta, pat ja tiek aizturēts politiķis un pie tam tieši pēc Saeimas plenārsēdes vai tieši pirms/pēc vēlēšanām, un tas viss televīzijas kameru priekšā. Tā taču ir Latvija, nevis kaut kāda tur Ungārija vai Azerbaidžāna!

Dažādās valstīs viens un tas pats gadījums var būt gan “briesmīgs cilvēktiesību pārkāpums”, gan “skaistā diena demokrātijai”. Jeb vienkāršiem vārdiem sakot, “jū dount anderstand, zis iz diferent” - ļoti vecs neoliberālu politiķu, ierēdņu un vienkārši demagogu universāls iebildums.

Godīga atbilde uz to būtu: nē, tas nav kaut kas cits, tas ir tieši tas pats, un jūsu “zis ir diferent” vieta ir turpat, kur slavenajam “nasing spešal” – nacionālā kauna galerijā. Visās valstīs cilvēktiesību pārkāpumi paliek cilvēktiesību pārkāpumi, un šeit vēlreiz jāatgriežas pie Satversmes tiesas piedāvātā kritērija, pēc kura tā aicina vērtēt ECT nolēmumu attiecināmību uz Latviju: “Ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas.”

Ja ECT nolēmums, arī lietā pret citu valsti, satur atziņas, kuras ir vērtīgas cilvēktiesību stiprināšanai Latvijā, tas Latvijai ir saistošs, un par to vispār nedrīkst notikt tādas diskusijas, kuru rezultātā top jēzuītiski dokumenti, ar kuriem tiesneši tiek pamācīti, kā neievērot ECT spriedumus. Ja ECT pasaka, ka ir jāvērtē arestētās mantas saikne ar noziedzīgu nodarījumu, tad tā ir jāvērtē. Punkts!

Visās valstīs prettiesiskā konfiskācija un necieņa pret īpašumu ir vienādi nepieņemami, vienalga, vai tā ir Bulgārija vai Latvija. Vienīgā atšķirība starp mūsu valstīm, varbūt, ir tāda, ka Latvijas centība pāri veselajam saprātam vienmēr mums ir ļāvusi sasniegt tādas absurda virsotnes, kādas “slinkajā”, Vidusjūras kultūras zemē Bulgārijā nebūtu pat iedomājamas.

Iespējams, tieši tāpēc pat arī amerikāņi, - sabiedrotie, investori, Latvijas “pēdējā cerība” un “vienīgā iespēja”, - jau sāk brīnīties par plaši izreklamētā “Latvijas finanšu sistēmas kapitālā remonta” sekām un negrib šeit atvērt kontus un ieguldīt naudu[4]. Un īstenībā jau ko te amerikāņiem meklēt, ja viņi ir pieraduši pie valsts, kurā pastāv reāla uzņēmējdarbības brīvība un reāla tiesnešu neatkarība?

Teorijā arī Latvijas Republikas Satversmes 83. pants paredz, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Taču pats fakts, ka ir tapusi tāda neslēpta Tieslietu ministrijas instrukcija par “pareizo” tiesas spriešanu kā Apkārtraksts, rada bažas par šīs konstucionālā ranga normas reālu, neiluzoru darbību mūsu valsts teritorijā.

Faktiski šādi gadījumi liecina par to, ka partija, kuras “pārziņā” atrodas Tieslietu ministrija (šobrīd tā ir “Jaunā vienotība”), var diriģēt tiesas, kā vēlas, un vienmēr atradīsies čakli juristi, kuri uzrakstīs pietiekami garu instrukciju par pareizo tiesas spriešanu, kā arī tiesneši, kam nebūs profesionāla un morāla rakstura iebildumu šo instrukciju pildīt un citēt vienādi uzrakstītajos nolēmumos (pietiek arī, ja to darīs tikai viens sastāvs vienā un tajā pašā tiesā).

Šādi satraucoši secinājumi neļauj teikt Tieslietu ministrijai paldies par veikto darbu, bet tomēr katrā situācijā var rast arī ko pozitīvu, un šajā gadījumā Tieslietu ministrijai pienākas pateicība vismaz par to, ka Apkārtraksts tika publicēts kā vispārpieejams dokuments. Paldies par to, ka šo instrukciju par “pareizo” tiesas spriešanu droši varēs izmantot, sagatavojot sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesai katrā lietā, kurā šis dokuments slēptā vai neslēptā veidā kalpos kā pamatojums, lai pārkāptu personas tiesības uz taisnīgu tiesu un uz īpašumu!

Domāju, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši izlasīs Tieslietu ministrijas sagatavoto dokumentu ar vislielāko interesi un izbrīnu. Un izdarīs vispārsvarīgus secinājumus, - tādus, lai visa Eiropa turpmāk zinātu, kā nevajag rīkoties civilzētajā demokrātiskajā valstī 21.gadsimtā.

Šī patiesi būs skaista diena demokrātijai!

[1] sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu un 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 11. punktu, 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 4. punktu, 2011.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.2011-05-01 15.2. punktu, 2013.gada 21.oktobra sprieduma lietā Nr. 2013-02-01 9.punktu.

[2] https://www.satv.tiesa.gov.lv/eiropas-cilvektiesibu-tiesas-judikaturas-aktualitates/

[3] Secinājumu 18.punkts, pieejams - https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi/citi

[4] https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/asv-vestnieciba-banku-del-latvija-zaudejusi-desmitiem-miljonu-lielas-investicijas/

Novērtē šo rakstu:

77
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...