JKP reakcija uz "Bild" apsūdzībām: gļēvs uzbrukums ziņnesim
Neatkarīgā Rīta Avīze04.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu iemeslus, kādēļ lielākais un ietekmīgākais Eiropas drukātais izdevums “Bild” izplata smagus apvainojumus Latvijas valstij un apsūdzības ietekmīgiem Latvijas politiķiem, Jaunā konservatīvā partija (JKP) paziņojusi, ka vērsīsies policijā pret Neatkarīgo Rīta Avīzi, kas publicējusi vēsti par Vācijas izdevuma publikāciju. Gļēva rīcība – nošaujam ziņnesi. Viņi cerēja šo skandālu paslaucīt zem tepiķa, bet par Latvijas aptraipīto reputāciju viņiem vienalga – gan Jurašam un Bordānam, gan koalīcijai kopumā.
Par vēršanos policijā JKP paziņojusi gada noslēguma politisko aktualitāšu apskatā un piesūtījusi to arī redakcijai. (Nevis motivētu pieprasījumu atsaukt publikāciju.) Uzreiz jāpaskaidro, ka Neatkarīgā, tiklīdz saņēma saiti uz “Bild” publikāciju, nekavējoties vērsās pie visiem šajā stāstā iespējami iesaistītajiem personāžiem un institūcijām. Tādu bija daudz, jo vāciešu publicēto apvainojumu spektrs ir visplašākais.
Publikācijā “Mafia-Krimi in Lettland Ex-BND-Chef und Ex-Nato-Boss Opfer eines irren „Bankraubes“” vēstīts, ka Latvijā tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, ka mūsu uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, ka tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs saņēmuši 500 000 eiro lielu kukuli, lai ļautu izzagt “PNB banku”, un mūsu valdības vadītājs piesedz korupciju augstākajā līmenī.
Vārdi un uzvārdi tur nebija minēti, taču ar nosauktajiem amatiem pietiek, lai identificētu konkrētās personas, par kurām saistībā ar konkrēto laika periodu ir runa. Jebkurā valstī vienlaikus ir tikai viens premjers, viens tieslietu ministrs un arī parlamenta komisiju vada tikai viens vadītājs. Viens Kariņš, viens Bordāns un viens Jurašs.
Izlasot publikāciju, arī bez dižas izmeklēšanas kļuva skaidrs, ka lielākā daļa šīs informācijas ir meli, ko savās interesēs izplata divi caurkrituši, taču uz starptautiskās skatuves joprojām ietekmīgi personāži - bijušais Vācijas Federālā izlūkdienesta BND vadītājs Augusts Hanings un bijušais NATO boss Anderss Fogs Rasmusens, kuri kļuvuši par upuri “šķietami Latvijas valsts organizētai bankas laupīšanai”. Abi bija likvidējamās Latvijas kredītiestādes AS “PNB Banka” padomes locekļi un tagad tiesājas, jo nav pamanījuši pašu degungalā notiekošo bankas izlaupīšanu.
Plašāk notikumu fabulu Neatkarīgā aprakstīja publikācijā: “Bild: Bordāns un Jurašs saņēmuši 500 000 eiro kukuli”. Un tad sekoja patiešām dīvaina reakcija - nevis uz “Bild” publikāciju, bet Neatkarīgās pēcrakstu. Vienīgi iestādes, kas uzrauga situāciju Latvijas finanšu nozarē, attiecībā uz tās skarošo publikācijas daļu atbildēja pēc būtības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēstīja: “Bijušā “PNB bankas” padomes locekļa A. Haninga izplatītā informācija par “PNB bankas” darbību, tās apturēšanu un maksātnespējas procesu neatbilst patiesībai, ietver sagrozītu notikumu izklāstu un ir vērsta uz apzinātu Latvijas valsts un finanšu sektora reputācijas negatīvu ietekmēšanu.”
Finanšu izlūkošanas dienests atbildēja, ka “minētā publikācija satur sagrozītu notikumu izklāstu un ir vērsta uz apzinātu Latvijas valsts un finanšu sektora reputācijas graušanu. Publikācija, iespējams, ir saistīta ar starptautisku tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.”
