Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi saistībā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sabiedriskajā medijā pausto par Ekonomikas ministrijas (EM) “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām”.

Šis Deputātu jautājums tiek iesniegts saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119. panta trešajā daļā paredzēto – kā “steidzams” atbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajam.

Motivācija steidzamībai: šī gada 25. janvārī ekonomikas ministrs intervijā Latvijas radio apgalvoja: “Ministrija veic divus tādus rūpīgus auditus”, “tā viena lieta, kas man šķiet svarīga – pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu”.

Pēc Jūsu teiktā, drīzumā noslēgsies iepirkums, kas izsludināts ārējā pakalpojuma sniedzēja (“juridiskā biroja”) piesaistei.

Kā tas izriet no Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) lietvedībā esošajiem dokumentiem, kurus EM ir iesniegusi Saeimai, EM ir jau tikusi veikta dienesta pārbaude par EM rīcību saistībā ar lēmumiem piešķirt komersantam tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk - Lēmumi), kuras rezultāti neizskaidrojamā veidā it kā “ir pazuduši”, un Jūs apgalvojat, ka saistībā ar šiem “pazudušajiem dokumentiem”, šādu dienesta pārbaudes rezultātu nemaz nav bijis.

Taču šīs dienesta pārbaudes ietvaros ir veikts šo Lēmumu audits un tā rezultāti ir pieejami, un tie apliecina, ka, pieņemot šos Lēmumus, EM nekorekti piemērojusi tiesiskos principus savu lēmumu pamatošanā, pārkāpusi Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, neievērojusi normatīvo aktu deleģējumu, utt.

Tas viss nerada pārliecību, ka patiesībā EM, sludinot jaunu ārējo pakalpojumu sniedzēju piesaisti, lai izvērtētu EM rīcību, veic darbības nevis, lai atklātu iespējamos EM pārkāpumus saistībā ar “OIK lēmumiem”, bet gan, lai tos piesegtu, un tāpēc steidz izsludināt iepirkumu par jaunu juridisko atzinumu.

Jūs apgalvojāt: “viena lieta, kas man šķiet svarīga – pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā”, kāds no juridiskajiem birojiem izvērtēs ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tādēļ EM ir izsludinājusi iepirkumu, nolikums EM2017/142 (turpmāk – Iepirkums), Iepirkuma priekšmets: Lēmumu, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējums.

Lai mazinātu šīs augstāk pamatotās bažas pieprasām steidzami sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kas ir šie divi auditi, kurus Jūs pieminējāt intervijā “Latvijas radio”, kurus pašlaik veicot EM? Kurš tieši tos veic?

Kad un kādā veidā tika izsludināts Iepirkums?

Kāds ir pamatojums Iepirkuma nepieciešamībai? Lūdzam iesniegt lēmumu par šāda iepirkuma veikšanu.

Kādas darbības ir veikusi EM, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pretendentu piesaisti, nevis tikai atsevišķus “juridiskos birojus”?

Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tiks/tiek izvēlēts atbilstošākais  “juridiskais birojs”? Lūdzam pamatot šādu izvēles veidu, tā atbilstību sabiedrības interesēm un Jūsu publiski paustajam “audita” mērķim – “Tā viena lieta, kas man šķiet svarīga - pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu."

Kuras amatpersonas noteiks Iepirkuma uzvarētāju? Vai šīs amatpersonas pašas nav bijušas iesaistītas šo Lēmumu sagatavošanā? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamos amatus.

Kādēļ auditējamais laika periods Lēmumiem ir noteikts tikai no 2012. gada 28. augusta – tas ir tikai tam laika periodam, kurā jau ir spēkā pilnīgs “OIK moratorijs”, kas vispār aizliedz Iepirkuma priekšmetā paredzēto Lēmumu pieņemšanu visā Iepirkumā paredzētajā auditējamajā laika periodā?  (Ir spēkā atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.262 un Nr.221, kas vairs nepieļauj šādu Iepirkuma priekšmetā paredzēto Lēmumu pieņemšanu)

Pretēji augstākminētajam faktam, EM Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā apgalvo, ka šajā auditējamajā  laika periodā ir tikuši pieņemti 860 Lēmumi. Lūdzam sniegt pamatojumu šim apgalvojumam, norādot šajā laika periodā pieņemto lēmumu sadalījumu pa grupām, saskaņā ar Jūsu pašu tehniskajā specifikācijā noteikto - pa lēmumu veidiem un pa energoresursu veidiem.

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumu par tiesību nepiešķiršanu?

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumi par tiesību anulēšanu?

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumi par tiesību piešķiršanu?

Kāpēc nav paredzēts izvērtēt arī pārējos Lēmumus, laika periodā līdz 2012. gadam, kuri rada visnozīmīgāko OIK maksājuma slogu?

Kādēļ pārbaudīti tiks tikai 10% no šajā laika periodā pieņemto lēmumu? Vai tiešām uzskatāt, ka šāds atlases kopums būs pietiekoši reprezentatīvs, lai nodrošinātu objektīvu Lēmumu izvērtēšanas procesu?

