Jautājumi Straujumai saistībā ar valdības rīcību par "airBaltic" tālākajām attīstības iespējām
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti19.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 17.novembrī Jūs, Satiksmes ministrijas un AS airBaltic vadība Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sniedzāt savus paskaidrojumus par esošo kompānijas AS airBaltic situāciju un nepieciešamību piesaistīt kompānijai privāto investoru.
Nepieciešamība piesaistīt kompānijai privāto investoru ir saistīta ar to, ka, iepriekšējos periodos kompānijai strādājot ar zaudējumiem, ir izveidojies negatīvs pašu kapitāls, kas ierobežo kompānijas attīstības iespējas un apgrūtina tās esošo darbību gan saistībā ar nepieciešamā finansējuma piesaistīšanas nosacījumiem, gan arī, veidojot līgumattiecības ar darījuma partneriem.
Šīs komisijas sēdē bija acīmredzams, ka AS airBaltic vadības sniegtā informācija nepamatoti sašaurina iespējamo risinājumu izvēli, noreducējot to uz vienīgo alternatīvu - vai nu pašreiz piedāvātā privātā investora piesaistīšana kompānijai, vai nu tāda valsts rīcība (valsts atbalsta forma), kas būs acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Komisijas prasībām, un tāpēc tā nav pieļaujama, līdz ar to esošo situāciju pasniedzot kā bez izvēles, kad vienīgais reāli iespējamais risinājums, lai nodrošinātu kompānijas tālāku attīstību un pastāvēšanu, ir izvēlēties vienu konkrētu piedāvāto privāto investoru.
Taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, diskutējot par esošo situāciju, liekot ministrijas un kompānijas vadībai sniegt konkrētas atbildes par reālo situāciju, kļuva skaidrs, ka patiesībā ir krietni plašāks iespēju loks, kā ir iespējams nodrošināt tālāko kompānijas darbību un attīstību, nekā tikai piedāvātā alternatīva.
Vēl jo vairāk, šis iespēju loks paplašinās, un tiek nodrošināts papildu laiks atbilstošāko iespēju sagatavošanai, ja tiek atrisinātas kompānijas īslaicīgās naudas plūsmas problēmas, kuras ir saistītas ar kompānijas ienākumu sezonalitātes svārstībām.
Saskaņā ar iegūto informāciju, lai nodrošinātu kompānijas sekmīgu tālāko darbību un tekošo saistību izpildi līdz brīdim, kad kompānija pati to spēj nodrošināt no savas darbības ienākumiem pietiekošā apjomā, ir nepieciešams aizdevums apmēram 10 miljonu eiro apmērā. Tas savukārt nozīmē, ka, nodrošinot šo nepieciešamo finansējumu (ko varētu sniegt arī Valsts kase), valdībai nebūtu objektīvas nepieciešamības pašlaik lemt par izvēli “starp sliktāku un vēl sliktāku” kompānijas tālākās attīstības variantu, kas pašlaik tiek piedāvāts un kura dēļ valstij būtu nepieciešams nodrošināt kompānijai finansējumu apmēram 80 miljonu eiro apmērā.
Diemžēl sēdes laikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tā arī neguva pārliecību, ka visas šīs iespējas ir tikušas izvērtētas un vēl jo vairāk – objektīvi izvēlēta iespēja, kura nodrošina kompānijas akcionāriem (valstij) visizdevīgāko risinājumu tālākai kompānijas ilgtspējīgai attīstībai. Lai gan komisija tika informēta, ka valdībā ir tikušas vērtētas arī citas iespējas, tā arī netika saņemta atbilde, kādas konkrēti iespējas ir tikušas vērtētas un kādas ir šo iespēju salīdzinošās priekšrocības un trūkumi.
Tas viss rada pamatotas bažas, ka patiesībā valdībai lemšanai ir sagatavota vai nu nepilnīga informācija par iespējamajiem kompānijas “glābšanas” variantiem, vai arī tas ir darīts, apzināti manipulējot ar šo informāciju, lai nostādītu lēmuma pieņēmējus situācijā, kad it kā ir tikai viena šī augstākminētā alternatīva, lai gan no sniegtās informācijas ir acīm redzams, ka šāds uzstādījums nav patiess un reālai situācijai atbilstošs.
Lai kliedētu šīs bažas un varētu gūt pārliecību par to, cik objektīvi valdība ir izvērtējusi, kādas ir valsts iespējas atbalstīt AS airBaltic tālāko darbību un nodrošināt tās attīstību, un ka valdība ir atbildīgi izvēlējusies visoptimālāko no iespējām un visatbilstošāko valsts interesēm, kā arī objektīvi izvērtējusi līdzšinējo AS airBaltic darbību un kompānijas vadības izvēlētās attīstības iespējas, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu AS airBaltic tālākai sekmīgai darbībai un attīstībai – kādi konkrēti finansēšanas modeļi (varianti) valdībā tika izskatīti? Lūdzu iesniegt šo modeļu (variantu) priekšrocību, izmaksu un risku salīdzinājumu.
