Jautājumi Ekonomikas ministrijai: vai jums ir kaut mazākā jēga par sekām un risinājumiem, atsakoties no Krievijas gāzes?
Ivars Zariņš11.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai ekonomiskās sankcijas pret Krieviju (turpmāk – Sankcijas) būtu efektīvas, ir svarīgi, lai tās tiktu īstenotas vienoti vismaz Eiropas savienības(ES) ietvaros. Lai kliedētu bažas, ka Latvijas valdības iecerētā un īstenojamā Sankciju politika nav tikpat bezatbildīga, nekompetenta un neefektīva kā tās īstenotie pasākumi cīņā ar COVID-19 pandēmiju, lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.
Jūsuprāt, kāds ir šī aizlieguma mērķis? Un vai Latvija bez plaša pārējo ES valstu atbalsta - liegt Krievijas izcelsmes dabasgāzes iegādi - sasniegs šo izvirzīto mērķi? Lūdzam pamatot ar faktiem jūsu atbildi.
Vai jums ir jelkādi aprēķini, vismaz nojēga - kāds un cik liels būs šī aizlieguma iespaids uz Latvijas ekonomiku? Lūdzam ar faktiem pamatot savu atbildi.
Ja uzskatāt, ka Latvija, ieviešot šo aizliegumu, bez plašas ES valstu līdzdalības tajā spēs radīt vērā ņemamu (vismaz pamanāmu) ietekmi ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas ekonomikai, lūdzam sniegt pamatojumu, kas to apliecina.
Vai jums ir zināms, cik liels Latvijas vajadzībām ir dabas gāzes iepirkuma apjoms no Krievijas? Kādā veidā ir paredzēts to aizstāt?
Vai jums ir konkrēts plāns, vismaz nojēga - izmantojot kādus reālos piegādes avotus, kādus reāli pieejamos piegādes kanālus, kādos apjomos, par kādu cenu un kādos termiņos būs iespējams nodrošināt Latvijai nepieciešamo dabasgāzes apjomu, ņemot vērā, ka gāzes iepirkumi nākošajai apkures sezonai ir jāuzsāk laikus? Lūdzam konkrēti ar faktiem un aprēķiniem pamatot savu atbildi.
Vai jums ir jelkādas aplēses, vismaz nojēga, par cik sadārdzināsies dabasgāzes cena Latvijas patērētājiem šāda aizlieguma rezultātā?
Vai esat lietas kursā par reāli pieejamajām Klaipēdas LNG termināla jaudām, kuras būtu izmantojamas, lai varētu apgādāt Latvijas patērētājus ar dabas gāzi? Kā jūs vērtējat šo jaudu pieejamību?
Vai un kādas ir noslēgtās vienošanās ar Klaipēdas LNG terminālu par Latvijas patērētājiem paredzēto dabasgāzes apjomu piegādi? Vai uzskatāt tās par pietiekamām, lai nodrošinātu Latvijai nepieciešamo piegāžu drošumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo drošumu Latvijas energosistēmai uz nākošo apkures sezonu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
Lūdzam paskaidrot, kādā veidā reāli ir iespējams izpildīt likumprojektā Ekonomikas ministrijas paredzēto prasību publiskajam tirgotājam nodrošināt "drošības rezerves" Latvijas patērētājiem, ja šādam iepirkumam nepieciešamās Klaipēdas LNG termināla jaudas nav pieejamas vismaz līdz šī gada oktobrim, bet Krievijas izcelsmes gāzi iepirkt nedrīkstēs?
Latvijai pieņemot aizliegumu iepirkt Krievijas dabasgāzi, kādā veidā tiks nodrošināts, lai šis aizliegums netiktu apiets, iepērkot šo gāzi caur citu valstu kompānijām? Jeb tā tiek atstāta kā iespēja, kā iepirkt Krievijas gāzi Latvijas vajadzībām, apejot šo "aizliegumu", par to pašu Krievijas gāzi samaksājot vienkārši augstāku cenu, tādējādi dodot iespēju nopelnīt starpniekkompānijām, izmantojot šo "aizliegumu"?
Kāpēc, ja patiesais šī "aizlieguma" mērķis ir radīt negatīvas ekonomiskās sekas Krievijai, Latvija tās necenšas īstenot kopēji ar pārējām ES valstīm, kas radītu šādu efektu uz Krievijas ekonomiku, bet gan cenšas to īstenot tādā veidā, lai tas radītu jūtamas negatīvas sekas tikai Latvijas ekonomikai un Latvijas sabiedrībai?
Kam, un no kādiem finanšu avotiem būs jāsedz ar šo aizliegumu radītie zaudējumi tiem Latvijas patērētājiem un tirgotājiem, kuri ir jau noslēguši līgumus par dabasgāzes piegādi, izmantojot pašreiz esošās Krievijas dabasgāzes piegādes iespējas? Lūdzam pamatot savu atbildi un pievienot savas iespējamo zaudējumu aplēses - ja jums tādas ir.
Attēlā - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
