Jautājumi ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu
Andrejs Elksniņš u.c. Saeimas deputāti29.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2016.gada 29.novembri Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu Nr.2.4.1-42/2015. Saskaņā ar to - siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšana Daugavpils pilsētā notiek, pamatā izmantojot trīs siltumcentrāles – SC1, SC2, SC3. Tikmēr konkrēto siltumcentrāļu un to darbības teritorijā piesaistīto/strādājošo ārpakalpojumu sniegušo uzņēmumu (apakšuzņēmumu) darbība Valsts kontroles revīzijas atzinuma ietvarā atklājusi veselu virkni problēmjautājumu pastāvēšanu un arī likumdošanas robus, ļaunprātību, arī krāpšanu, kas neatbilst galapatērētāju interesēm, bet gan orientēta uz peļņas nodrošināšanu uzņēmējiem.
[1] SC1 - PAS „Daugavpils siltumtīkli” 2010.gada 21.jūnija, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, noslēdza ar SIA "Cefus" līgumu Nr.58/6 par siltumenerģijas pirkšanu, savukārt, līgumus par darbu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem SIA „Cefus” ir noslēgusi 27.03.2012., un revīzijā konstatēts, ka SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" Ekonomikas ministrijā jau attiecīgi 27.07.2010., 10.08.2010. un 01.09.2010. ir iesniegušas pieteikumus tiesību iegūšanai koģenerācijas elektrostacijā 18.novembra ielā 2, Daugavpilī saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Tātad iesniegumus komersanti ir iesnieguši tikai vienu vai divus mēnešus pēc tam, kad PAS "Daugavpils siltumtīkli" noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA "Cefus", vienojoties par siltumenerģijas piegādi SC1 18.novembra ielā 2, Daugavpilī.
Šis fakts revidentu ieskatā apliecina, ka šajā gadījumā līguma izpildes nodošana apakšuzņēmējiem ir bijusi plānota. Tā kā SIA "Cefus" piedāvājumā netika norādīts, ka tā plāno piesaistīt apakšuzņēmējus, bet faktiski līguma izpildi veic pieci komersanti, revidentu ieskatā arī šajā gadījumā ir konstatējams iepirkuma likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums.
[2]SC2 - PAS "Daugavpils siltumtīkli" 2009.gada 01.jūnijā, nepiemērojot iepirkuma procedūru, noslēdza ar SIA „Latneftegaz" līgumu Nr.2/200509 par siltumenerģijas pirkšanu.
Ar 2010. gada 15.oktobra Līguma pielikumu Nr.12 tika būtiski, revidentu ieskatā prettiesiski, grozīti sekojoši Līguma punkti:
1)punkts 1.1.1 - izņemta Līgumā noteiktā siltumenerģijas ražošanas avota jauda līdz 4 MW;
2)Līgums papildināts ar p.1.1.1.1 nosakot, ka pirmajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 4 MW +/- 10%;
3)Līgums papildināts ar p.1.1.1.2 nosakot, ka otrajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 8-10 MW (daļējai apkures sezonas siltumenerģijas patēriņa slodzes slēgšanai) un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.
4)Līgums papildināts ar p.1.1.1.3, nosakot, ka abu etapu realizācijas gadījumā, siltumenerģijas ražošanas jauda 8-10 MW ziemas sezonas patēriņa nodrošināšanai un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.
Ar 2011. gada 15. februāra pielikumu Nr.13 Līguma p. l.l.l.l, p.1.1.1.2 un p.1.1.1.3 minēto etapu ekspluatācijā nodošanas termiņš pagarināts līdz 31.10.2012.
2010.gada 15.oktobrī, PAS „Daugavpils siltumtīkli" deva SIA "Latneftegaz" saskaņojumu nodot telpas apakšnomā četriem komersantiem - SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" ar mērķi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.
2012.gada jūnijā SIA „Latneftegaz" nodeva ekspluatācijā SC-2 uzbūvēto tehnoloģisko iekārtu kompleksu (4 atsevišķas koģenerācijas iekārtas vienā telpā) un tajā pat gadā pārdeva tās augstāk minētiem komersantiem.
