Jaunzemes dēļ no darba aiziet augsta ranga VID darbiniece
Pietiek lasītājs20.07.2023.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram saskaņā ar likumu ir trīs vietnieki. Līdz šim šos amatus ieņēma Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā, Informātikas pārvaldes direktore Indra Kārkliņa un Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Ģenerāldirektora vietniekiem ir plašas pilnvaras un konkrētas atbildības jomas. Saskaņā ar likumu viens no VID ģenerāldirektora vietnieku pienākumiem ir VID ģenerāldirektora prombūtnes laikā pildīt iestādes vadītāja funkcijas.
Līdz šim pašreizējās VID vadītājas Ievas Jaunzemes prombūtnes laikā viņas pienākumus visbiežāk pildīja Dace Pelēkā. Tomēr Ievas Jaunzemes haotiskā un nekompetentā vadības stila dēļ viņa no amata aizgāja šī gada pavasarī, sākumā pārejot uz Finanšu ministriju, vēlāk kļūstot par valsts prezidenta Edgara Rinkēviča komandas locekli.
Otra vietniece Indra Kārkliņa tika iecelta par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju uz vairākiem mēnešiem pēc tam, kad iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atstādināja I.Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Un pēc D.Pelēkās aiziešanas I.Kārkliņa pildīja VID ģenerāldirekora pienākumus brīžos, kad I.Jaunzeme atpūtās vai bija komandējumos.
Tomēr izskatās, ka arī I.Kārkliņa nav spējusi izturēt I.Jaunzemes radīto haosu un nekompetenci, jo ir iesniegusi atlūgumu.
Tādējādi ir radusies situācija, ka tik svarīga valsts iestāde kā VID īsā laikā ir zaudējusi divus no trijiem iestādes vadītāja vietniekiem, kas rada ne tikai jautājumus par iemesliem, kāpēc tik augsta ranga darbinieki pamet darbu, bet arī tīri praktiski nozīmē, ka VID šobrīd faktiski nepastāv likumā noteiktā kārtība.
Atbildība par šo situāciju, protams, ir jāuzņemas Ievai Jaunzemei. Viņa, protams, šo atbildību neuzņemsies. Tādēl jautājums paliek tikai viens: vai pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) joprojām uzskata, ka viņa lēmums par I.Jaunzemes atjaunošanu amatā bija pareizs?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
