Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nepārdomāts un nesamērīgi dāsns atbalsts atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem ir izraisījis nozīmīgu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, kā rezultātā ir pieaugušas elektroenerģijas izmaksas Latvijas patērētājam. Vieni no nozīmīgākajiem elektroenerģijas patērētājiem ir Latvijas ražojošie uzņēmumi, tādejādi ir pieaugušas šo uzņēmumu izmaksas un samazinājusies šo uzņēmumu konkurētspēja. Īstenot tādu valsts politiku, kas veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir viens no Ekonomikas ministrijas galvenajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrija ir vairakkārt paudusi, ka tā apzinās un atzīst nepieciešamību īstenot pasākumus, lai mazinātu šo nesamērīgi dāsno atbalstu, kas rada negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un investīciju vides pievilcību.

Ir kļuvis zināms, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi MK noteikumus, kas pretēji līdz šim publiski paustajam nevis vērsti uz atbalsta mazināšanu, bet, lai atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem nodrošinātu vēl dāsnāku elektroenerģijas atbalstu! Šādu priekšlikumu EM noteikti ir sagatavojusi pārdomāti un pēc rūpīgas izsvērtas analīzes, un tam ir atbilstošs pamatojums, tāpēc, pamatojoties uz augstākminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums šādām Ekonomikas ministrijas piedāvātajām atbalsta izmaiņām, lai nodrošinātu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem vēl dāsnāku atbalstu, nekā to nosaka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta  noteikumi?

2. Cik lielu atbalstu kopumā jau ir saņēmuši iepriekš minētie komersanti pie esošās atbalsta shēmas, un cik lielas ir pašu komersantu veiktās investīcijas, kuras būtu jākompensē?

3. Kāpēc tieši šiem elektroenerģijas ražotājiem Ekonomikas ministrija (EM) ir izvēlējusies noteikt vēl dāsnāku atbalstu, nekā to nosaka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi?

4. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi izpēti, cik lielu un kādu atbalstu vēl papildus (ne tikai caur obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta mehānismu, bet, piemēram, ES struktūrfondu līdzmaksājumu investīcijām, maksājumus par specifisku kultūru un produkcijas audzēšanu, CO2 emisijas kvotām u.c.) ir saņēmuši iepriekš minētie komersanti, īstenojot ar atbalstāmās elektroenerģijas ražošanu saistītu uzņēmējdarbību? Lūdzam iesniegt iepriekš minēto informāciju un EM veiktos aprēķinus.

5. Lūdzu sniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus, kāds ir kopējais subsidētās elektroenerģijas ikgadējais apjoms, uz kuru attieksies šīs EM sagatavotās atbalsta  izmaiņas?

6. Lūdzu sniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus, par cik naudas izteiksmē pieaugs obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apjoms, ja šīs Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta izmaiņas tiks pieņemtas?

7. Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums samazinās Latvenergo koncerna ienākumus, tas savukārt samazinās koncerna peļņu un  dividenžu apjomu, kas savukārt samazinās valsts budžeta ieņēmumus. Lūdzu iesniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus – par cik samazināsies Latvenergo koncerna ienākumi, dividenžu apjoms un valsts budžeta ienākumi?

8. Uz kādu izdevumu samazināšanas rēķina ir paredzēts kompensēt iepriekš minēto ienākumu samazinājumu?

9. Īstenojot Ekonomikas ministrijas piedāvātās atbalsta izmaiņas vienai elektroenerģijas ražotāju grupai, tiks radīts precedents arī pārējiem elektroenerģijas ražotājiem pamatoti pieprasīt veikt analoģiskas izmaiņas tiem paredzētajās atbalsta shēmās. Tādēļ lūdzam iesniegt Ekonomikas ministrijas aprēķinus pa atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju grupām saskaņā ar 2009.gada 10.marta MK noteikumos Nr.221 un 2010.gada 16.marta MK noteikumos Nr.262 noteikto atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju sadalījumu – kā izmainīsies atbalsta apjoms katrai no grupām, izmainot to atbilstoši Ekonomikas ministrijas piedāvātajam atbalsta līmenim (lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgus principus)? Cik lielu iespaidu atbalsta izmaiņas atstās uz OIK – katrai grupai atsevišķi un viss kopumā?

10. Kāds dabasgāzes cenas līmenis būtu jānosaka Ministru kabineta  noteikumos paredzētajās atbalsta formulās, ņemot vērā  komersantiem jau sniegto atbalsta apjomu un gūtos ienākumus, un to, ka uz šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas brīdi 2010.gada martā dabasgāzes cena bija 115 Ls/tūkst.m3? Lūdzu sniegt jūsu pamatojumu un aprēķinus.

11. Vai ir paredzēts mainīt pašreiz esošo atbalsta apjomu? Ja ir paredzēts mainīt pašreiz MK noteikumos paredzēto atbalsta apjomu, lūdzam sniegt Ekonomikas ministrijas pamatojumu un aprēķinus.

Red. piez. Interesanti, ka jaunais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šos noteikumu grozījumus pagaidām atsaucis no turpmākas virzības Ministru kabinetā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...