Jezdakova: ar ziņām par valsts zaudētiem 8,4 miljoniem latu VID nepietiek
PIETIEK09.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Ventspils nafta mazais akcionārs Anasko Biznesa Navigācijas Grupa no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas saņēmis īpatnu atbildi uz savu iesniegumu, kurā bija norādījis, ka uzņēmuma akcionāra – „Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem”, valsts pēdējos divos gados saskaņā ar iesniegumā minētajiem faktiem cietusi 8,4 miljonu latu zaudējumus no nesaņemtajiem nodokļu maksājumiem. Saskaņā ar VID ģenerāldirektores oficiālo vēstuli ar šādu informāciju ir par maz, lai iesniegumu varētu vērtēt pēc būtības.
SIA Anasko Biznesa Navigācijas Grupa (iepriekšējais nosaukums A.A. Feniks, vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem – 1981. gadā dzimusī Oksana Basaraba) savā iesniegumā „par iespējamu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas” bija norādījusi, ka Ventspils nafta no savas pamatdarbības pēdējos piecus gadus faktiski nav pelnījusi un nepelna. Turklāt šāda situācija sākusies ar „to brīdi, kad par uzņēmuma īpašnieku kļuva uzņēmums Euromin holding (Cyprus) limited, kas sevi dēvē par Vitol grupas uzņēmumu”.
Iesnieguma autoru rīcībā esošās ziņas rādot, ka „šāda situācija, kad AS Ventspils nafta no savas pamatdarbības nekādu peļņu negūst, ir, iespējams, radusies tikai un vienīgi Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem. Secināms, ka Vitol grupa AS Ventspils nafta piederošo termināli izmanto, maksājot par to tādu tarifu, kas faktiski ir termināļa uzturēšanas izdevumu apmērā. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par termināļa pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādējādi visu peļņu gūstot nevis AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem”. Anasko uzskatot, ka Euromin Holdings un „tā saucamās Vitol grupas” pārstāvji izstrādājuši krāpšanas shēmu, kā šo peļņu novirzīt uz citiem ar Vitol grupu saistītajiem uzņēmumiem.
Sākumā Euromin Holdings panācis to, ka 49% kapitāldaļu Ventspils naftai piederošā uzņēmuma Ventspils nafta termināls (kuram pieder termināls) pārdotas citam uzņēmumam. Vienlaikus Vitol grupas uzņēmums ar sevišķu līgumu ieguvis absolūtas kontroles tiesības uzņēmumā Ventspils nafta termināls. Pēc tam Vitol grupas uzņēmums, izmantojot savu kontroli Ventspils naftā, īstenojis visa termināla iznomāšanu pašai Vitol grupai: termināls ar sevišķu līgumu iznomāts uz ilgu laiku un par ārkārtīgi zemu nomas maksu. „Tādejādi, izmantojot savu būtisko ietekmi AS Ventspils nafta, Vitol grupas uzņēmums maksā zemu nomas maksu par termināla nomu, bet pats, izmantojot terminālu, gūst ievērojamus ienākumus,” secinājis Anasko
Līdz ar to esot secināms, ka AS Ventspils nafta līdzakcionārs izveidojis shēmu, kuras rezultātā AS Ventspils nafta meitas uzņēmums Ventspils nafta termināls nesaņem ienākumus vismaz 20 000 000 eiro gadā un šos ienākumus uz fiktīvu līgumu pamata faktiski saņem citi Vitol grupas uzņēmumi. Uzņēmums arī sarēķinājis, ka par aizpludināto summu valsts gada laikā nav saņēmusi uzņēmuma ienākuma nodokli 3 miljonu eiro apmērā, - par 2009. un 2010. gadu tātad kopā sanāktu 4,2 miljoni latu.
Tāpat Anasko saskatījusi vēl citu daudzmiljonu krāpniecību – saistībā ar koncernā ietilpstošajai SIA LatRosTrans piederošo cauruļvadu. „Secināms, ka Vitol grupa SIA LatRosTrans piederošo cauruļvadu izmanto, oficiāli par to klientiem nosakot tādu tarifu, kas ir gandrīz divas reizes zemāks par tirgus likmēm. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par cauruļvada pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādejādi visu peļņu gūstot nevis SIA LatRosTrans un/vai AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem,” teikts mazā akcionāra iesniegumā.
No tā savukārt izrietot, ka tādējādi Vitol grupa, iespējams, par pagājušo gadu piesavinājusies LatRosTrans pienākošos naudu vismaz 15 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas valsts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumos attiecīgi nav saņēmusi 4,5 miljonus eiro.
Tomēr VID vadību šie dati par iespējamiem valsts zaudējumiem nav pārliecinājuši pat tiktāl, lai veiktu par tiem kādu pārbaudi. „Ņemot vērā to, ka Jūsu iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai to varētu vērtēt pēc būtības, ir nepieciešama papildu informācija saistībā ar AS Ventspils nafta no citām valsts iestādēm,” norādīts VID ģenerāldirektores Jezdakovas atbildes vēstulē Ventspils naftas mazākumakcionāram.
Jezdakova vēstulē ieteic: „Ja Jūsu rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, kas liecinātu par iesniegumos minēto nodokļu maksātāju iespējamiem nodokļu likumu pārkāpumiem, lūdzam to iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē.” Pēc šādas informācijas saņemšanas un izvērtēšanas Valsts ieņēmumu dienests uz iesniegumu sniegšot atbildi.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
