Jautājums gan Latvijas valstij, gan „airBaltic” vadībai – vai viņi patiešām zina, ko dara?
Aivars Strakšas26.05.2024.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sašutums tautā par augstajām procentu likmēm un premjeres, kā arī satiksmes ministra prieks par labajiem obligāciju emisijas rezultātiem bija jau gandrīz norimis, kad kaimiņi acīmredzot bez ļauna nodoma nostādīja airBaltic izcili profesionālo vadību un priecīgos īpašniekus neērtā situācijā.
Šī gada 16. maijā Finnair paziņoja, ka ir veiksmīgi emitējis 5 gadu obligācijas par 500 miljoniem eiro ar gada procentu likmi 4,75%. Pats būtu šo notikumu palaidis garām, taču ir labi cilvēki, kuri padalās ar nozīmīgu informāciju. Paldies viņiem!
Pāris vārdos par Finnair. Publiska akciju kompānija. Akcijas tiek tirgotas NASDAQ OMX Helsinki Stock Exchange. 55,7% akciju pieder Somijas valdībai. 2023. gadā pavadāti gandrīz 11 miljoni pasažieru. 2023. gadā kompānija operēja ar 55 lidmašīnām, un vēl 24 lidmašīnas ir reģionālo avio pārvadājumu uzņēmumam Norra.
Ieņēmumi 2023. gadā 2,99 miljardi eiro. Peļņa 2023. gadā 254 miljoni eiro iepretī zaudējumiem -476 miljoniem eiro 2022. gadā . Apmēram līdzīgi zaudējumi arī 2020. un 2021. gadā. Tātad finansiālā ziņā arī nemaz tik spoži Finnair neiet, taču 2023. gadā ir izdevies pārvarēt krīzi.
Uz Finnair finanšu rezultātu fona airBaltic biznesa plāns, kas paredz konkurēt Baltijas reģionā, sapērkot gandrīz divreiz vairāk lidmašīnu, nekā ir Finnair, un par trīs reizes (šobrīd) dārgāku finansējumu, liek uzdod jautājumu gan akcionāram, gan airBaltic vadībai, vai viņi patiešām zina, ko dara.
Interesentiem pievienoju saiti uz Finnair 2023. gada pārskatu.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