[3] SC3 - "Detalizēti pārbaudot pretendenta SIA "BK Enerģija" iesniegto piedāvājumu, revidenti konstatēja, ka tas nesatur informāciju par līguma vai tā daļu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem. IUB, sniedzot vērtējumu situācijai, norādīja: "tā kā SIA "BK Enerģija" piedāvājumā netika norādīts tās piesaistītais apakšuzņēmējs SIA "Energy&Communication'1, bet faktiski SIA "Energy&Communication" ir daļēji nodota līguma izpilde, SIA "BK Enerģija" rīcībā ir konstatējams likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums. IUB ieskatā apakšuzņēmēja SIA "Energy&Communication" piesaiste bija plānota, jo līgums ar šo apakšuzņēmēju tika noslēgts tajā pašā dienā, kad tika noslēgts iepirkuma līgums"."
Ņemot vēra iepriekš minēto, lūdzam Jūs sniegt vispusīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādus pasākumus Ekonomikas ministrija ir veikusi, lai novērstu gadījumus, kad koģenerācijas staciju īpašnieki izmanto elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas nosacījumus (nepilnības) savas peļņas palielināšanai uz elektroenerģijas gala patērētāju rēķina (piemēram, komersanti sadala koģenerācijas staciju jaudas starp vairākiem komersantiem, tādā veidā iegūstot priekšrocības kā mazajiem elektroenerģijas ražotājiem no valsts saņemt lielāku kompensāciju par saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros)?
2. Esošais MK regulējums uzdod ministrijai pienākumu veikt elektroenerģijas ražošanas pārbaudi, gadījumos, ja komersants ir saņēmis tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi kontroles darbības PAS "Daugavpils siltumtīkli" - SCI, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication" koģenerācijas iekārtu izstādīšanas vietās)?
3. Kādēļ obligātā iepirkuma ietvaros visiem koģenerācijas staciju īpašniekiem nav paredzēts vienāds (līdzvērtīgs) valsts atbalsts par saražoto elektroenerģiju?
4. Ar kādu nolūku MK noteikumos tika paredzēts diferencēts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, paredzot lielāko atbalstu mazajiem ražotājiem? Vai sākotnēji plānotais mērķis attiecībā uz valsts atbalsta diferencēšanu ir sasniegts?
5. Vai Ekonomikas ministrijas rīcībā ir informācija par atsevišķu staciju jaudu sadalīšanu vairākās ražošanas vienībās ar mērķi saņemt lielāku atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros? Vai konstatējot šādus gadījumus EM ir veikusi atbilstošas darbības lai samazinātu negatīvo ietekmi uz patērētājiem?
6. Kāda ir kopējā papildus peļņa (vai ieņēmumi) PAS "Daugavpils siltumtīkli" – SC1, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B- Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication") no tā, ka OIK sistēmas ietvaros uzskaitītas vairākas atsevišķas jaudas, nevis elektrostaciju kopējā jauda?
7. Kādos gadījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas stacijās, var tikt anulētas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Lūdzam sniegt statistiku par anulēto tiesību skaitu un anulēšanas iemesliem pēdējos piecos gados.
8. MK noteikumi attiecībā uz atbalstu OIK ietvaros paredz pienākumu komersantiem sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi šādas informācijas pārbaudi, lai konstatētu atsevišķu komersantu, kuru patiesā labuma guvējs ir vienas un tās pašas personas, mēģinājumus saņemt lielāku OIK atbalstu sadalot elektroenerģijas ražošanas avotus?
9. Lūdzam sniegt informāciju par koģenerācijas ražošanas attīstības tendencēm Latvijas Republikā no 2006.-2016.g., norādot informāciju par katru gadu atsevišķi un sadalījumā pa novadiem (pilsētām):
9.1. komersantu, kuriem izsniegtas licences ražot elektroenerģiju koģenerācijas elektrostacijās, skaits;
9.2. komersantu, kuriem attiecīgajā gadā bija tiesības koģenerācijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;
9.3. koģenerācijas elektrostaciju (iekārtu), kurās saražotā elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;
9.4. obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, kas saražots koģenerācijas režīmā;
9.5. obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājiem izmaksātās valsts kompensācija par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas režīmā.
NB. Uzrādītai statistikai jāparāda, cik lielā mērā korelē valsts atbalstā izmaksātās summas ar iepirkto elektroenerģiju un koģenerācijas elektrostaciju skaitu. Sadalījums pa novadiem ļaus identificēt pašvaldības, kurās problēma ar sadrumstalotu siltumenerģijas ražošanu, var nākotnē (kad nebūs vairs OIK) būtiski ietekmēt tarifus, turklāt šādās pašvaldībās varētu būt izteikts interešu konflikts vai tā pazīmes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
