Jautājumi Latvijas televīzijas vadībai par "sabiedriskā medija" sniegtajiem pakalpojumiem Krievijas propagandas kanālam „Russia Today”
PIETIEK20.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas televīzijas (LTV) vadība mēģina noklusēt gan to, kuras tieši „sabiedriskā medija” amatpersonas ir atbildīgas par Krievijas telekompānijai Russia Today sniegto iespēju izmantot LTV ziņu studiju, lai intervēto prokrievisko bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu, gan to, kāda samaksa ir (vai nav) saņemta par šiem pakalpojumiem. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas jautājumus, kas adresēti LTV vadībai un uz kuriem pagaidām atbilde nav saņemta.
Vēlos no Jūsu valsts kapitālsabiedrības saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Šīs atbildes tiks izmantotas mediju publikācijas veidošanai.
Tā kā Jūsu valsts kapitālsabiedrība oficiālā vēstulē man ir rakstiski apliecinājusi, ka tā likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem sniedzot tikai žurnālistiem, daru Jums zināmu:
ja kādam Jūsu valsts kapitālsabiedrības „sabiedrisko attiecību speciālistam” vai citam darbiniekam tā nekompetences un zināšanu trūkuma dēļ nav zināms, ka esmu žurnālists un jautājumus uzdodu mediju publikāciju veidošanai, ar šo informēju, ka es esmu Latvijas Žurnālistu savienības biedrs un līdz ar to atbilstoši likumam par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem esmu žurnālists ar šīs profesijas pārstāvjiem normatīvo aktu noteiktām tiesībām.
Ja vēlaties iepazīties ar manu Latvijas Žurnālistu savienības biedra karti, varat izteikt man attiecīgu lūgumu.
Jautājumi, uz kuriem es kā žurnālists vēlos saņemt no Jūsu valsts kapitālsabiedrības atbildes, lai tās izmantotu mediju publikācijas (vai vairāku publikāciju) veidošanai, ir šādi:
1) kādi iekšējie normatīvie akti nosaka trešo personu iespējas izmantot savām vajadzībām VSIA Latvijas televīzija resursus, tostarp ziņu studiju un ar to saistīto darbinieku pakalpojumus? Atbildei pievienojiet šo normatīvo aktu kopijas.
2) kāda ir procedūra, atbilstoši kurai trešās personas var izmantot šos resursus? Ar kuriem VSIA Latvijas Televīzija darbiniekiem (vārds, uzvārds, amats) šāda izmantošana tiek saskaņota?
3) vai par šādiem resursu izmantošanas gadījumiem tiek informēta VSIA Latvijas televīzija valde? Ja jā, kāda ir šīs informēšanas kārtība? Ja nē, kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas televīzija valde ir noteikusi, ka tā nevēlas tikt informēta par šādiem gadījumiem?
4) kad tieši (datums, laiks) un kādā tieši formā VSIA Latvijas televīzija 2019. gada martā tika informēta par Krievijā bāzētā TV kanāla Russia Today (RT) vēlmi izmantot savām vajadzībām Latvijas televīzijas ziņu studiju? Kuras VSIA Latvijas televīzijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) par to tika informētas?
5) kuras tieši VSIA Latvijas televīzijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) pieņēma lēmumu par atļaujas sniegšanu šādai izmantošanai? Vai šis lēmums tika saskaņots ar VSIA Latvijas televīzija valdi? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
6) vai VSIA Latvijas televīzija saņēma samaksu par šo pakalpojumu sniegšanu? Vai pakalpojumu sniegšanā iesaistītie VSIA Latvijas televīzija darbinieki saņēma samaksu par šo pakalpojumu sniegšanu? Ja jā, kādas bija šīs samaksas summas? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
7) kurš VSIA Latvijas televīzija darbinieks (vārds, uzvārds, amats) pieteica caurlaides RT darbiniekiem un intervējamajai personai – Jānim Jurkānam?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
