Jautrīte Briede grasās pamest Latvijas Universitāti, jo „esot nogurusi” un „jādod vieta jaunajiem”
PIETIEK10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūnijā ievēlētā Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede paziņojusi, ka pametīs Latvijas Universitāti neatkarīgi no tā, vai būs Satversmes tiesas tiesnese vai turpinās strādāt Augstākajā tiesā. Viņa jau esot sākusi sarunas par to, ka grasās aiziet no universitātes un dot vietu jaunajiem kolēģiem.
“Es arī redzu viņus. Jaunie kolēģi ir izauguši. Un es arī zinu, ka studentiem patīk vairāk jauni pasniedzēji,” – tā J. Briede nesen pavēstīja Latvijas Universitātes juridiskās komisijas sēdē, piebilstot, ka tas ir vairāk tāpēc, ka viņa sākot nogurt no abiem darbiem. To, ka viņa jau esot sākusi sarunas, varot apliecināt kolēģi, līdz ar to Saeimas deputātu lēmums to nekādā veidā neietekmēšot.
Saeima J. Briedi Satversmes tiesas tiesneses amatā ievēlēja 16.jūnijā. Par piemērotu Satversmes tiesas tiesneša amatam viņu atzina gan Saeimas Juridiskā komisija, gan Tieslietu padome. Iztaujāšanā Tieslietu padomē viņa ir izteikusies, ka likumdevējam dažādu iemeslu dēļ ir gadījies pārkāpt “sarkanās līnijas” un pieņemt tādas normas, kuras neatbilst Satversmei. Kā pēdējo lielāko šādu “sarkano līniju” pārkāpumu J. Briede nosauca bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas neievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
J. Briede ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, viņa bija Augstākās tiesas jeb Senāta administratīvo lietu departamenta senatore jeb tiesnese. J. Briede ir arī Satversmes komentāru un Administratīvā procesa likuma komentāru autore.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
