Jaunzemes „paskaidrojumi” par VID izmeklētājas Lūres intervijā minētajiem faktiem uzskatāmi parāda „politiskā jumtotāja” Ašeradena iesaisti "pasūtījuma lietu" sistēmā
PIETIEK11.04.2023.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Pietiek.com šodien bez plašākiem komentāriem publicē „paskaidrojumus”, ko no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pēc ilgas vilcināšanās bija formāli pieprasījis viņas politiskais „jumtotājs”, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un kurus ministrs pēc tam vēl ilgāk formāli „izvērtēja”. Šie „paskaidrojumi”, kuros nav pat mēģināts atspēkot neko no VID izmeklētājas Initas Lūres 17. februāra intervijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, uzskatāmi parāda patiesās saites, kas saista šīs amatpersonas.
21.02.2023 Nr. VID 11.3/11/6
Par medijos sniegto interviju
Atbildot uz finanšu ministra rezolūciju, paskaidroju. Ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta darbinieci I. Lūri esmu tikusies vienu reizi. Tikšanās tika organizēta, lai gūtu pārliecību, ka kriminālprocess, kas atradās viņas lietvedībā, ierosināts pamatoti. Tikšanās laikā I. Lūre apliecināja, ka kriminālprocess ierosināts pamatoti, jo personu darbībās ir noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Šāda tikšanās organizēšana atbilst likuma normām.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. pantu izmeklēšanas gaitā iegūtie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties ar procesa virzītāja – izmeklētāja atļauju. Saskaņā ar šo normu un Kriminālprocesa [likuma] 29. pantu izmeklētājs ir tiesīgs pieņemt jebkuru lēmumu, tai skaitā lemt par izmeklēšanas gaitā noskaidroto ziņu atklāšanu citām personām nolūkā nodrošināt ātrāku un ekonomiskāku krimināprocesa mērķu sasniegšanu, tai skaitā citu resursu piesaistīšanu un iespējamo risku novēršanu, kas var apdraudēt izmeklēšanu. Tādējādi atsevišķas ziņas tiek atklātas nolūkā izmantot citu iestāžu vai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) struktūrvienību resursus, kā arī atsevišķos gadījumos panāktu šo struktūrvienību vai iestāžu funkciju izpildi laikā, kad tas neapdraud plānotas izmeklēšanas darbības. Atklājot ziņas no kriminālprocesa iestādes vadītājam vai citu iestāžu vadītājiem izmeklētājam jāizvērtē kādā apjomā informācija var tikt sniegta, lai netiktu apdraudēta kriminālprocesa mērķa sasniegšana.
Ja procesa virzītājs – izmeklētājs uzskata, ka jebkāda informācijas atklāšana citām kriminālprocesā neiesaistītām personām var to apdraudēt, tad informācija nevar tikt atklāta. Ja izmeklētājs ir saņēmis tādu rīkojumu no sava tiešā vadītāja, tad pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 29. panta 2. daļas 3. punktu šāds norādījums ir pārsūdzams.
Attiecīgi tiesībaizsardzības iestādē gūta informācija (materiāli un ziņas) saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 24. pantu var tikt izmantota un atklāta valsts varas un pārvaldes institūciju vadītājiem, viņu vai ar likumu pilnvarotām amatpersonām, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi, tai skaitā sagatavojot un veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības krimināllietās, plānojot un veicot operatīvās darbības pasākumus, analizējot kriminogēno situāciju un izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai.
Moderna un efektīva izmeklēšana ir balstīta uz labas prakses komandas darba piemēriem, kad iespējamo izmeklēšanas risku novēršanai savlaicīgi (vēl agrīnā stadijā vai pat pirms krimināprocesa uzsākšanas) tiek uzsākta tieša un cieša sadarbība ar citu tiesībsargājošo institūciju vadītājiem, kā arī prokuroriem un prokuratūras struktūrvienību vadītājiem, komandas darbā tiek panākta savlaicīga izmeklēšanas pasākumu plānošana, tiek veidots vienots redzējums par noziedzīgo darbību kvalifickāciju, novērsti potenciālie riski, notiek uzkrātas zinātības savlaicīga apmaiņa nolūkā ātrāk panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un ievērotu likumā noteiktus pamatprincipus, it īpaši kriminālprocesos ar lielā apjomā plānotām procesuālām darbībām. Šāda mūsdienīga pieeja ir ieviesta citās Eiropas valstīs un arī Latvijā ir sevi attaisnojusi, vairākkārt samazinot izmeklēšanas laiku apjomīgajos kriminālprocesos un novēršot iespējamos organizatoriskos, izmeklēšanas, iestāžu reputācijas un citu draudu riskus. Savlaicīgā prokuratūras iesaiste nodrošina tiesiskuma garantijas un šīs institūcijas līdzatbildību kriminālprocesu ātrā un efektīvā norisē.
Ar cieņu ģenerāldirektore I. Jaunzeme
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
