Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 29.novembri Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu Nr.2.4.1-42/2015. Saskaņā ar to - siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšana Daugavpils pilsētā notiek, pamatā izmantojot trīs siltumcentrāles – SC1, SC2, SC3. Tikmēr konkrēto siltumcentrāļu un to darbības teritorijā piesaistīto/strādājošo ārpakalpojumu sniegušo uzņēmumu (apakšuzņēmumu) darbība Valsts kontroles revīzijas atzinuma ietvarā atklājusi veselu virkni problēmjautājumu pastāvēšanu un arī likumdošanas robus, ļaunprātību, arī krāpšanu, kas neatbilst galapatērētāju interesēm, bet gan orientēta uz peļņas nodrošināšanu uzņēmējiem.

[1] SC1 - PAS „Daugavpils siltumtīkli” 2010.gada 21.jūnija, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem, noslēdza ar SIA "Cefus" līgumu Nr.58/6 par siltumenerģijas pirkšanu, savukārt, līgumus par darbu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem SIA „Cefus” ir noslēgusi 27.03.2012., un revīzijā konstatēts, ka SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" Ekonomikas ministrijā jau attiecīgi 27.07.2010., 10.08.2010. un 01.09.2010. ir iesniegušas pieteikumus tiesību iegūšanai koģenerācijas elektrostacijā 18.novembra ielā 2, Daugavpilī saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros. Tātad iesniegumus komersanti ir iesnieguši tikai vienu vai divus mēnešus pēc tam, kad PAS "Daugavpils siltumtīkli" noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA "Cefus", vienojoties par siltumenerģijas piegādi SC1 18.novembra ielā 2, Daugavpilī.

Šis fakts revidentu ieskatā apliecina, ka šajā gadījumā līguma izpildes nodošana apakšuzņēmējiem ir bijusi plānota. Tā kā SIA "Cefus" piedāvājumā netika norādīts, ka tā plāno piesaistīt apakšuzņēmējus, bet faktiski līguma izpildi veic pieci komersanti, revidentu ieskatā arī šajā gadījumā ir konstatējams iepirkuma likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums.

 [2]SC2 - PAS "Daugavpils siltumtīkli" 2009.gada 01.jūnijā, nepiemērojot iepirkuma procedūru, noslēdza ar SIA „Latneftegaz" līgumu Nr.2/200509 par siltumenerģijas pirkšanu.

Ar 2010. gada 15.oktobra Līguma pielikumu Nr.12 tika būtiski, revidentu ieskatā prettiesiski, grozīti sekojoši Līguma punkti:

1)punkts 1.1.1 - izņemta Līgumā noteiktā siltumenerģijas ražošanas avota jauda līdz 4 MW;

2)Līgums papildināts ar p.1.1.1.1 nosakot, ka pirmajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 4 MW +/- 10%;

3)Līgums papildināts ar p.1.1.1.2 nosakot, ka otrajā etapā siltumenerģijas ražošanas avota jauda 8-10 MW (daļējai apkures sezonas siltumenerģijas patēriņa slodzes slēgšanai) un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.

4)Līgums papildināts ar p.1.1.1.3, nosakot, ka abu etapu realizācijas gadījumā, siltumenerģijas ražošanas jauda 8-10 MW ziemas sezonas patēriņa nodrošināšanai un 4 MW +/- 10% vasaras patēriņa slodzes segšanai.

Ar 2011. gada 15. februāra pielikumu Nr.13 Līguma p. l.l.l.l, p.1.1.1.2 un p.1.1.1.3 minēto etapu ekspluatācijā nodošanas termiņš pagarināts līdz 31.10.2012.

2010.gada 15.oktobrī, PAS „Daugavpils siltumtīkli" deva SIA "Latneftegaz" saskaņojumu nodot telpas apakšnomā četriem komersantiem - SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" ar mērķi siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, nodošanai ekspluatācijā un apsaimniekošanai.

2012.gada jūnijā SIA „Latneftegaz" nodeva ekspluatācijā SC-2 uzbūvēto tehnoloģisko iekārtu kompleksu (4 atsevišķas koģenerācijas iekārtas vienā telpā) un tajā pat gadā pārdeva tās augstāk minētiem komersantiem.

[3] SC3 - "Detalizēti pārbaudot pretendenta SIA "BK Enerģija" iesniegto piedāvājumu, revidenti konstatēja, ka tas nesatur informāciju par līguma vai tā daļu izpildes nodošanu apakšuzņēmējiem. IUB, sniedzot vērtējumu situācijai, norādīja: "tā kā SIA "BK Enerģija" piedāvājumā netika norādīts tās piesaistītais apakšuzņēmējs SIA "Energy&Communication'1, bet faktiski SIA "Energy&Communication" ir daļēji nodota līguma izpilde, SIA "BK Enerģija" rīcībā ir konstatējams likuma regulējuma, kā arī iepirkuma nolikuma nosacījumu pārkāpums. IUB ieskatā apakšuzņēmēja SIA "Energy&Communication" piesaiste bija plānota, jo līgums ar šo apakšuzņēmēju tika noslēgts tajā pašā dienā, kad tika noslēgts iepirkuma līgums"."

