Jēkabsons: ar Meļņika stāstu par kukuli Rinkēvičam un Sparānam viss bija tieši tā, kā aprakstīts iesniegumā

- Kāda ir jūsu pazīšanās ar miljonāru Vasiliju Meļņiku?

- Latvijā jau daudzi viens otru pazīst, neskatoties uz to vai ir personīgi tikušies. Tā ir mūsu valsts priekšrocība un arī trūkums. Laikā, kad tika nodibināts AB holdings, kurā mani aicināja kļūt par viceprezidentu, manā kompetencē bija starptautiskā tirgus apzināšana un uzņēmuma attīstības veicināšana. Tas laiks sakrita ar partijas Visu Latvijai! aktīvu parādīšanos uz politiskās skatuves. Ņemot vērā manu politisko pieredzi un nacionāli patriotisko nostāju, mani uzrunāja šīs partijas motīvi, virzība un nacionāli konservatīvā nostāja. Šajā sakarā presē arī tika plaši atspoguļots mans atbalsts partijai Visu Latvijai! ko es, protams, nenoliedzu.

Viens no tikšanās iemesliem ar Vasiliju Meļņiku bija tieši šajā sakarā, acīmredzot viņš saskatīja manā personā iespējamo starpnieku starp Visu Latvijai! un viņu. Jāpiezīmē, ka tobrīd V.Meļņiku, ja nemaldos, nominēja kā Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieku. Es ar savu ilggadējo pieredzi drošības sistēmas sfērā ļoti labi apzinājos, kuras personas Latvijas biznesa un politikas aprindās ir vai nav potenciālais drauds Latvijai. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir uzklausīt jebkura cilvēka viedokli, ieteikumus, secinājumus u.t.t., kāpēc lai V.Meļņiks būtu izņēmums. Vēlos piezīmēt, ka Visu Latvijai! līderi apzinājās V.Meļņika apšaubāmo reputāciju, un Es nekādā veidā netiku deleģēts pārstāvēt šo politisko spēku.

Mūsu tikšanās noritēja civilizēti, es pat teiktu, draudzīgā gaisotnē, tomēr neizpalika arī nepārprotami mājieni mēģināt mani pārliecināt, lai ietekmēju Visu Latvijai! neiestāties pret V.Meļņika Valsts prezidenta padomnieka kandidatūru. Viņš deva mājienu arī par materiāla rakstura pateicību. Neredzēju V.Meļņika atsaucību manam piedāvājumam veikt ziedojumu partijai likumīgā, caurspīdīgā kārtā. Neesmu informēts, vai es šādu informāciju varu izpaust, bet tas ir arī aprakstīts manos attiecīgajās institūcijās iesniegtajos paskaidrojumos.

- Vai viņš piedāvāja konkrētu summu?

- Cilvēki, kas šādos korupcijas vai apšaubāma riska notikumos iesaistās, parasti sarunas ved, gan mēģinot pārbaudīt sarunu biedra reakciju, gan saprast, cik tālu savos izteikumos/piedāvājumos var iet. Šī informācija ir Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un prokuratūras rīcībā. Šobrīd neesmu tiesīgs šādu konkrētu informāciju izpaust.

Visnepieņemamākais visā mūsu komunikācijas sakarā bija tas, ka V.Meļņiks atklāti lielījās ar saviem ciešajiem sakariem un savu ietekmi pār ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un SAB darbinieku Aigaru Sparānu un to, ka viņam ir kontakti un ietekme arī SAB. Un tas jau ir bīstami. Šādu ietekmju rezultātā ir liela iespējamība, ka Latvijas drošība var tikt apdraudēta. Kaut arī balsojumā par Jutas Strīķes iecelšanu [KNAB priekšnieces] amatā es biju pret, tam man bija citi argumenti, bet, klausoties neseno interviju ar viņu, neapšaubāmi skaidrs, ka kārtība iestādēs ir krietni izjaukta, un tas apstiprina manas aizdomas, ka šādas nekārtības notiek, un kādam tās ir izdevīgas.

Kas attiecās uz dažādu pašvaldību un valsts institūciju amatiem, V.Meļņika ieteikums man pieteikt savu kandidatūru uz Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, pārsteidza. Tas sakrita ar laiku, kad L.Loginovu mēģināja atbrīvot no amata. Nevis tas, ka mana profesionālā pieredze neatbilstu šim amatam vai arī es to uzskatītu par pārspīlējumu, bet gan tas, ka V.Meļņiks piedāvāja to nokārtot ar A.Sparāna palīdzību. Diezgan absurdi izklausās, ka divi cilvēki varētu ietekmēt mūsu valstī tik būtiska objekta pārvaldi, tas vedina uz pārdomām, kas tad notiek citur un cik tālu šī visa varēšana sniedzās. Lieki piebilst, ka nedz gribēju, nedz arī biju glaimots par šādu “piedāvājumu”.