Turpretī rakstā minētie varoņi - Latvijas tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs, kuri, pēc “Bild” apgalvojumiem, no “PNB bankas” saņēmuši 500 000 eiro lielu kukuli, klusēja, bet no premjera biroja pienāca formāla atbilde, kurā netika atbildēts ne uz vienu uzdoto jautājumu. Neatkarīgā tā arī uzrakstīja: “Latvijas reputācija pret “Bild” apmelojumiem netiks aizstāvēta.” Vienīgais politiķis, kurš ne tikai izlasīja šīs publikācijas, bet arī reaģēja uz tām, ir Saeimas deputāts Māris Možvillo. Viņš vērsās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ar aicinājumu izvērtēt, vai publikācijā minētā informācija ir patiesa un vai tā nerada riskus minēto amatpersonu un valsts tēla reputācijai. Taču komisijas vadītājs Juris Rancāns tā arī nav reaģējis uz pieprasījumu un arī ar Neatkarīgo vairs nekomunicē, lai gan iepriekš allaž bijis ļoti atsaucīgs. Visticamāk, saņēmis attiecīgu partijas vadības aizliegumu, jo vadība nolēmusi vērsties pret izdevumu policijā, taču nevis pret “Bild”, kā loģiski varētu padomāt, bet pret Neatkarīgo Rīta Avīzi, kas publicēja rakstu par “Bild” publikāciju.
Lūk, paziņojums ar 16. numuru JKP politisko aktualitāšu apskatā:
“16) Juris Jurašs un Jānis Bordāns par nepatiesu ziņu izplatīšanu vērsīsies policijā pret NRA.
J. Jurašs: “Visasākais ierocis pret korumpētu varu ir drosmīgi žurnālisti. Tādēļ tik bīstami ir degradēt šo nozari, publicējot melus pēc avīzes faktiskā saimnieka norādes. Tas ir iemesls, kādēļ vērsīsimies policijā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu par zināmo NRA publikāciju.” Ir svarīgi panākt, lai vainīgās personas, kuras apzināti izplata nepatiesas ziņas, atbildētu par to tiesā!”
Un tālāk šim paziņojumam seko saites uz sociālajiem tīkliem, kur vēsts ar aptuveni tādu pašu saturu pārpublicēta. Jurašs un Bordāns vērsīsies policijā. Tātad drosmīgi žurnālisti, kas vēršas pret korumpētu varu, ir labi, bet, ja aiztiek JKP, tad viņiem jāuzrīda policija. No politiķu puses šī ir gļēva un nožēlojama rīcība. Īpaši ņemot vērā, ka Neatkarīgā caur dažādiem kanāliem centās uzrunāt šos politiķus - e-pasta vēstulēs, telefoniski, caur preses dienestiem. Gļēva arī tādēļ, ka viņi šobrīd uztraucas tikai par sevi, nevis Latvijas valsts reputāciju.
“Bild” nav “kaut kāda tur dzeltena lapele”. Tas ir lielākais un ietekmīgākais drukātais izdevums Eiropā, ko izlasa miljoni, un šiem miljoniem eiropiešu, tajā skaitā viņu līderiem, ir pateikts, ka Latvija ir zeme, kas zog, kas atmazgā Ziemeļkorejas teroristu un Krievijas noziedznieku naudu. Kas darījusi to 30 gadus un dara joprojām. Taču valdību tas nesatrauc, vismaz publiski zināma reakcija ir izpalikusi. Satrauc tikai JKP un arī tikai lokālā līmenī, jo reitingiem var kaitēt - tāpēc partijas līderi vērsīsies policijā pret vietējo izdevumu, lai aizvērtu muti vietējam izdevumam. Vērsīsies pret trauksmes cēlāju. Gļēva un necienīga rīcība, kādai godīgā politikā nebūtu vietas.
Juris Paiders, Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs:
“Ikviena žurnālista pienākumus ir paust patiesību. Tas, ka visietekmīgākajā Vācijas preses izdevumā “Bild” bija publikācija, kurā apsūdzības korupcijā izteiktas divām svarīgākajām JKP amatpersonām, ir fakts. Tā ir patiesība. Es uzskatu, ka partija, kura draud sodīt žurnālistus vai masu informācijas līdzekļus par patiesības paušanu, noteikti nedrīkst tikt pārstāvēta demokrātiskas valsts valdībā. Manuprāt, JKP vadības pirmais uzdevums, ja šī partija patiešām vēlas turpināt darboties Latvijas politikā, būtu noskaidrot, vai ir jel mazākās šaubas par divu svarīgāko JKP līderu saistību ar nelikumīgiem darījumiem ap “PNB banku”. Tā vietā, lai Latvijas drošības iestādēs vērstos ar lūgumu pārbaudīt, vai no “PNB bankas” ir veikts pusmiljonu eiro liels pārskaitījums saistībā ar kādu no JKP vadības, tiek izteikti draudi Latvijas medijam, kas tikai informēja par “Bild” publikācijas saturu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
