JKP oficiālā pārstāvja publiskie izteikumi rada aizdomas par politisko „jumtu” Vecrīgas viesnīcas reiderismam
PIETIEK23.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) oficiālās runaspersonas publiskie izteikumi saistībā ar nesen Vecrīgas viesnīcas reiderisma gadījumu, to mēģinot ieņemt advokātei Allai Jurašai ar „palīgiem”, rada aizdomas par skaidri saskatāmu politisko „jumtu” šī jautājuma „risināšanai”.
„Gulami noreiderē viesnīcu pirms septiņiem gadiem. Tagad beidzot vp [domāta Valsts policija] noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam, bet pietiek pasniedz, ka Alla reiders. Best! Whats gonna happen next!?!?!” – šādu ierakstu sociālajā tīklā Twitter veicis JKP oficiālais pārstāvis Oskars Muksimovs, kurš bieži pauž partijas viedokli par dažādiem jautājumiem.
Līdz šim, izņemot vienīgi gadījumus, kad runa ir par kādu augstu partijas amatpersonu un visbiežāk smagos noziegumos apsūdzēto Juri Jurašu, JKP ir publiski atbalstījusi dažādu strīdus jautājumu risināšanu tiesā, turklāt partijas vadītājs Jānis Bordāns ieņem tieši tieslietu ministra amatu.
Taču šajā gadījumā, kad runa ir par Juraša dzīvesbiedres (vismaz 2018. gadā viņa vēl minēta Juraša amatpersonas deklarācijā), bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Rīgas brīvostas darbinieces Allas Jurašas interesēm, partijas pārstāvis šo principu acīmredzami ir pārkāpis.
Lai gan tiesa jautājumā par viesnīcas piederību vēl ir tikai priekšā, JKP oficiālā amatpersona jau tagad ir nākusi klajā ar atbalstošu paziņojumu tam, ka „VP noņem arestu, lai var atgriezt īpašniekam”. Turklāt, kas interesanti, JKP pārstāvis ir izrādījis labu informētību par šo jautājumu, tā netieši apliecinot, ka partijas vadībā par šo jautājumu ir ticis spriests.
Kā jau informēts, marta beigās nedaudzie gājēji Vecrīgā varēja noraudzīties aizraujošā ainā, kā Juraša kopā ar vairākiem vīriešiem – iespējams, privātā tērptiem policijas darbiniekiem mēģināja „šturmēt” viesnīcas ēku Grēcinieku ielā 28. Dokumenti rāda, ka uz neveiksmīgo iebrukumu advokāti bija iedrošinājusi paklusām „nokārtota” aresta noņemšana kārotajam nekustamajam īpašumam.
Tā ka īpašums, kurā pašlaik atrodas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulama viesnīca, figurē kriminālprocesā, tam saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāja lēmumu jau vairākus gadus ir uzlikts arests.
Tam būtu vajadzējis nozīmēt, ka līdz kriminālprocesa iztiesāšanai īpašums tā arī paliktu arestēts, un tā liktenis izšķirtos līdz ar tiesas spriedumu.
Taču, kā izrādās, strīdā par īpašumtiesībām ir iesaistījusies bijusī KNAB darbiniece, tagadējā advokāte Juraša, kurai, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no avotiem Valsts policijā, varētu būt izdevies izmantot savus vai sava (bijušā) vīra kontaktus tiesībsargāšanas iestādēs, lai pandēmijas un ārkārtas stāvokļa apstākļos lietu paklusām „nokārtotu” par labu saviem klientiem.
Šis nav bijis pirmais šāds mēģinājums, taču līdz šim tie veikti ar „civilizētākām” metodēm. Pietiek rīcībā ir ar 2018. gada jūliju datēts Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes dokuments, no kura izriet, ka iepriekš mēģināts nevēlamo arestu atcelt, izmantojot kontaktus prokuratūrā, taču – neveiksmīgi.
Tad ticis saņemts Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurores Ilutas Papsujevičas lēmums par šī jautājuma pārskatīšanu, taču arī pēc tās ar Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes aresta lēmums atstāts spēkā.
Taču tagad, izmantojot ārkārtas stāvokļa radītās jukas un uzmanības pievēršanu citiem jautājumiem, Juraša dzīvesbiedrei izdevies panākt, ka paklusām tiek noņemts īpašumam uzliktais arests un Uzņēmumu reģistrs pieņem nepieciešamos lēmumus attiecībā uz īpašumam noteiktajiem liegumiem.
Pietiek avoti jau iepriekš norādīja, ka šādu lēmumu pieņemšana nebūtu bijusi iespējama, ja netiktu izmantota Jurašu ģimenes ietekme Tieslietu ministrijā, - to, kā zināms, vada Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, bet pats Jurašs ilgu laiku bija ministrijas parlamentārais sekretārs.
Ministrija netieši var ietekmēt zemesgrāmatu lēmumus, savukārt par tās varu „pareizu” Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanā liecina notikumi ap Olainfarm īpašnieku maiņām.
Savukārt citi avoti norāda uz Jurašas ciešām saitēm ar vēl vienu izbijušu KNAB darbinieci Signi Boli, kura tagad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un kurai ir iespējas vajadzības gadījumā „palūgt” policijai pieņemt kādu vajadzīgu lēmumu. Jaunie JKP pārstāvja publiskie izteikumi šo versiju par politisko „jumtu” tikai apstiprina.
Tuvākajās dienās Pietiek publicēs paša JKP pārstāvja skaidrojumus – kā saprotami viņa publiskie izteikumi viesnīcas reiderisma sakarā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