Tas, ka V.Meļniks man piedāvāja tikties ar SAB direktoru Jāni Kažociņu, arī izklausījās, maigi sakot, aizdomīgi. Es, protams, atteicos. Teicu, ka man nevajag tikties ar J.Kažociņu un arī negribu kļūt par ostas pārvaldnieku. Neatminu, bet vai tik arī tajā laikā nebija izsludināts konkurss uz SAB vadītāja amatu. Viņš man piedāvāja arī par SAB vadītāju kļūt.

- Vasilijs Meļņiks tā dalīja valsts amatus? Kā viņš pamatoja to, ka var piedāvāt šāda līmeņa amatus?

- No vienas puses es to tobrīd uztvēru kā V.Meļņika varaskāri, apliecināšanos, tieksmi pēc ietekmīgākā Latvijas uzņēmēja statusa. Viņš neapšaubāmi ir pieredzes bagāts uzņēmējs, viņam ir daudz draugu politikā, bijis dažādu ministru padomnieks, arī iekšlietu ministra padomnieks, un savā laikā bijis pat finanšu ministrs. Esmu pārliecināts, ka viņam ir arī visai nopietni sakari ar Krievijas drošības dienestiem. Tā ir mana pārliecība. Man nav dokumentu, es to nevaru pierādīt, bet, darbojoties drošības sfērā starptautiskajā vidē ar dažādu valstu tiesībsargājošās iestādēs strādājošiem, tur attieksme pret Latvijas tiesībsargājošām institūcijām ir neviennozīmīga, pat reizēm negatīva. Tas ir diezgan kliedzoši.

Man iesniedzot paskaidrojumu J. Kažociņam par V.Meļņika un A.Sparāna aizdomīgajām darbībām, J.Kažociņš to pārsūtīja ģenerālprokuroram, un tālākais jau ir traktējams kā vai nu apzināta neizdarība, vai nevēlēšanās tēmu aktualizēt savu vien zināmu iemeslu dēļ. Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka mani pieņēmumi neapstiprinoties. Vienkārši formāla atrakstīšanās. Saņemtā atbilde īsumā bija, ka prokuratūras veiktās pārbaudes ietvaros nav nekāda pamata lietu izskatīt, nav gūts apstiprinājums “maniem pieņēmumiem”. Pat nepacentās mani nopratināt vai ievākt sīkāku informāciju.

- Kurš prokurors toreiz to visu pētīja un neko neatrada?

- Tas bija laikam 2012. gads, šķiet, jau ģenerālprokurora amatā bija Ēriks Kalnmeiers. Nav saprotams, kā pēc šādas nopietnas apsūdzības SAB darbiniekam A.Sparānam smagos pārkāpumos no prokuratūras un SAB nesekoja nekāda rīcība. Tas rada aizdomas, ka šis konkrētais darbinieks savas shēmas attīsta jau ar daudz plašāku, nopietnāku vērienu.

Manā rīcībā ir informācija par to, kādā veidā savulaik pēkšņi no valsts tika izraidīti T. Džamaldājevs un S. Novožilovs, un vēl ir pāris uzvārdi, kurus šobrīd nevēlos afišēt, kas ļoti steidzamā kārtā, bez objektīva un likumīga pamata tika izraidīti no valsts un viņiem atņemtas uzturēšanās atļaujas. Analizējot šos man zināmos gadījumus, bet pieļauju, ka tādi ir vēl, neviļus nāk prātā pēdējie skandalozie notikumi VID, kur daudzu gadu garumā jau notiek nelikumīga korumpēto darbinieku aktīva darbošanās, bet tikai tagad sākuši par to runāt.

Šis milzīgais ietekmējošo un ietekmēto ierēdņu skaits var apdraudēt Latvijas nākotni. To nedrīkst atstāt novārtā, un par to ir jārunā, cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka valsti vada nevis pāris ietekmīgi ierēdņi vai uzņēmīgi politiskie darboņi, bet gan likumīgi ievēlēts prezidents un premjerministrs, Ministru kabinets.

- Kāpēc V.Meļņikam būtu vajadzība ietekmēt E.Rinkēviču?

- Rinkēvičs tajā laikā nebija ārlietu ministrs, bet prezidenta biroja vadītājs. Viņš bija ietekmīgs cilvēks prezidenta tiešā tuvumā.

- Un kāpēc A.Sparāns?

- A.Sparāns bija un ir joprojām kā uzticamības persona, kas visticamāk ir jau tik stabili iesakņojies savā pozīcijā, ka viņam jau zudušas bailes tikt pieķertam, atklātam, jo ir taču tik daudz sargsuņu apkārt. Un kurš no viņiem ir gatavs riskēt un nodot savu līdzinātāju, ja pats var tikt atmaskots? Nav jau daudz tādu, kas atklāti var runāt par šīm nelikumībām. Cilvēki baidās par savu, savu ģimenes locekļu darbu, biznesu, galu galā veselību un dzīvību.