Ņemot vēra iepriekš minēto, lūdzam Jūs sniegt vispusīgas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus Ekonomikas ministrija ir veikusi, lai novērstu gadījumus, kad koģenerācijas staciju īpašnieki izmanto elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas nosacījumus (nepilnības) savas peļņas palielināšanai uz elektroenerģijas gala patērētāju rēķina (piemēram, komersanti sadala koģenerācijas staciju jaudas starp vairākiem komersantiem, tādā veidā iegūstot priekšrocības kā mazajiem elektroenerģijas ražotājiem no valsts saņemt lielāku kompensāciju par saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros)?

2. Esošais MK regulējums uzdod ministrijai pienākumu veikt elektroenerģijas ražošanas pārbaudi, gadījumos, ja komersants ir saņēmis tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi kontroles darbības PAS "Daugavpils siltumtīkli" - SCI, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B-Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication" koģenerācijas iekārtu izstādīšanas vietās)?

3. Kādēļ obligātā iepirkuma ietvaros visiem koģenerācijas staciju īpašniekiem nav paredzēts vienāds (līdzvērtīgs) valsts atbalsts par saražoto elektroenerģiju?

4. Ar kādu nolūku MK noteikumos tika paredzēts diferencēts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, paredzot lielāko atbalstu mazajiem ražotājiem? Vai sākotnēji plānotais mērķis attiecībā uz valsts atbalsta diferencēšanu ir sasniegts?

5. Vai Ekonomikas ministrijas rīcībā ir informācija par atsevišķu staciju jaudu sadalīšanu vairākās ražošanas vienībās ar mērķi saņemt lielāku atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros? Vai konstatējot šādus gadījumus EM ir veikusi atbilstošas darbības lai samazinātu negatīvo ietekmi uz patērētājiem?

6. Kāda ir kopējā papildus peļņa (vai ieņēmumi) PAS "Daugavpils siltumtīkli" – SC1, SC2, SC3 darbības teritorijā - konkrētās adresēs (SIA "Cefus", SIA "Latneftegaz", SIA "Biosil", SIA "RB Vidzeme", SIA "B- Energo", SIA "Dienvidlatgales īpašumi" SIA "BK Enerģija", SIA "Energy&Communication") no tā, ka OIK sistēmas ietvaros uzskaitītas vairākas atsevišķas jaudas, nevis elektrostaciju kopējā jauda?

7. Kādos gadījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas stacijās, var tikt anulētas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Lūdzam sniegt statistiku par anulēto tiesību skaitu un anulēšanas iemesliem pēdējos piecos gados.

8. MK noteikumi attiecībā uz atbalstu OIK ietvaros paredz pienākumu komersantiem sniegt informāciju par patiesā labuma guvējiem. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi šādas informācijas pārbaudi, lai konstatētu atsevišķu komersantu, kuru patiesā labuma guvējs ir vienas un tās pašas personas, mēģinājumus saņemt lielāku OIK atbalstu sadalot elektroenerģijas ražošanas avotus?

9. Lūdzam sniegt informāciju par koģenerācijas ražošanas attīstības tendencēm Latvijas Republikā no 2006.-2016.g., norādot informāciju par katru gadu atsevišķi un sadalījumā pa novadiem (pilsētām):

9.1. komersantu, kuriem izsniegtas licences ražot elektroenerģiju koģenerācijas elektrostacijās, skaits;

9.2. komersantu, kuriem attiecīgajā gadā bija tiesības koģenerācijas elektrostacijās saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;

9.3. koģenerācijas elektrostaciju (iekārtu), kurās saražotā elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, skaits;

9.4. obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, kas saražots koģenerācijas režīmā;

9.5. obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājiem izmaksātās valsts kompensācija par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas režīmā.

NB. Uzrādītai statistikai jāparāda, cik lielā mērā korelē valsts atbalstā izmaksātās summas ar iepirkto elektroenerģiju un koģenerācijas elektrostaciju skaitu. Sadalījums pa novadiem ļaus identificēt pašvaldības, kurās problēma ar sadrumstalotu siltumenerģijas ražošanu, var nākotnē (kad nebūs vairs OIK) būtiski ietekmēt tarifus, turklāt šādās pašvaldībās varētu būt izteikts interešu konflikts vai tā pazīmes.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...