Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jautājumi finanšu ministram Reiram par VID notiekošo

Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti
15.10.2015.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar masu informācijas līdzekļos izskanējušajām ziņām par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Muitas pārvaldes vadītāja T.Kravaļa (attēlā) atstādināšanas apstākļiem un iespējamiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, cita starpā nodarot zaudējumus valstij, lūdzu Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem, -

1. Kā iespējams, ka VID vadība vesela pusotra gada garumā vērtēja, vai VID Muitas pārvaldes vadītājs T.Kravalis nav izdarījis kādus tiesību normu pārkāpumus sakarā ar 2014.gada jūnijā Terehovas muitas kontroles punktā no Krievijas iebraukušo divu aizturēto kravas automašīnu "palaišanu" brīvā apritē?

2. Kad konkrēti pie VID vadības griezās antikontrafakta tīkla pārstāvis ar lūgumu pārbaudīt, vai amatpersonas nav pieļāvušas noziegumu izdarīšanu? Kāda ir bijusi atbildīgo VID amatpersonu rīcība sakarā ar saņemto iesniegumu?

4. Vai dienesta izmeklēšanas vesela gada garumā ir uzskatāmas par efektīvu personas, kura vēršas sakarā ar tiesību aizskārumu, tiesību aizsardzības līdzekli?

5. Kā VID vadība var izskaidrot situāciju, kad tika pieļauta sekojoša situācija - T.Kravalis izmantojis savu dienesta stāvokli, lai traucētu izmeklēt viņa māsas lomu viltoto drēbju kravas atbrīvošanā un to acīmredzot ir darījis vesela gada garumā?

6. Kāpēc pastāvot konkrētiem apstākļiem uzreiz netika uzsākts kriminālprocess, kā to pieprasa Kriminālprocesa likums, bet VID vadība faktiski ir akceptējusi un ļāvusi iestāties T.Kravalim un viņa māsai inkriminētā nodarījuma sekām?

7. Vai un kas sakarā ar minētiem apstākļiem ir vērtējis arī VID atbildīgo amatpersonu nolaidību un faktisko bezdarbību, cita starpā arī attiecībā pret VID vadītāju I.Pētersoni?

Ir saņemta finanšu ministra atbilde uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm (reģistrācijas nr. 57/J12). Deputātu jautājumi tika uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu, nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par VID nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu. Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas izriet šāda situācija: no VID puses RIMI/MAXIMA ir pareizie un labie, bet to piegādātāji (kas ir mūsu vietējie uzņēmumi) ir sliktie un riskantie, kuri ir spiesti sadarboties ar augsta riska darījumu partneriem nolūkā realizēt preci RIMI/MAXIMA, jo šiem mazumtirdzniecības tīkliem ir būtiska galapatērētāju tirgus daļa.

Rezultātā ir izveidojusies absurda un tautsaimniecībā nepieļaujama situācija – vietējie ražotāji un tirgotāji tiek faktiski netieši piespiesti no RIMI/MAXIMA puses preci pārdot par ļoti zemu cenu (neiegūstot pietiekamu peļņu un pievienoto vērtību, kas attiecīgi netiek samaksāta budžetam), tā vietā RIMI/MAXIMA, faktiski izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, iegūst būtiskāko peļņas sadaļu, ko faktiski samaksā Latvijas iedzīvotājs (tostarp, pensionāri, skolotāji, mediķi), bet peļņa rezultātā tiek aizpludināta (tajā skaitā, caur izdevumu daļu) un uzņēmumu ienākumu nodoklis tiek samaksāts (ja tiek samaksāts) citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tādējādi Latvijas valsts budžeta faktiskie naudas līdzekļi netiek iegūti, bet aizplūst no valsts.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai VID un Finanšu ministrija ir vērtējusi pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ar būtisku nozīmi (RIMI/MAXIMA) preču iepirkuma politiku attiecībā uz vietējiem ražotājiem un piegādātajiem? Ja jā, tad kāda ir vērtēšanas metodika, izdarītie secinājumi un VID izstrādātā politika šīs situācijas novēršanai!? Ja nē, tad paskaidrojiet kāpēc VID un Finanšu ministrija šādu mazumtirdzniecības jomu ar būtisku ietekmi uz budžeta ieņēmumiem nav analizējusi.

2. Vai VID veic starptautiskus nodokļu kontroles pasākumus pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem RIMI/MAXIMA, lai varētu pārliecināties par transfēra cenu politikas faktisko realizāciju ne vien Latvijā, bet arī saistīto uzņēmumu mītnes zemēs? Ja šādi pasākumi tiek veikti, tad konkrēti kādi ir nodokļu kontroles pasākumu rezultāti? Ja šādi pasākumi netiek veikti, tad kāpēc?

3. Vai VID analizē un izvērtē uzņēmumu faktisko spēju samaksāt lēmumā par audita rezultātiem uzlikto budžetā maksājamo nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu? Vai gadījumā nav piekopta prakse, ka VID virtuāli uzliek uzrēķinus, kurus uzņēmums nemaz faktiski nevar samaksāt, līdz ar to VID ar savām darbībām nevis apkaro ēnu ekonomiku, bet gan to veicina?

4. VID lēmumos par audita rezultātiem nereti norāda, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iegūt arī tādu informāciju par sadarbības partneri, kuru nav iespējams iegūt publiskajās datu bāzēs. Paskaidrojiet, kur un kādā veidā uzņēmums īsi pirms darījuma vai darījuma laikā var iegūt informāciju par darījuma partneri: darbinieku skaitu, darbinieku algu apmēru, struktūrvienības reģistrācijas esamību vai neesamību, transporta esamību vai neesamību, darījuma laikā lietoto transportu, preču un pakalpojumu izcelsmi, utml. - nolūkā izvairīties no riska darījumiem?

 5. Vai VID ir izveidota publiskā datu bāze, kurā nodokļu maksātājs var iegūt informāciju par darījuma partneri pirms darījuma vai darījuma laikā un kuru VID pēc tam izmanto nodokļu kontroles pasākumos? Vai VID ir izveidots augsta riska nodokļu maksātāju publisks reģistrs? Vai VID ir izstrādāta un nodokļu maksātājiem pieejama metodika par konkrētiem riskiem un datiem, kas nodokļu maksātājam ir jāvērtē attiecībā uz darījuma partneri?

 6. Cik ilgā laikā VID ģenerāldirektors izskata sūdzības par audita rezultātiem? Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, visi šie lēmumi tiek pieņemti, neievērojot likumā noteiktos termiņus, tas ir maksimāli, 4 mēneši. Vai nav izveidojusies situācija, ka VID strikti prasa nodokļu maksātāju rīcību atbilstoši likumam, bet vienlaikus pats neievēro likuma prasības? Vai VID vadības rīcībā nav saskatāms tiesiskais nihilisms un iespējamā likuma patvaļīga ignorēšana?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...