Es jau pāris gadus darbojos dažādos starptautiskos fondos, kas nodarbojas arī ar drošības jautājumu risināšanu, tā ietvaros esmu bijis Irākā, Ēģiptē, Sīrijā un daudzviet citur, piedalījies konfliktu risināšanā gan kā bijušais ministrs, gan esot starptautiskā vidē, esmu daudzkārt uzrunāts un izvaicāts par tiesisko un civilo drošību Latvijā, jo nevienam tas nav noslēpums, ka Latvija tiek vērtēta kā diezgan korumpēta valsts. ES un NATO tā uzskata tieši tiesībsargājošo iestāžu darbību, jo tā ir pakļauta pārāk lielam korupcijas riskam.

Vēlreiz akcentējot pašreiz notiekošo VID: vesela virkne finanšu policijas darbinieku un viņu ģimenes locekļu, kas apšaubāmā kārtā kļuvuši par miljonāriem, - tas sāk atgādināt korumpētās Āfrikas valstis. Domāju, ka mūsu sabiedrotie NATO un ES monitorē, skatās līdzi situācijai diezgan rūpīgi. Viņi ir tiesiski un vadās pēc nevainīguma prezumpcijas, un tomēr tur, kur parādās šaubas, baumas vai citi signāli, tiek ļoti nopietni uztverta informācija par likumpārkāpumiem, korupciju, drošības apdraudējumu, protams, tas tiek arī pārbaudīts. V. Meļņika piemērs skaidri apliecina šādu precedentu.

Vēl ir jautājums, kādēļ Valdim Zatleram bija vajadzīgs padomnieks Vasīlijs Meļņiks, kādēļ tieši viņš? Acīm redzot tāpēc, ka viņam ir nopietni sakari ar Krievijas ietekmīgiem biznesmeņiem. V.Meļņiks ir bijis daudzu politiķu sponsors. Gan jau izpeldēs arī kādi oficiāli fakti.

- Jūs minējāt, ka viņam ir sakari ar Krievijas drošības iestādēm. No kā šādas domas?

- Ņemot vērā, ka esmu bijis NATO valsts iekšlietu ministrs, man ir bijušas vizītes Vašingtonā, esmu ticies ar Federālā izmeklēšanas biroja vadītāju, tikos arī ar augstāko drošībsargājošo iestāžu amatpersonām. Un šo sarunu laikā, es nevaru uz kādu konkrēti atsaukties, esmu saņēmis neoficiālu apstiprinājumu par Maskavas spēcīgu ietekmi uz norisēm Latvijā, izmantojot atsevišķi uzņēmēju un politiķu varu.

- Tātad augstā līmenī.

- Organizācijās, kurās es darbojos, ir vispusīga informācija. Tie aģenti, kas ar korupcijas metodēm rada kaitējumu valstij, sabiedrībai un ekonomikai, strādājot Krievijas labā, ir drauds Latvijas nacionālajai drošībai. Krievija (arī visa bijusī PSRS) pēc Padomju Savienības izjukšanas kļuva par banditokrātiju un kleptokrātiju. Pārejas procesā, kad Krievijā valdīja anarhija, notika neskaitāmi atentāti, slepkavības, visādi bišu kodieni, no balkoniem cilvēki lēca kā pašnāvnieki. Organizētā noziedzība jeb bandītiskie grupējumi – viņus savā kontrolē pārņēma FSB un GRU. Tā nav nekāda konspirācijas teorija vai Krievijas demonizēšana. Tā vienkārši notika un, izrādās, notiek vēl joprojām. Vēl ir uzskats no ekspertiem, ka Krievija ir mafijas valsts un Putins ir mafijas krusttēvs. Un organizētā noziedzība ar FSB ir kā cimds ar roku.

Organizētā noziedzība bieži nav centralizēta, bet ir organizēta, tāpēc to tā sauc, jo tiek apvienotas varas un ekonomiskās intereses. Bijušajā PSRS teritorijā ir specdienesti, valsts vara, drošības spēki, kas veido vienotas attiecības kriminālo interešu realizēšanā. Kremlim lojālas korporācijas maksā Putinam, ne velti viņš ir miljardieris. Lai kā mēs gribētu, ka Krievija ir stipra demokrātiska valsts un mums ir labas diplomātiskas un ekonomiskas attiecības, bet šobrīd tā funkcionē kā specdienestu un mafijas valsts. Mafija un specdienesti ir viens un tas pats, saauguši. Tā nav tikai mana teorija. To visu apstiprina starptautiskie drošības eksperti.

V.Meļņiks pieder pie tiem, kas Latviju izvēlējies kā savu biznesa taisīšanas platformu, bet viņam ir dziļas saites ar Krieviju, un Krievijai attiecībā pret Baltiju ir ģeopolitiskas intereses.

Novērtē šo rakstu: