JKP piedāvā aizkulišu darījumu: ostu „iztīrīšanu” un Eglīti valsts sekretāra amatā pret komisijas vadītāja vietu Nemiro un ministra amatu Vitenbergam
PIETIEK30.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ostu „iztīrīšana” no Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nevēlamiem cilvēkiem un no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietas „aizrotētā” Ērika Eglīša atgriešanās amatā apmaiņā pret Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja vietu Ralfam Nemiro un ekonomikas ministra amatu Jānim Vitenbergam, - šādu krīzes laika aizkulišu darījumu partijai KPV LV piedāvājusi Jāņa Bordāna vadītā JKP.
Oficiāli JKP ir paziņojusi, ka „ekonomikas ministrs būs tas cilvēks, kuram būs jāvada visas Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no krīzes”, tāpēc Ekonomikas ministrijas vadība jānodod „godprātīgam un uzticamam profesionālim, kurš būtu atzīta autoritāte Latvijas uzņēmēju aprindās”.
Taču, kā izrādās, patiesībā partijai ir svarīgs kas cits: tā šodien vienlaikus oficiāli paziņoja, ka tas, vai Vitenbergs ir vai nav šāds „godprātīgs un uzticams profesionālis”, ir atkarīgs no viena faktora – vai no amatiem Ekonomikas ministrijas pakļautības iestādēs tiek atlaisti visi “Rebenoka reideru grupējuma” „vadītāji un viņiem pakļautā izpildītāju komanda”.
Oficiāli JKP ir paziņojusi, ka tās lēmumam par Vitenbergu ir vēl viens priekšnosacījums – „Valsts kancelejai nekavējoties būtu jāizsludina konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata vietu, ko ieņemtu pieredzējis un godprātīgs profesionālis ar krīzes vadības pieredzi”.
Tikmēr ir zināms, ka neoficiāli JKP vadības pārstāvji ir nodevuši premjera Krišjāņa Kariņa birojam skaidru vēstījumu – šajā konkursā ir jāuzvar bijušajam ministrijas valsts sekretāram Eglītim, kurš savulaik ir bijis cieši saistīts ar JKP vadītāju Bordānu. Ja arī šis nosacījums tiktu izpildīts, JKP neiebilstu ne pret Vitenberga kandidatūru ministra amatam, ne arī Nemiro kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju.
To medijiem netieši jau ir apliecinājis JKP pārstāvis Krišjānis Feldmans: lai gan JKP oficiālajā paziņojumā nepārprotami teikts, ka komisijas priekšsēdētājs „nevar būt cilvēks, kurš ir zaudējis pielaidi valsts noslēpumam un līdz ar to uzticību Latvijas sabiedroto acīs” (kas ir nepārprotama norāde uz Nemiro”, Feldmana vēstījums ir – Jaunā konservatīvā partija Nemiro kandidatūru „šobrīd sliektos neatbalstīt”, liekot saprast, ka viss vēl var mainīties.
Šī situācija teorētiski var novest gan pie valdības krīzes, gan pat izmaiņām valdošajā koalīcijā, - neoficiāli Pietiek ir zināms, ka premjers Kariņš ir diezgan kategoriski noskaņots pieprasīt JKP drīzu un skaidru atbalstu Vitenberga kandidatūrai, nepieņemot dažādus aizkulišu darījumu piedāvājumus.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
