Jelgavas pašvaldība paklusām mēģina iznīcināt mūsu skolu
Jelgavas 2. pamatskolas vecāku padome31.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu pilsētā izveidojusies situācija, ka tiek plānots reorganizēt skolu tīklu. Visvairāk šīs jautājums skar trīs Jelgavas skolas: Jelgavas 2.pamatskolu, Jelgavas 6.vidusskolu un Spīdolas Ģimnāziju.
Jelgavas pilsētas dome pasūtīja SIA “Dynamic University” izstrādāt “Jelgavas pilsētas izglītības attīstības stratēģiju 2019.-2025.gadam”. Tas ir konsultāciju uzņēmums, kas piedāvā profesionālu atbalstu un nodrošina stratēģiskas konsultācijas izcilības sekmēšanā, pārmaiņu vadībā un partnerību veidošanā Latvijā un citviet Eiropā.
Tā rezultātā Jelgavas pilsētas dome un Jelgavas izglītības pārvalde piedāvāja izskatīt tikai divus variantus, - tie bija tā saucamais plāns A un plāns B. Īsumā piedāvātie varianti: “A” - atstāt Jelgavas 2.pamatskolu savās telpās Sarmas iela 2, Spīdolas Valsts Ģimnāziju pārcelt uz Jelgavas 6.vidusskolas telpām, kā rezultātā tiek reorganizēta Jelgavas 6.vidusskola. “B” plāns paredz savienot Jelgavas 2.pamatskolu un 6.vidusskolu, un pārcelt 2.pamatskolu uz 6.vidusskolas telpām. Līdz ar ko Spīdolas Ģimnāziju pārcelt uz mūsu skolas ēku!
Detalizēto dokumentu vietā no pašvaldības tika saņemta tikai īsa prezentācija ar attēliem. Pētījums pašvaldībai izmaksāja 26 000 eiro!
Šajā pētījumā svarīgākais jautājums ir tas, ka Jelgavas skolās ir daudz brīvu vietu, no kurām 600 ir mazākumtautību skolās. No tām aptuveni 500 brīvu vietu ir Jelgavas 6.vidusskolā, kura atrodas pilsētas nomalē (aptuveni 5km no Jelgavas centra), aptuveni 200 vietu Jelgavas 2.pamatskolā, arī 200 vietu 5.vidusskolā. Spīdolas Ģimnāzijā pašlaik ir 502 skolnieki, ēkā kur tagad izvietota skola ir vecās partijas ēkā, kura ir paredzēta tikai 280 skolēniem. Savā priekšvēlēšanu kompānijā pilsētas mērs A.Ravinš un Zāļo un Zemnieku partija apsolīja uzcelt Spīdolas Ģimnāzijai jaunu ēku, bet līdz šim brīdim tā arī nav realizēts un pēc mūsu informācijas nav plānots realizēt!
Gan vecāku sanāksmē, gan masmēdijos Jelgavas pilsētas izglītības pārvalde un mūsu mērs uzstāj uz varianta B realizāciju. Mēs nesaprotam - kādēļ ir jāslēdz mūsu skola? Mums pašlaik skola ir aizpildīta par 82 %, un ir tendence augt, piemēram, pēdējā gada laikā +21 skolēns!
Mums radās jautājumi, uz kuriem līdz šim tā arī neesam saņēmuši atbildes:
- Kāpēc ir skatīts tikai variants B, nemaz skaidri neargumentējot? Kaut arī piedāvāts A!
- Kāpēc nav izpildīts solījums un nav uzbūvēta jauna ēka Spīdolas Valsts Ģimnāzijai?
- Kāpēc nav organizēta publiska apspriešana?
- Kāpēc netika uzklausīti citi vecāku konstruktīvie argumenti un piedāvājumi?
- Mums kļuvis zināms, ka pastāv vairāki stratēģijas varianti, kurus Jelgavas Dome noklusē. Kāds tam ir iemesls?
- Kāpēc tiek reorganizēta tieši lielākā mazākumtautību skola? (Skolai nav grūtību mācīties bilingvāli un tuvākajā laikā pāriet uz valsts valodu, ko paredz MK noteikumi, tāpēc runa nevar iet par valodas jautājumiem.)
- Kāpēc lēmums Izglītības pārvaldē ir jau pieņemts, kaut plānu izstrāde vēl nav pabeigta?
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
