Jautājumi Ekonomikas ministrijai: vai jums ir kaut mazākā jēga par sekām un risinājumiem, atsakoties no Krievijas gāzes?
Ivars Zariņš11.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai ekonomiskās sankcijas pret Krieviju (turpmāk – Sankcijas) būtu efektīvas, ir svarīgi, lai tās tiktu īstenotas vienoti vismaz Eiropas savienības(ES) ietvaros. Lai kliedētu bažas, ka Latvijas valdības iecerētā un īstenojamā Sankciju politika nav tikpat bezatbildīga, nekompetenta un neefektīva kā tās īstenotie pasākumi cīņā ar COVID-19 pandēmiju, lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Jūsuprāt, kāds ir šī aizlieguma mērķis? Un vai Latvija bez plaša pārējo ES valstu atbalsta - liegt Krievijas izcelsmes dabasgāzes iegādi - sasniegs šo izvirzīto mērķi? Lūdzam pamatot ar faktiem jūsu atbildi.
Vai jums ir jelkādi aprēķini, vismaz nojēga - kāds un cik liels būs šī aizlieguma iespaids uz Latvijas ekonomiku? Lūdzam ar faktiem pamatot savu atbildi.
Ja uzskatāt, ka Latvija, ieviešot šo aizliegumu, bez plašas ES valstu līdzdalības tajā spēs radīt vērā ņemamu (vismaz pamanāmu) ietekmi ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas ekonomikai, lūdzam sniegt pamatojumu, kas to apliecina.
Vai jums ir zināms, cik liels Latvijas vajadzībām ir dabas gāzes iepirkuma apjoms no Krievijas? Kādā veidā ir paredzēts to aizstāt?
Vai jums ir konkrēts plāns, vismaz nojēga - izmantojot kādus reālos piegādes avotus, kādus reāli pieejamos piegādes kanālus, kādos apjomos, par kādu cenu un kādos termiņos būs iespējams nodrošināt Latvijai nepieciešamo dabasgāzes apjomu, ņemot vērā, ka gāzes iepirkumi nākošajai apkures sezonai ir jāuzsāk laikus? Lūdzam konkrēti ar faktiem un aprēķiniem pamatot savu atbildi.
Vai jums ir jelkādas aplēses, vismaz nojēga, par cik sadārdzināsies dabasgāzes cena Latvijas patērētājiem šāda aizlieguma rezultātā?
Vai esat lietas kursā par reāli pieejamajām Klaipēdas LNG termināla jaudām, kuras būtu izmantojamas, lai varētu apgādāt Latvijas patērētājus ar dabas gāzi? Kā jūs vērtējat šo jaudu pieejamību?
Vai un kādas ir noslēgtās vienošanās ar Klaipēdas LNG terminālu par Latvijas patērētājiem paredzēto dabasgāzes apjomu piegādi? Vai uzskatāt tās par pietiekamām, lai nodrošinātu Latvijai nepieciešamo piegāžu drošumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo drošumu Latvijas energosistēmai uz nākošo apkures sezonu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Lūdzam paskaidrot, kādā veidā reāli ir iespējams izpildīt likumprojektā Ekonomikas ministrijas paredzēto prasību publiskajam tirgotājam nodrošināt "drošības rezerves" Latvijas patērētājiem, ja šādam iepirkumam nepieciešamās Klaipēdas LNG termināla jaudas nav pieejamas vismaz līdz šī gada oktobrim, bet Krievijas izcelsmes gāzi iepirkt nedrīkstēs?
Latvijai pieņemot aizliegumu iepirkt Krievijas dabasgāzi, kādā veidā tiks nodrošināts, lai šis aizliegums netiktu apiets, iepērkot šo gāzi caur citu valstu kompānijām? Jeb tā tiek atstāta kā iespēja, kā iepirkt Krievijas gāzi Latvijas vajadzībām, apejot šo "aizliegumu", par to pašu Krievijas gāzi samaksājot vienkārši augstāku cenu, tādējādi dodot iespēju nopelnīt starpniekkompānijām, izmantojot šo "aizliegumu"?
Kāpēc, ja patiesais šī "aizlieguma" mērķis ir radīt negatīvas ekonomiskās sekas Krievijai, Latvija tās necenšas īstenot kopēji ar pārējām ES valstīm, kas radītu šādu efektu uz Krievijas ekonomiku, bet gan cenšas to īstenot tādā veidā, lai tas radītu jūtamas negatīvas sekas tikai Latvijas ekonomikai un Latvijas sabiedrībai?
Kam, un no kādiem finanšu avotiem būs jāsedz ar šo aizliegumu radītie zaudējumi tiem Latvijas patērētājiem un tirgotājiem, kuri ir jau noslēguši līgumus par dabasgāzes piegādi, izmantojot pašreiz esošās Krievijas dabasgāzes piegādes iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi un pievienot savas iespējamo zaudējumu aplēses - ja jums tādas ir.
Attēlā - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
