Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šīm ziņām sekoja vairāku izglītības nozaru biedrību lūgums IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību. Plašākus skaidrojumus no IZM puses vēlētos dzirdēt ne tikai nozares pārstāvji, bet arī Saeimas deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Šobrīd reforma rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, turklāt nav skaidrs, kāpēc IZM atkal virza t. s. sešgadnieku jautājumu, kurš jau vairākkārt nav guvis sabiedrības un nozares atbalstu.

Trūkst skaidrojuma un argumentācijas par reformu

IZM šo sešgadnieku jautājumu periodiski aktualizē jau kopš 90. gadiem, to atceros gan tāpēc, ka esmu mamma, gan tāpēc, ka esmu politikā. Šobrīd ministrijai raksturīgi uzsākt komunikāciju publiskajā telpā par kādu tēmu, pirms tam pilnībā neiepazīstinot ar saviem plāniem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus parlamentā. Ir virkne jautājumu, par kuriem deputāti uzzina tikai no medijiem, nevis tiešā veidā no IZM. Būtu tomēr normāli, ja ministrija vispirms pārrunātu šos jautājumus Saeimā.

Es atceros arī to laiku, kad tikko bija noslēgusies teritoriālā reforma un valstī dzīvojām krīzes apstākļos. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija viesojās Daugavpils novadā, kur reformas ietekmē mazajās skolās bija radusies virkne problēmu, tai skaitā skolotāju algu samazinājums. Šajās skolās mums lūdza kārtējo reizi neaktualizēt jautājumu par obligāto izglītības apguvi sešgadniekiem, jo skolām pārmaiņu pietika arī bez tā. Pēc tam divās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs nolēma, ka sešgadnieku jautājums nav apspriežams. Taču jau pēc neilga laika plašsaziņas līdzekļos atkal varēja lasīt, ka IZM paspārnē daudzas darba grupas no jauna strādā pie šī jautājuma.

Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Neviens no IZM nav skaidri nosaucis ieguvumus, kādi būtu, ja skolas gaitas obligāti sāktos jau sešu gadu vecumā. Tam nav bijis nekāda izvērtējuma, taču par šo jautājumu tiek runāts atkal un atkal. Savulaik komisijas sēdē pat ieteicu kolēģiem pieņemt sarunas par un ap sešgadniekiem kā Latvijas klimatu, kurš pastāv neatkarīgi no mums. Jo kā tolaik, tā arī tagad šis jautājums ar nozares pārstāvjiem nav līdz galam izrunāts. Vai ir noteikti iemesli, kāpēc profesionālā vide šo ideju nav atbalstījusi vairākas reizes? Ja tā, kāpēc IZM uzskata, ka šoreiz būs citādi? Vai tiešām sešgadnieku reformas pamatā ir kāds politisks lēmums, un tā ir jāīsteno, neraugoties uz sabiedrības un nozares pārstāvju pretenzijām?

No ministrijas puses trūkst skaidras argumentācijas un loģiska skaidrojuma, lai būtu saprotams, kāpēc tāda reforma ir nepieciešama. Līdzīgi ministrija uzvedās arī jautājumā par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidēšanu – pēkšņi, bez skaidras argumentācijas un paskaidrojumiem.

Sešgadnieku jautājuma aktualizēšana, manuprāt, ir viens no veidiem, kā virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci. Tas neliecina par augstu profesionalitāti. Ja kāds jautājums tiek uzsākts, tas jānoved līdz loģiskam atrisinājumam. Sešgadnieku obligātā apmācība ir tikai viens no punktiem, kas ministrijas dienaskārtībā ir bezgalīgi.

Izglītības nozarē ir būtiskākas problēmas

Ja ministrijai ir tik skaidri un analītiski pamatoti argumenti, kāpēc sešgadniekiem obligāti jāiet skolā, tad IZM pārstāvji ir laipni aicināti nākt uz Saeimas komisiju un skaidrot savu pozīciju. Citādi atkal veidosies situācija, kad ministrija kaut ko izdara, bet Saeima par to uzzina pēdējā. Šādu rīcību var uzskatīt arī par likumdevēja ignorēšanu.

Manuprāt, izglītības un zinātnes nozarē pietiek citu būtisku problēmu, kurām ir jāpievērš uzmanība un kuru risināšanā ir jāiegulda reāls darbs: segregētā izglītība, kuras rezultātā turpinās divkopienu sabiedrības veidošana. Krievu skolu mācību programmu saturs, piemēram, vēsturē. Skolotāji ziņo par aizvien vājākiem centrālo eksāmenu rezultātiem atsevišķos priekšmetos. Nesen Satversmes tiesa atcēla normu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Lai arī spriedums bija par juridisku normu, proti, ka Ministru kabinets nav pilnvarots noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs, tas saistīts ar, manuprāt, plašākā kontekstā diezgan bezatbildīgi risināto skolu reorganizāciju. Nevar pastāvēt tikai aritmētiska pieeja – ja bērnu nav, tad skolu slēdzam. Ja kādā apdzīvotā vietā tiek slēgta skola, ir pilnīgi skaidrs, ka tur arī nākotnē bērnu nebūs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...