
Jokupēteri, āksti un lūzeri. Prātojums par mūsdienu polithumoru
Mārcis Bendiks05.07.2021.
Komentāri (0)
Pērnā novembra pašās beigās Ministru prezidents Kariņa kungs it kā visā nopietnībā savu ārkārtas paziņojumu latvju TV auditorijai iezīmēja ar teicienu: "Draugi, nav labi!" Es toreiz nenovērtēju šīs atziņas traģiskā poētisma viedumu.
Ikurāt pēc septiņiem mēnešiem esmu nācis pie pārliecības, ka mūsu Arturs Krišjānis centies būt augstākās valsts pārvaldes politjokdaru pirmajās rindās un ka konkurence šai jomā strauji pieaugs, un, draugi, nebūs labi.
Kovidiskās ziemas laikā pakāpeniski, bet neatlaidīgi valdība no krīzes situācijas pārvaldītājiem deģenerējās par klaunu trupu, kas sacenšas sasmīdināt publiku ar vienu veikalu slēgšanu, citu veikalu atvēršanu, kur blakus stāvošos plauktos vienas preces ir pērkamas, bet ļoti līdzīgas blakus plauktā – indīgas kā mušmires.
Sevišķi ciniski izskatījās prasība par nez cik tur kvadrātmetriem katram slēpotājam uz kalna, bet tajā pašā laikā pilsētnieku pulciņi drīkstēja pārvietoties mikrobusiņos bez bēdu. Iecere acīmredzama: konfrontējot tēzi par bīstamo gaisu ziemas sportā ar pavisam drošo piefasētā busiņā, valdīšana centās ar paradoksāla humora palīdzību priecēt tautu. Bet tā joku nesaprata, jo nebija jocīgi. Bija ākstīgi un stulbi, smieklīgi – itin nemaz.
Pavasarīgu cerību nesa ņemšanās "KPV LV" agonijas laikā, proti, kādreizējo polithumora līderu prasība ievērot vienošanos par ministru posteņu sadali. Tajā brīdī viņu frakcijā bija palicis tieši viens valdību atbalstošs deputāts, bet ministrijas šamie prasīja tās pašas trīs. Jāatzīst, beidzot bija kas tiešām smieklīgs politziņu sadaļā.
Pašvaldību vēlēšanas un ministru posteņu pārdale atbrīvoja arēnu citiem jokdariem, un šo iespēju nepalaida garām jaunais ministrs Gatis Eglīša kungs. Iesākumā gan bija nejaušība – līdzīgi kā mazs puika var dabūt brāzienu bērnudārzā par mājās saklausītu rupjību atkārtošanu, Eglīša kungs nopublicēja draudus pašvaldību vēlēšanu uzvarējušajiem (citēju): "3. jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par", kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām."
Izcēlās vasaras laikam netipiski liela uzšūmēšanās, un, mēģinot saglābt situāciju, ministrs apbrīnojami tizlā veidā centās iestāstīt publikai, ka tas ir bijis joks un domāts tieši otrādi, bet neviens nesmējās. Sanāca vēl trakāk – politisko procesu vērotājiem jau uzreiz kļuva skaidrs, ka mums būs darīšana ar īpaši bezkaunīgu un cinisku meli.
Lasītājiem, kas nav sekojuši līdzi pašvaldību vēlēšanu rezultātiem valsts mērogā, atgādināšu, ka Jaunās konservatīvās partijas valdes un Ministru kabineta locekļa Eglīša kunga draudēšana ar klaju nelikumību par tikai "savu" pašvaldību atbalstīšanu ir ne tikai nelietīga, bet arī tukša. Jaunajai konservatīvajai partijai nekādu "savu" pašvaldību nebūs, jo tie ir vēlēšanu lielākie lūzeri tūdaļ pēc kustības "Par!".
Uz šī fona pāris dienu pēc Saeimas rājiena saņemšanas par jau sastrādāto humoru Eglīša kungs TV pavēsta, ka viņam būs jauna tā kā preses sekretāre, tā kā padomniece – aktrise Dārta Daneviča. To, ka viņai nav pat attālas sajēgas par publisko komunikāciju, viņa pati arī uzreiz nodemonstrēja, nosaucot šo ziņu par aplamu, sak, noticis pārpratums. Jā, ministrjā bijusi un, izrādās, arī iesniegumu uzrakstījusi, bet tas tikai tā pa jokam, jo līgumu neparakstīs.
Ja šis Eglīša kunga joks izrādījās aizkustinoši padumjš, tad nākamais – par nākotnes pensionāru stāvokļa pasliktināšanu caur pensiju otrā līmeņa apcirpšanu – jau rādās pašatmaskojoši stulbs. Personāžs, kurš nekautrīgi bazūnē par savu izcilo pieredzi publisko finanšu pārvaldīšanā, piedāvā aplamu, neloģisku un ne ar vienu nesaskaņotu izlēcienu.
Lūzeri ārdās, bet viņu ākstības nav smieklīgas. Atliek cerēt uz "restartēto" klaunu šovu nākamā budžeta veidošanas gaitā – varbūt sanāks kas asprātīgāks.
Pārpublicēts no aprinkis.lv





Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.