2. Valdības izvēle par labu piedāvātā “privātā investora” piesaistei tika pamatota ar nepieciešamību ievērot Eiropas Komisijas noteiktās prasības. Lūdzam iesniegt dokumentus (juridiskos atzinumus, kompetento iestāžu lēmumus, u.c.), balstoties uz kuriem valdība izdarīja pamatotu secinājumu, ka šāds finansējuma piesaistīšanas veids ir vienīgais iespējamais un visatbilstošākais valsts interesēm.
3. Lūdzam iesniegt pamatojumu valdības izvēlētajam risinājumam (finansējuma piesaistei) par tālāko AS airBaltic darbību, tā priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem iespējamajiem risinājumiem.
4. Kādas ir paredzamās un iespējamās procedūras un sankcijas no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja valdība izvēlas nepiesaistīt piedāvāto privāto investoru, bet gan pati finansēt tālāko kompānijas attīstību līdz brīdim, kamēr tiek atrasts un piesaistīts stratēģiskais investors?
5. Vai tiks izvērtēta atbildīgo amatpersonu atbildība saistībā ar radušos situāciju, kuras rezultātā AS airBaltic tālākā attīstība ir apdraudēta? Kuras konkrēti amatpersonas tiks vērtētas, un kad ir paredzēts to veikt?
6. Kas un kā ir noteicis AS airBaltic valdes un padomes atalgojuma apmēru? Cik liels tas ir, un kā tas tiek noteikts?
7. Kā un cik bieži tiek izvērtēta AS airBaltic padomes un valdes atbilstība un tās atalgojuma apmēra pamatotība? Kad tas ir darīts pēdējo reizi?
8. Situācijā, kad jauno lidmašīnu ražotājs Bombardier nav spējīgs izpildīt līgumā paredzētās piegādes saistības pret AS airBaltic un paredzētajā termiņā ne tikai nav spējis piegādāt nevienu lidmašīnu, bet nav tās pat vēl sertificējis, ir neizprotama atbildīgo amatpersonu rīcība, kas vērsta vairāk uz Bombardier, nevis AS airBaltic interešu aizstāvību. Tā vietā, lai esošajā situācijā pamatoti censtos mainīt esošos līguma nosacījumus, padarot tos izdevīgākus AS airBaltic, tiek uzstāts uz esošo nosacījumu izpildi, lai gan no Bombardier puses tie netiek pildīti. Tas rada pamatotus jautājumus, cik atbildīgi un kvalitatīvi tiek pārstāvētas valsts (AS airBaltic) intereses šajā darījumā un vai šeit nav vērojama nolaidīga, vai pat noziedzīga rīcība no atbildīgo amatpersonu puses? Kā papildu apstāklis, kas uz to norāda, ir kompānijas lēmums novirzīt gandrīz visus kompānijas brīvos naudas līdzekļus maksājumam par Bombardier vēl neizpildītajām saistībām, kas tādejādi kompānijai ir radījis esošās naudas plūsmas problēmas, kā dēļ tagad ir nepieciešams steidzami piesaistīt “šaubīgu investoru”.
9. Balstoties uz kādiem dokumentiem (piemēram, attīstības plānu) un lēmumiem, tika pieņemts lēmums par šo konkrēto AS airBaltic gaisa flotes modernizāciju? Lūdzam iesniegt šos dokumentus un lēmumus.
10. Lūdzam iesniegt pamatojumu un aprēķinus, kas liecina, ka izvēlētais modernizācijas variants (piegādātāja izvēle, gaisa kuģu skaits) ir optimālākais no visiem iespējamajiem variantiem. Lūdzam iesniegt šo variantu salīdzinājumu, ja tāds vispār tika veikts.
11. Lūdzam iesniegt pamatojumu par šī darījuma finanšu shēmas izvēli, tās salīdzinājumu ar citiem iespējamajiem finansējuma modeļiem.
12. Kādēļ, ņemot vērā piegādātāja nespēju pildīt uzņemtās saistības pret AS airBaltic, netiek veikti pasākumi, lai mainītu AS airBaltic uzņemtās saistības pret piegādātāju un pamatoti panāktu labvēlīgākus līguma nosacījumus (piemēram, attiecībā uz apmaksu), bet tā vietā tiek uzstāts uz esošo izpildi?
13. Vai un kad tiks izvērtēta AS airBaltic padomes un valdes atbildība šajā darījumā – izvēloties piegādātāju, sagatavojot un noslēdzot līgumu un uzraugot šī līguma izpildi?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
