Jezdakova: ar ziņām par valsts zaudētiem 8,4 miljoniem latu VID nepietiek
PIETIEK09.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Ventspils nafta mazais akcionārs Anasko Biznesa Navigācijas Grupa no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas saņēmis īpatnu atbildi uz savu iesniegumu, kurā bija norādījis, ka uzņēmuma akcionāra – „Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem”, valsts pēdējos divos gados saskaņā ar iesniegumā minētajiem faktiem cietusi 8,4 miljonu latu zaudējumus no nesaņemtajiem nodokļu maksājumiem. Saskaņā ar VID ģenerāldirektores oficiālo vēstuli ar šādu informāciju ir par maz, lai iesniegumu varētu vērtēt pēc būtības.
SIA Anasko Biznesa Navigācijas Grupa (iepriekšējais nosaukums A.A. Feniks, vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem – 1981. gadā dzimusī Oksana Basaraba) savā iesniegumā „par iespējamu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas” bija norādījusi, ka Ventspils nafta no savas pamatdarbības pēdējos piecus gadus faktiski nav pelnījusi un nepelna. Turklāt šāda situācija sākusies ar „to brīdi, kad par uzņēmuma īpašnieku kļuva uzņēmums Euromin holding (Cyprus) limited, kas sevi dēvē par Vitol grupas uzņēmumu”.
Iesnieguma autoru rīcībā esošās ziņas rādot, ka „šāda situācija, kad AS Ventspils nafta no savas pamatdarbības nekādu peļņu negūst, ir, iespējams, radusies tikai un vienīgi Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem. Secināms, ka Vitol grupa AS Ventspils nafta piederošo termināli izmanto, maksājot par to tādu tarifu, kas faktiski ir termināļa uzturēšanas izdevumu apmērā. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par termināļa pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādējādi visu peļņu gūstot nevis AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem”. Anasko uzskatot, ka Euromin Holdings un „tā saucamās Vitol grupas” pārstāvji izstrādājuši krāpšanas shēmu, kā šo peļņu novirzīt uz citiem ar Vitol grupu saistītajiem uzņēmumiem.
Sākumā Euromin Holdings panācis to, ka 49% kapitāldaļu Ventspils naftai piederošā uzņēmuma Ventspils nafta termināls (kuram pieder termināls) pārdotas citam uzņēmumam. Vienlaikus Vitol grupas uzņēmums ar sevišķu līgumu ieguvis absolūtas kontroles tiesības uzņēmumā Ventspils nafta termināls. Pēc tam Vitol grupas uzņēmums, izmantojot savu kontroli Ventspils naftā, īstenojis visa termināla iznomāšanu pašai Vitol grupai: termināls ar sevišķu līgumu iznomāts uz ilgu laiku un par ārkārtīgi zemu nomas maksu. „Tādejādi, izmantojot savu būtisko ietekmi AS Ventspils nafta, Vitol grupas uzņēmums maksā zemu nomas maksu par termināla nomu, bet pats, izmantojot terminālu, gūst ievērojamus ienākumus,” secinājis Anasko
Līdz ar to esot secināms, ka AS Ventspils nafta līdzakcionārs izveidojis shēmu, kuras rezultātā AS Ventspils nafta meitas uzņēmums Ventspils nafta termināls nesaņem ienākumus vismaz 20 000 000 eiro gadā un šos ienākumus uz fiktīvu līgumu pamata faktiski saņem citi Vitol grupas uzņēmumi. Uzņēmums arī sarēķinājis, ka par aizpludināto summu valsts gada laikā nav saņēmusi uzņēmuma ienākuma nodokli 3 miljonu eiro apmērā, - par 2009. un 2010. gadu tātad kopā sanāktu 4,2 miljoni latu.
Tāpat Anasko saskatījusi vēl citu daudzmiljonu krāpniecību – saistībā ar koncernā ietilpstošajai SIA LatRosTrans piederošo cauruļvadu. „Secināms, ka Vitol grupa SIA LatRosTrans piederošo cauruļvadu izmanto, oficiāli par to klientiem nosakot tādu tarifu, kas ir gandrīz divas reizes zemāks par tirgus likmēm. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par cauruļvada pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādejādi visu peļņu gūstot nevis SIA LatRosTrans un/vai AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem,” teikts mazā akcionāra iesniegumā.
No tā savukārt izrietot, ka tādējādi Vitol grupa, iespējams, par pagājušo gadu piesavinājusies LatRosTrans pienākošos naudu vismaz 15 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas valsts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumos attiecīgi nav saņēmusi 4,5 miljonus eiro.
Tomēr VID vadību šie dati par iespējamiem valsts zaudējumiem nav pārliecinājuši pat tiktāl, lai veiktu par tiem kādu pārbaudi. „Ņemot vērā to, ka Jūsu iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai to varētu vērtēt pēc būtības, ir nepieciešama papildu informācija saistībā ar AS Ventspils nafta no citām valsts iestādēm,” norādīts VID ģenerāldirektores Jezdakovas atbildes vēstulē Ventspils naftas mazākumakcionāram.
Jezdakova vēstulē ieteic: „Ja Jūsu rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, kas liecinātu par iesniegumos minēto nodokļu maksātāju iespējamiem nodokļu likumu pārkāpumiem, lūdzam to iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē.” Pēc šādas informācijas saņemšanas un izvērtēšanas Valsts ieņēmumu dienests uz iesniegumu sniegšot atbildi.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
