Jokupēteri, āksti un lūzeri. Prātojums par mūsdienu polithumoru
Mārcis Bendiks05.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pērnā novembra pašās beigās Ministru prezidents Kariņa kungs it kā visā nopietnībā savu ārkārtas paziņojumu latvju TV auditorijai iezīmēja ar teicienu: "Draugi, nav labi!" Es toreiz nenovērtēju šīs atziņas traģiskā poētisma viedumu.
Ikurāt pēc septiņiem mēnešiem esmu nācis pie pārliecības, ka mūsu Arturs Krišjānis centies būt augstākās valsts pārvaldes politjokdaru pirmajās rindās un ka konkurence šai jomā strauji pieaugs, un, draugi, nebūs labi.
Kovidiskās ziemas laikā pakāpeniski, bet neatlaidīgi valdība no krīzes situācijas pārvaldītājiem deģenerējās par klaunu trupu, kas sacenšas sasmīdināt publiku ar vienu veikalu slēgšanu, citu veikalu atvēršanu, kur blakus stāvošos plauktos vienas preces ir pērkamas, bet ļoti līdzīgas blakus plauktā – indīgas kā mušmires.
Sevišķi ciniski izskatījās prasība par nez cik tur kvadrātmetriem katram slēpotājam uz kalna, bet tajā pašā laikā pilsētnieku pulciņi drīkstēja pārvietoties mikrobusiņos bez bēdu. Iecere acīmredzama: konfrontējot tēzi par bīstamo gaisu ziemas sportā ar pavisam drošo piefasētā busiņā, valdīšana centās ar paradoksāla humora palīdzību priecēt tautu. Bet tā joku nesaprata, jo nebija jocīgi. Bija ākstīgi un stulbi, smieklīgi – itin nemaz.
Pavasarīgu cerību nesa ņemšanās "KPV LV" agonijas laikā, proti, kādreizējo polithumora līderu prasība ievērot vienošanos par ministru posteņu sadali. Tajā brīdī viņu frakcijā bija palicis tieši viens valdību atbalstošs deputāts, bet ministrijas šamie prasīja tās pašas trīs. Jāatzīst, beidzot bija kas tiešām smieklīgs politziņu sadaļā.
Pašvaldību vēlēšanas un ministru posteņu pārdale atbrīvoja arēnu citiem jokdariem, un šo iespēju nepalaida garām jaunais ministrs Gatis Eglīša kungs. Iesākumā gan bija nejaušība – līdzīgi kā mazs puika var dabūt brāzienu bērnudārzā par mājās saklausītu rupjību atkārtošanu, Eglīša kungs nopublicēja draudus pašvaldību vēlēšanu uzvarējušajiem (citēju): "3. jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par", kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām."
Izcēlās vasaras laikam netipiski liela uzšūmēšanās, un, mēģinot saglābt situāciju, ministrs apbrīnojami tizlā veidā centās iestāstīt publikai, ka tas ir bijis joks un domāts tieši otrādi, bet neviens nesmējās. Sanāca vēl trakāk – politisko procesu vērotājiem jau uzreiz kļuva skaidrs, ka mums būs darīšana ar īpaši bezkaunīgu un cinisku meli.
Lasītājiem, kas nav sekojuši līdzi pašvaldību vēlēšanu rezultātiem valsts mērogā, atgādināšu, ka Jaunās konservatīvās partijas valdes un Ministru kabineta locekļa Eglīša kunga draudēšana ar klaju nelikumību par tikai "savu" pašvaldību atbalstīšanu ir ne tikai nelietīga, bet arī tukša. Jaunajai konservatīvajai partijai nekādu "savu" pašvaldību nebūs, jo tie ir vēlēšanu lielākie lūzeri tūdaļ pēc kustības "Par!".
Uz šī fona pāris dienu pēc Saeimas rājiena saņemšanas par jau sastrādāto humoru Eglīša kungs TV pavēsta, ka viņam būs jauna tā kā preses sekretāre, tā kā padomniece – aktrise Dārta Daneviča. To, ka viņai nav pat attālas sajēgas par publisko komunikāciju, viņa pati arī uzreiz nodemonstrēja, nosaucot šo ziņu par aplamu, sak, noticis pārpratums. Jā, ministrjā bijusi un, izrādās, arī iesniegumu uzrakstījusi, bet tas tikai tā pa jokam, jo līgumu neparakstīs.
Ja šis Eglīša kunga joks izrādījās aizkustinoši padumjš, tad nākamais – par nākotnes pensionāru stāvokļa pasliktināšanu caur pensiju otrā līmeņa apcirpšanu – jau rādās pašatmaskojoši stulbs. Personāžs, kurš nekautrīgi bazūnē par savu izcilo pieredzi publisko finanšu pārvaldīšanā, piedāvā aplamu, neloģisku un ne ar vienu nesaskaņotu izlēcienu.
Lūzeri ārdās, bet viņu ākstības nav smieklīgas. Atliek cerēt uz "restartēto" klaunu šovu nākamā budžeta veidošanas gaitā – varbūt sanāks kas asprātīgāks.
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
