JKP piedāvā aizkulišu darījumu: ostu „iztīrīšanu” un Eglīti valsts sekretāra amatā pret komisijas vadītāja vietu Nemiro un ministra amatu Vitenbergam
PIETIEK30.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ostu „iztīrīšana” no Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nevēlamiem cilvēkiem un no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietas „aizrotētā” Ērika Eglīša atgriešanās amatā apmaiņā pret Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja vietu Ralfam Nemiro un ekonomikas ministra amatu Jānim Vitenbergam, - šādu krīzes laika aizkulišu darījumu partijai KPV LV piedāvājusi Jāņa Bordāna vadītā JKP.
Oficiāli JKP ir paziņojusi, ka „ekonomikas ministrs būs tas cilvēks, kuram būs jāvada visas Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no krīzes”, tāpēc Ekonomikas ministrijas vadība jānodod „godprātīgam un uzticamam profesionālim, kurš būtu atzīta autoritāte Latvijas uzņēmēju aprindās”.
Taču, kā izrādās, patiesībā partijai ir svarīgs kas cits: tā šodien vienlaikus oficiāli paziņoja, ka tas, vai Vitenbergs ir vai nav šāds „godprātīgs un uzticams profesionālis”, ir atkarīgs no viena faktora – vai no amatiem Ekonomikas ministrijas pakļautības iestādēs tiek atlaisti visi “Rebenoka reideru grupējuma” „vadītāji un viņiem pakļautā izpildītāju komanda”.
Oficiāli JKP ir paziņojusi, ka tās lēmumam par Vitenbergu ir vēl viens priekšnosacījums – „Valsts kancelejai nekavējoties būtu jāizsludina konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata vietu, ko ieņemtu pieredzējis un godprātīgs profesionālis ar krīzes vadības pieredzi”.
Tikmēr ir zināms, ka neoficiāli JKP vadības pārstāvji ir nodevuši premjera Krišjāņa Kariņa birojam skaidru vēstījumu – šajā konkursā ir jāuzvar bijušajam ministrijas valsts sekretāram Eglītim, kurš savulaik ir bijis cieši saistīts ar JKP vadītāju Bordānu. Ja arī šis nosacījums tiktu izpildīts, JKP neiebilstu ne pret Vitenberga kandidatūru ministra amatam, ne arī Nemiro kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju.
To medijiem netieši jau ir apliecinājis JKP pārstāvis Krišjānis Feldmans: lai gan JKP oficiālajā paziņojumā nepārprotami teikts, ka komisijas priekšsēdētājs „nevar būt cilvēks, kurš ir zaudējis pielaidi valsts noslēpumam un līdz ar to uzticību Latvijas sabiedroto acīs” (kas ir nepārprotama norāde uz Nemiro”, Feldmana vēstījums ir – Jaunā konservatīvā partija Nemiro kandidatūru „šobrīd sliektos neatbalstīt”, liekot saprast, ka viss vēl var mainīties.
Šī situācija teorētiski var novest gan pie valdības krīzes, gan pat izmaiņām valdošajā koalīcijā, - neoficiāli Pietiek ir zināms, ka premjers Kariņš ir diezgan kategoriski noskaņots pieprasīt JKP drīzu un skaidru atbalstu Vitenberga kandidatūrai, nepieņemot dažādus aizkulišu darījumu piedāvājumus.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
