Jezdakova dodas piecu nedēļu atvaļinājumā, bet noliedz plānu pamest VID ģenerāldirektores amatu
PIETIEK19.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova no 30. jūlija līdz pat septembra sākumam dosies piecu nedēļu ilgā atvaļinājumā, bet noliedz valdības kuluāros izskanējušās runas par plāniem pēc atvaļinājuma beigām amatā vairs neatgriezties. "Jūs zinat - sievietes garastāvoklis mainās katru brīdi, bet, ja es izdomāšu nopietni [pamest amatu], tad pirmais par to uzzinās finanšu ministrs," noliedzot šīs spekulācijas, ceturtdienas rītā Pietiek teica Jezdakova.
Nelija Jezdakova, kura VID ģenerāldirektores pienākumus pilda nedaudz vairāk kā divus gadus, pirmo reizi nolēmusi doties piecu nedēļu ilgā atvaļinājumā no 30. jūlija līdz pat septembra sākumam. "Viņa ir pārgurusi," skaidroja Jezdakovas palīdze Elita Skrastiņa. Informāciju par Jezdakovas plāniem pamest amatu Pietiek sniedza informēti avoti VID un Finanšu ministrijā (FM), un šīs ziņas bija atbalsojušās arī valdības kuluāros. Vielu versijām bija devusi pati Jezdakova, kura tuvākajam lokam bija paudusi nodomu pēc garā atvaļinājuma VID ģenerāldirektora amatā neatgriezties.
"Šobrīd es skaitu dieniņas līdz atvaļinājumam, un, ja vien man ar veselību viss būs kārtībā, es palikšu amatā. Jūs zināt, mēs, sievietes, šodien varam sūtīt visus ratā, bet rīt būt labā garastāvoklī. Sievietes garastāvoklis mainās katru brīdi, bet, ja es izdomāšu nopietni [pamest amatu], tad pirmais par to uzzinās finanšu ministrs," noliedzot, ka lēmums par aiziešanu pieņemts, ceturtdienas rītā Pietiek teica Jezdakova.
Saistībā ar VID vadības iespējamo maiņu pēdējās dienās tika pieļauts, ka Jezdakova, kuras karjeras iespējas privātajā sfērā ierobežotu interešu konflikti, varētu palikt darbā VID, kļūstot par jaunā ģenerāldirektora padomnieci. Viņas iespējamā aiziešana tika pamatota ar spiedienu no dažādām biznesa grupām ar politisko aizmuguri, kuras iepriekš spējušas "sarunāt lietas", piemēram, par nodokļu uzrēķinu atcelšanu, bet šobrīd netiek uzklausītas.
Šai sakarā Pietiek saukts finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) padomnieka Jāņa Dambīša vārds, kurš līdzīgi kā vēl viens ministra padomnieks Andis Jacino FM tiek uzskatīts par Einara Repšes atstātu "mantojumu". Dambīti Pietiek avoti minējuši starp personām, kas manītas tā dēvētās Repšes biedrības apspriedēs. Biedrību izveidojuši tādi miljonāri kā, piemēram, Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns un citi, kuru biznesu ietekmē arī VID lēmumi. Uz Jacino vārda sākotnēji bija reģistrēta Repšes biedrības Latvijas attīstībai mājaslapa internetā, bet tūlīt pēc tam, kad Pietiek tam pievērsa interesi, tā tika pārreģistrēta uz Edgara Jaunupa vārda.
Jezdakova Pietiek ceturtdienas rītā noliedza, ka būtu izjutusi kādu biznesa grupu spiedienu vai atraidījusi aicinājumus tikties, lai "sarunātu lietas", kas varētu būt pamatā kāda vēlmei nomainīt VID vadību. "Pagaidām nē, [neizjūtu spiedienu]. Mani arī neviens neaicina tikties. Jūs jau zinat, ka neesmu publiska persona, man tas viss ir svešs, un arī tiekos ārpus darba es tikai ar dažiem, sen zināmiem cilvēkiem," teica Jezdakova.
Attiecības ar finanšu ministra padomnieku Dambīti viņa raksturoja kā koleģiālas. Viņa neesot ne tieši, ne VID vai FM kuluāros dzirdējusi runas, ka Dambītis vēlētos Jezdakovas nomaiņu amatā. "Mums ar Jāni ir koleģiālas attiecības. Viņš man to nav teicis. Vai viņš būtu tik ietekmīgs, lai par to runātu? Es nedomāju, ka Dambītis ir ietekmīgāks par finanšu ministru vai Ministru kabinetu, kas mani iecēla amatā un var arī atcelt. Es Jāni satieku sapulcēs pie finanšu ministra, zinu, ka viņš tur birojā strādā, pārskata pastu, dara citas lietas," sprieda VID ģenerāldirektore. Jezdakova atgādināja, ka 2010. gadā noslēgts līgums uz pieciem gadiem, kas nozīmē, ka viņas pilnvaras beidzas 2015. gadā.
Iepriekš vairāki savstarpēji nesaistīti avoti Pietiek uzsvēra, ka lēmums par aiziešanu, ja tāds tiktu pieņemts, būtu Jezdakovas pašas izšķiršanās un viņai nav "palūgts aiziet". Nogurums, komunikācijas problēmas, kas ir grūti savienojamas ar tik publisku amatu, un spiediens no dažādām biznesa grupām ir trīs galvenie iemesli, kurus min pamatā Jezdakovas iespējamajai vēlmei pamest amatu. Avoti valdībā Pietiek uzsver, ka Jezdakova var rēķināties ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) atbalstu.
Jezdakovas vietā VID ģenerāldirektora pienākumus uz garo atvaļinājuma laiku pildīs viņas vietnieks, VID Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) jau parakstījis attiecīgus dokumentus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kravaļa reputāciju aptraipīja saistība ar Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas lietu. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas materiāliem secināms, ka Kravali no apsūdzībām kukuļņemšanā izglābusi sadarbošanās, liecinot pret kukuļa devēju Vaškeviču. Tādēļ kā reālāko Jezdakovas pēcteci amatā minēja otru VID ģenerāldirektora vietnieku, VID Nodokļu pārvaldes direktoru Aigaru Undzēnu. Neoficiāli izskan, ka viņa nonākšana amatā ierakstītos to spēlētāju plānā, kuri vēlētos Jezdakovas nomaiņu.
Jezdakova VID faktiski vada jau kopš 2009. gada oktobra, kad valdība no amata atstādināja iepriekšējo iestādes vadītāju Dzintaru Jakānu, bet oficiāli amatā tika apstiprināta 2010. gada martā.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
