Jebkuram interesentam iespēja iznomāt "Revertai" sešgadīgu "Alfa Romeo" vai līdzīgu auto par Ls 4200 gadā
PIETIEK08.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt bijušās AS Parex banka, tagadējās AS Reverta valdes priekšsēdētājam Kristoferam Gviljamam, ikvienam Latvijas iedzīvotājam vai uzņēmumam, kura īpašumā ir 2006. gada izlaiduma automašīna Alfa Romeo vai tai līdzīgs auto, ir iespēja būtiski uzlabot savu finansiālo stāvokli, iznomājot savu valstij piederošajaiRevertai, kas sola mēnesī par katru šādu automašīnu maksāt 350 latu - tātad 4200 latu gadā.
Pietiek jau informējis, ka AS Reverta valdes locekle Solvita Deglava pērn tikusi ne tikai pie gandrīz 30 tūkstošu latu liela algas pielikuma vien, - kā rāda Deglavas amatpersonas deklarācija, pēdējos divos gados šis Latvijas valstij piederošais uzņēmums jau vismaz trīskārt pārmaksājis par viņai piederošo 2006. gada izlaiduma Alfa Romeo automašīnu.
Reverta, neraugoties uz saviem paziņojumiem par veiksmīgu darbību, pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem. Taču valsts uzņēmuma ciestie katastrofālie zaudējumi nav bijuši pamats samazināt atalgojumu tā valdes loceklei Deglavai. Tieši pretēji - viņas gada atalgojums palielinājies no 84 tūkstošiem latu uz 113 533 latiem. Tas nozīmē, ka pērn Deglava mēnesī Revertā vidēji saņēmusi jau 9460 latus iepriekšējo 7000 latu vietā.
Turklāt Deglavas saņemtie labumi valstij piederošajā Revertā nav aprobežojušies tikai ar iespaidīgo algu vien: viņas amatpersonas deklarācijā 2011. gadā kā "ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības" Revertā bija minēti 5515 lati, bet pērn viņa no Revertas tāpat formulētos ienākumos saņēmusi 5171 latu.
Pati Deglava līdz šim tā arī nav vēlējusies atklāt, kas šie ir par ienākumiem, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto. Tas nozīmē, ka divu gadu laikā Deglava par sava 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu uzņēmumam kopā saņēmusi gandrīz 11 tūkstošus latu - summu, par kādu varētu iegādāties pat vairākas šāda vecuma un markas automašīnas.
Ņemot to vērā, Revertai tika nosūtīts šāds piedāvājums: "Interneta portālā www.pietiek.com esmu iepazinies ar informāciju, no kā izriet, ka Jūsu vadītā kapitālsabiedrība par vairāk nekā Ls 450 mēnesī nomā 2006. gada izlaiduma automašīnu Alfa Romeo.
Ar šo piedāvāju iznomāt Jūsu vadītajai kapitālsabiedrībai līdzīgu auto par Ls 350 mēnesī, kad dotu Jūsu vadītajai kapitālsabiedrībai iespēju mēnesī ietaupīt Ls 100 un tā samazināt tās izdevumus un attiecīgi ļaut vairāk līdzekļu nodot Latvijas valstij."
Nu Revertas valdes priekšsēdētājs Gviljams oficiālā atbildes vēstulē apsola: "AS Reverta ir saņēmusi Jūsu 02.06.2013. vēstuli ar priekšlikumu par summu Ls 350 mēnesi izīrēt 2006.gada automašīnai Alfa Romeo līdzīgu automašīnu.
Iepazīstoties ar šo priekšlikumu, darām Jums zināmu, ka gadījumā. Ja Jūsu īpašumā patiešām Ir atbilstoša automašīna, esam gatavi to pieņemt un aicinām vienoties par iznomāšanas nosacījumiem (tajā skaitā par to, ka iznomātājs nodrošina automašīnas remontu un apkopes, tehniskās apskates veikšanu, apdrošināšanu, degvielas iegādi u.c. ar automašīnas ekspluatāciju saistītus izdevumus).
Informējam, ka automašīna tiks izmantota AS Reverta darbinieku vajadzībām un braucieniem, kas saistīti ar viņu darba pienākumu veikšanu Sabiedrības noteiktajā darba laikā."
Tā kā normatīvie akti neļauj valsts uzņēmējsabiedrībai šādu piedāvājumu izteikt tikai kādai tās īpaši izvēlētai personai, tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmums, kura īpašumā ir šāda automašīna, ir tiesīgs pieprasīt, lai AS Reverta to nomā par vismaz 350 latiem mēnesī, - gadā tātad par šādas automašīnas iznomāšanu iespējams iegūt 4200 latu.
Tiesa, Gviljama vēstulē minēts, ka šajā naudā ietilpstot arī degviela un citi ekspluatācijas izdevumi, taču Pietiek rekomendē visiem piedāvātājiem noskaidrot, vai viņiem tiek piedāvāti identiski nosacījumi tiem, ar kādiem savu septiņgadīgo automašīnu Revertai iznomā tās valdes locekle Deglava, pieprasot ar tiem iepazīstināt. Gadījumā, ja saskaraties ar atteikumu vai nosacījumiem, kas būtiski atšķiras, iesakām to dokumentēt un publiskot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