Iepirkuma nolikums nosaka, ka izlases metodika ir jāsaskaņo ar EM. Lūdzam paskaidrot, kādā veidā – nosakot kādas prasības, nosacījumus, EM paredz izvirzīt šai metodikai, lai  nodrošinātu, ka Lēmumu atlases rezultātā audits sniedz objektīvu un adekvātu vērtējumu par ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sabiedrības interesēm, ja turklāt Tehniskajā specifikācijā  pie izmantojamajām metodēm ir noteikts, ka izvērtēšanā šajos 10%  ir jāiekļauj ne tikai tie Lēmumi, par kuriem ir paustas pamatotas bažas par to pamatotību un atbilstību, bet “dažāda veida lēmumi” – tai skaitā lēmumi par atļauju atcelšanu, tiesību nepiešķiršanu, u.c? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Vai, saskaņojot izlases metodiku, viena no EM prasībām, veicot lēmumu atlasi atbilstoši Tehniskajā specifikācijā aprakstītajam dalījumam, būs ievērot proporcionalitāti (nosakot auditējamo lēmumu skaitu proporcionāli pieņemto lēmumu skaitam izdalītajā grupā)?

Kuras amatpersonas sagatavoja darba uzdevumu, kurš būs jāveic izraudzītajam “juridiskajam birojam”? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamo amatu.

Ar kurām amatpersonām tiks saskaņota Izlases metodika? Lūdzam tās uzskaitīt, norādot ieņemamo amatu.

Kādā veidā Izpildītājam tiks nodrošināta iespēja veikt Lēmumu atlasi? Vai Izpildītājam būs pieejami visi Lēmumi, kā tas tiks nodrošināts?

Vai un kā tiks saskaņots ar pasūtītāju, kuri ir tie lēmumi, kas saskaņā ar metodiku tiks atlasīti auditam?

Kuras amatpersonas apstiprinās atlasīto Lēmumu kopu, par kuru tiks veikts audits? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamo amatu.

Tehniskajā specifikācijā ir noteikts, ka iepirkuma priekšmets ir: Lēmumi, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Ir divi Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 un Nr.221, saskaņā ar kuriem var pieņemt Lēmumus par tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču Tehniskajā specifikācijā ir paredzēts auditā iekļaut arī lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.883, kas nonāk pretrunā ar Iepirkuma priekšmetā noteikto. Lūdzam paskaidrot šādu pieļauto neatbilstību.

Kādēļ pretendenta kvalifikācijas prasībās nav paredzēta jelkāda juridiskā pieredze, kura saistīta ar subsidētās elektroenerģijas normatīvo regulējumu un pārraudzību? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka auditors bez jebkādas pieredzes būs spējīgs veikt objektīvu un kompetentu Lēmumu izvērtēšanu?

Vai uzskatāt, ka pretendents, kuram nav nekādas pieredzes saistībā ar Iepirkuma priekšmetu spēs adekvāti novērtēt veicamā darba apjoma izmaksas, salīdzinot ar pretendentu, kas to veiks rūpīgi un atbildīgi un tādejādi saskaņā ar Iepirkuma nolikumu netiks izvēlēts par uzvarētāju, jo piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā cena?

Ko šā iepirkuma kontekstā nozīmē saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums? Kā tas tiks vērtēts?

Kādēļ Iepirkuma nolikumā nav paredzēta ierobežojoša prasība pretendentam attiecībā uz interešu konfliktu, kurš var rasties, ja pretendents ir sniedzis savus pakalpojumus vai pārstāvējis komersanta intereses, kurš ir bijis ieinteresēts šo Lēmumu pieņemšanā vai pārstāvējis to komersantu intereses, kuri saskaņā ar šiem Lēmumiem ir ieguvuši (vai nav spējusi iegūt) iespēju pārdot savu saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?

Kādēļ Iepirkuma nolikumā nav pat prasības pretendentam deklarēt šādu augstākminēto interešu konfliktu? Vai uzskatāt, ka auditors, kurš atrodas augstākminētajā interešu konfliktā nodrošinās Jums objektīvu izvērtējumu sistēmai, kuras ietvaros tas pats ir guvis labumu?

Paredzētā līguma cena noteikta 75000 eiro ( ez PVN), nolikumā paredzētais auditējamais Lēmumu skaits ir 86, tas ir katra Lēmuma izvērtēšanai EM ir paredzējusi iztērēt vairāk nekā 1000 eiro (ieskaitot PVN)! Vai jūs uzskatāt šādu EM noteikto summu par adekvātu? Lūdzu, paskaidrojiet, kādā veidā ir tikusi noteikta šāda summa? Kādas darbības un ekspertīzi Jūs esat paredzējuši, kas būtu jāveic, īstenojot Lēmuma izvērtēšanu adekvāti Jūsu Iepirkumā paredzētajai summai?

Pieprasām sniegt atbildes uz katru jautājumu atsevišķi, tās atbilstoši numurējot.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...