Jautājumi ekonomikas ministram par iespējamo AS „Latvijas gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti14.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašsaziņas līdzekļos Jūs esat paudis viedokli, ka valstij būtu jāiegādājas akciju sabiedrības “Latvijas gāze” (turpmāk - LG) esošo akcionāru akcijas, kuriem tās ir jāpārdod saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) virzītajiem un Saeimā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem.
Lai veiktu šādu darījumu, Latvijas valstij būs jāiegulda līdzekļi vismaz vairāku desmitu miljonu apmērā. Tās Latvijas valstij ir nozīmīgas summas. Tādēļ šādai valsts rīcībai būtu jābūt labi izsvērtai un pamatotai, lai ar nepārdomātu lēmumu netiktu radītas kārtējās ilgtermiņa problēmas enerģētikas nozarē.
Diemžēl, vērtējot līdzšinējo Ekonomikas ministrijas darbību un tās sagatavotos lēmumus enerģētikas nozarē, nākas secināt, ka daudzkārt tie ir pieņemti bez atbilstoša pamatojuma vai pat kompetences, vai arī tas ir darīts šauru interešu ietekmē, bez visaptveroša un ilgtspējīga skatījuma uz risināmo problēmu.
Ņemot vērā, ka līdz šim EM kā par enerģētikas nozari atbildīgā ministrija ir paudusi viedokli, ka Latvijai ir pēc iespējas jāmazina sava atkarība no gāzes, tātad gāzes patēriņš, un nav sniegts nekāds ekonomiskais pamatojums saistībā ar Jūsu pausto par LG akciju iegādi no esošajiem akcionāriem, ir pamatotas bažas, ka arī šis būs kārtējais Ekonomikas ministrijas nepārdomātais lēmums, kas pieņemts nevis valsts, bet gan kādu šauru interešu labā.
Šīs bažas vēl vairāk pastiprina tas, ka, pabeidzot Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, nozīmīgi mainīsies uzņēmuma LG darbības apstākļi:
- tas zaudēs savu monopolstāvokli, tātad samazināsies arī tā vērtība, tātad reālā akciju vērtība nākotnē būs zemāka par esošo.
- paredzams, ka gāzes patēriņš turpinās samazināties, tātad samazināsies arī uzņēmuma ieņēmumi, kā arī pieaugs infrastruktūras īpatnējās izmaksas.
- turklāt Enerģētikas likuma jaunais regulējums nosaka īpatnēju Latvijas gāzes tirgus apgādes modeli, kas neatbilst Latvijas gāzes tirgus reālajiem apstākļiem – tehniskajiem ierobežojumiem piegādāt dabasgāzi Latvijas tirgum vajadzīgajos apjomos, kad tās patēriņš ir vislielākais (apkures sezonā). Līdz šim, lai to sabalansētu, tika izmantota Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kurā gāzes tirgotājam laikus bija jāveido gāzes uzkrājums, lai tirgotājs varētu izpildīt tam licencē uzliktās saistības nodrošināt patērētājus ar nepieciešamo gāzes daudzumu. Taču jaunais tirgus regulējums to vairs neparedz (tieši pretēji – Ekonomikas ministrija stingri un uzstājīgi iebilda pret to!) - tādejādi tas ne tikai samazinās gāzes apgādes drošumu Latvijas patērētājiem, bet arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu, un līdz ar to arī tā rentabilitāti – tātad arī uzņēmuma akciju vērtību.
Ņemot vērā augstākminēto un LG akcionāru paustos iebildumus un gatavību tiesāties saistībā par šo Ekonomikas ministrijas piedāvāto tirgus liberalizācijas “modeli”, mēs paužam pamatotas bažas, ka darījums ar LG akcijām tiek gatavots nevis Latvijas valsts interesēs, bet gan esošo LG akcionāru interesēs, lai glābtu tos no sagaidāmajiem investīciju atdevi pasliktinošajiem nosacījumiem, tādejādi valstij uzņemoties šīs finansiālās sekas.
Lai kliedētu šīs pamatotās bažas, lūdzam Jūs kā ekonomikas ministru sniegt ekonomisko pamatojumu šādai valsts rīcībai, kā arī sniegt Jūsu veiktos aprēķinus par sagaidāmo gāzes patēriņu, sagaidāmo uzņēmuma akciju rentabilitāti un to, kādā veidā Jūs esat paredzējis noteikt valstij pieņemamo akciju robežvērtību?
Tāpat lūdzam jūs paskaidrot, kāda tad īsti ir Latvijas stratēģija attiecībā uz primāro enerģētisko resursu bilanci, kādai tai būtu jābūt un kādus pasākumus ir paredzēts veikt, lai to nodrošinātu?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
