Jēkabpils izmanto Salceviča metodi, kā pašvaldības pasūtījumu uzticēt savējiem un izvairīties no iepirkuma rīkošanas
PIETIEK06.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jēkabpils pilsētas dome parādījusi īpašu izdomu, kā pašvaldības pasūtījumu piešķirt vēlamajam pretendentam. Šī prakse, kā izvairīties no atklāta iepirkuma rīkošanas, sākta vēl ilggadējā mēra Leonīda Salceviča laikā.
Kad Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) neatļāva slēgt līgumu ar Jēkabpils pašvaldības uzņēmumu Jēkabpils pakalpojumi par atkritumu apsaimniekošanu, dome likumā atrada punktu, kas ļauj iepirkumu vispār nerīkot.
Jēkabpils domes izsludinātajā konkursā par atkritumu apsaimniekošanu par uzvarētāju tika pasludināts uzņēmums Jēkabpils pakalpojumi, bet IUB konstatēja rupjus noteikumu pārkāpumus, tādēļ liedza slēgt līgumu.
Domes iepirkumu komisija bija pamanījusies vēlamā pretendenta piedāvājumā pielabot aprēķinus, lai Jēkabpils pakalpojumu piedāvājumu pasludinātu par saimnieciski izdevīgāko.
Ar šādu pašdarbību nebija mierā citi pretendenti, kuri konkursa rezultātus apstrīdēja IUB. Nespējot atrast veidu, kā godīgā konkursā Jēkabpils pakalpojumus pasludināt par uzvarētāju, Jēkabpils dome radoši piemeklēja citu veidu.
Kā skaidro Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogolis, atkritumu apsaimniekošana Jēkabpils pakalpojumiem uzticēta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktu, kas nosaka šā likuma piemērošanas izņēmumus tādas personas sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm: tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus),vismaz 80 procentus tās gada finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji; tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē.
“Konstatējot visus Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos priekšnoteikumus, ir pamats noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, nepiemērojot publiskā iepirkuma procedūru,” atrasto „radošo risinājumu” skaidro Gogolis.
Pēc viņa sniegtā skaidrojuma, konstatējot, ka tikai pasūtītāja kompetencē ir lemt jautājumu par to vai līgums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu slēdzams publisko iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojot iepirkuma procedūru, vai veikt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu paša resursiem un ņemot vērā, ka pašvaldības kapitālsabiedrība atbilst visām Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajām pazīmēm, tika pieņemts konceptuāls lēmums sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu (in-house) principa ietvaros, un izsludinātā iepirkuma procedūras turpināšanai nebija nepieciešamības. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, publiskā iepirkuma procedūrā “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jēkabpils pilsētā” tika pārtraukta.
Salcevičs sakās esam pārliecināts, kā šāda rīcība esot bijusi pareizākā. “Paskatieties, kas notiek apkārt, kur ienāk kaut kāds operators no ārpuses. Kādi trači notiek! Kā pa Jūrmalu gāja, kā pa Talsiem. Mums bija izveidota sava saimniecība ar savām mašīnām, ar savu loģistiku, ar saviem atkritumu laukumiem, ar visu pārējo, un šo pakalpojumu mēs nolēmām turēt savās rokās, lai neaizlaistu projām,” skaidro bijušais Jēkabpils mērs.
Salcevičs esot pārliecināts – ja būtu konstatēti pārkāpumi, tad „viņam būtu uzlikti roku dzelži un aizvests uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju”. Pēc viņa pārliecības, operators, kas pilsētas atkritumu apsaimniekošanā ienāktu no malas, būtu daudz paviršāks un formālāks, turklāt nebūtu lētākais. Tiesa, pašvaldība ir nolēmusi labāk to nemēģināt noskaidrot, izvairoties no atklāta un godīga iepirkuma rīkošanas.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
