Jēkabpilieši joprojām spiesti maksāt Salceviča laikā ieviesto augsto nekustamā īpašuma nodokli
PIETIEK08.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jēkabpils iedzīvotāji joprojām ir spiesti plaši atdarīt maciņus tajā brīdī, kad jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jo joprojām ir spēkā iepriekšējā mēra Leonīda Salceviča laikā pieņemtie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības īpašumiem, kuros neviens nav deklarēts vai tajos uz katriem 50 kvadrātmetriem nav vismaz viens deklarētais. Lielākie cietēji no šī regulējuma ir vēsturiskie Jēkabpils privātmāju īpašnieki, kuri savulaik savai ģimenei uzcēluši prāvu un ērtu dzīvojamo māju, bet pēc bērnu došanās patstāvīgā dzīvē īpašumā palikuši vien divatā vai pat tikai viens iemītnieks.
Iedzīvotāji, kas 2016.gadā, kad šī norma stājās spēkā, bija šokā, jo Salceviča vadītā dome nebija uzskatījusi par vajadzīgu jauno kārtību izskaidrot iedzīvotājiem, tagad jau ar šo milzu nodokli samierinājusies un pēc iespējas cenšas nodrošināt, lai īpašumā vismaz kāds formāli būtu deklarēts.
Jēkabpils laikraksta Brīvā Daugava galvenais redaktors Jānis Apīnis atceras, ka, saskaroties ar iedzīvotāju neizpratni un sašutumu, Jēkabpils dome noteikumus mīkstinājusi, dodot pagarinātu termiņu, kurā deklarēties īpašumos. Arī žurnāliste Inese Zone, kas atbildīga par pašvaldības aktualitāšu atspoguļojumu, atceras, ka kaut kas tika formāli pamainīts, lai neapmierinātība nebūtu tik liela, tomēr pēc būtības noteikumi par augsto nekustamā īpašuma nodokli palikuši spēkā.
Lielākie cietēji no tā ir privātmāju īpašnieki, kuri ir spiesti mākslīgi kādu izmitināt savā mājoklī vai arī kādu „formas pēc” tajā piedeklarēt, jo savulaik ģimenei celtais nams tagad, pēc bērnu došanās savā dzīvē abiem vecākiem, kuri jau ir pensijas gados sirmām galvām, domes ieskatā ir pārāk plašs, tādēļ par to aprēķināms paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Pats Salcevičs tikmēr joprojām esot pārliecināts, ka šāds nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins ir pareizs un deklarēties veicinošs. Viņš nav gatavs atzīt, ka sākotnējā ideja – stimulēt deklarēt īrniekus, kuri ieradušies strādāt vai uz dzīvi Jēkabpilī, bet palikuši deklarējušies iepriekšējās dzīvesvietās, - īsti nedarbojas, jo attiecas vien uz nelielu daļu dzīvokļu, kas tiek piedāvāti īrei.
Tikmēr lielākie upuri šim nekustamā īpašuma regulējumam ir vēsturiskie Jēkabpils iedzīvotāji, kas paši spējuši uzbūvēt sev savrupnamus izaudzinājuši bērnus, kuri arī tāpēc, ka Jēkabpils pašvaldība nav spējusi nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības un nodarbinātības vidi, ir bijuši spiesti doties peļņā labākajā gadījumā uz galvaspilsētu vai citu Latvijas apdzīvotu vietu, vai pat doties uz Lielbritāniju, Īriju vai citām valstīm, kur ir pieprasīti viesstrādnieki no Latvijas.
Salcevičs sev par attaisnojumu augstā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanai min to, ka tāda prakse esot bijusi daudzās Latvijas pilsētās. Viņš gan nevar pateikt, cik lielu pienesumu tas devis Jēkabpils budžetā. Salcevičs arī neatceras, vai vispār bijuši jelkādi aprēķini, kādus ienākumus Jēkabpilij nodokļu veidā tas nodrošinās.
Turklāt, ja Salcevičs atgriezīsies amatā, kā to ir iecerējis, jēkabpiliešiem nav nekādu cerību uz šo noteikumu maiņu. Bijušais mērs, kas pašlaik atkal vēlas nonākt pie varas grožiem, ir kategoriski pārliecināts, ka šāda norma esot jāatstāj spēkā, jo tas motivējot tos, kas reāli dzīvo Jēkabpilī, tur arī deklarēties un līdz ar to pašvaldībai saņemt šo iedzīvotāju maksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
“Cilvēki dzīvo Jēkabpilī un izmanto pilsētas infrastruktūru, līdz ar to ir loģiski, ka viņi arī Jēkabpilī maksā nodokļus,” kategoriski izvairoties no jautājumiem par privātmāju īpašnieku problēmu, saka Salcevičs.
Kad Salceviča vadītā Jēkabpils dome attapās par iedzīvotāju neapmierinātību un sašutumu par jauno nodokļa aprēķina kārtību, tā bija spiesta atzīt, ka nav laikus un pienācīgi par to informējusi savus vēlētājus un nodokļa maksātājus, tādēļ noteikumi nedaudz tika mīkstināti, dodot laiku piedeklarēt īpašumos iedzīvotājus.
Domē tika pieņemts lēmums, ka pārejas periodā – 2017.gadā būs iespēja saņemt atvieglojumus tiem, kam ir šī paaugstinātā nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Līdz 2016.gada 15.decembrim iedzīvotājam bija iespēja saņemt atlaidi 50 procentu apmērā no paaugstinātā nodokļa, ja līdz 1.jūnijam attiecīgajā īpašumā bija deklarēta vismaz viena persona vai arī mājā deklarēto cilvēku skaits būs vismaz par vienu lielāks.
Savukārt, ja arī šis termiņš bija nokavēts, tad atlaidi 25 procentu apmērā no paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa varēja saņemt tad, ja nosacījumi tiks izpildīti līdz 1.septembrim. Ja ir īpašumi, kas nav sadalīti dzīvokļu īpašumos, tur bija jābūt deklarētai vienai personai uz 50 kvadrātmetriem. Arī šīs personas var rakstīt iesniegumu un saņemt nodokļu atvieglojumu, ja uz 2016.gada 1.jūniju vai 1.septembri būs deklarēta papildus vēl viena persona.
Jēkabpils domes sabiedrisko attiecību speciāliste Margita Liepiņa uz jautājumu, kādu pienesumu nekustamā īpašuma nodokļa regulējums devis pašvaldībai, atbildi trīs dienu laikā tā arī nespēja sniegt, vien norādīja, ka izmaiņas saistošajos noteikumos Nr.19 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā” pa šo laiku nav bijuši.
Foto no jekabpilsrp.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
