Iesaki rakstu: 
Kad 2018.gada beigās noslēdzās Valsts kancelejas rīkotais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu, par uzvarētāju tika pasludināta Ieva Jaunzeme. Tobrīd notika sarunas par jaunas valdības izveidi, kurā visietekmīgākos - premjerministra un finanšu ministra amatus ieguva partija Jaunā Vienotība. Likteņa ironijas pēc jaunās valdības finanšu ministrs bija Jānis Reirs, kurš, iepriekš ieņemot labklājības ministra amatu, bija atbrīvojies no I.Jaunzemes, kura toreiz ieņēma Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu, jo viņas nekompetence un personīgās īpašības bija nepieņemamas pat tādam sausiņam kā viņš pats.
I.Jaunzeme ar sava dēla tēva - FKTK padomes locekļa Gvido Romeiko, advokāta-kolaboranta Romualda Vonsoviča un Viņķeļu klana pārstāves - tagadējās veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību tika iekārtota Ekonomikas ministrijā amatā ar svarīgu nosaukumu - administrācijas vadītāja. Ļaunas mēles gan melš, ka viņas galvenā atbildība un reālā ietekme šajā amatā bija ministrijas telpu dizaina jomā.
Kā tur nebūtu bijis, konkursā uz VID amatu 2018.gadā I.Jaunzeme pieteicās pati, lai gan pēc tam intervijās mēdz teikt, ka esot uzrunāta. Jāpiekrīt, ka arī uzrunāta viņa bija, bet patiesie uzrunātāji galīgi negribēja un nevarēja kļūt zināmi.
Konkursi uz ietekmīgu amatu vietām Latvijā notiek bieži, bet tikai naivais var ticēt, ka šie konkursi norit tā, kā tas notiek privātajā sektorā. Arī konkurss uz VID vadītāja vietu nebija izņēmums. Neviens nemeklē labāko un profesionālāko kandidātu. Tiek meklēts kandidāts, kurš ir pietiekami gudrs, lai nesarunā pārāk daudz muļķību, bet pietiekami dumjš, lai viņu varētu vadīt.
I.Jaunzeme lieliski atbilda šīm galvenajām prasībām. Vismaz noteikti labāk par otru galveno kandidāti Sandru Kārkliņu-Ādmini, kura toreiz ieņēma ietekmīgo VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītājas vietu, bet kopš tā laika ir aizrotēta uz Muitas pārvaldes vadītāja vietnieces amatu.
J.Reirs piekrita izvirzīt apstiprināšanai valdībā I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā ar mazāku prieku, nekā veicot ikgadējo kolonoskopiju bez narkozes, bet tāda bija politiskā vienošanās starp Jauno Vienotību, Attīstībai/Par un JKP.
Ja par Jauno Vienotību ir skaidrs, ka viņi piekrita I.Jaunzemes kandidatūrai tikai tāpēc, ka tā bija daļa no maksas par finanšu ministra amatu, un par Attīstībai/Par ieinteresētību kļūst skaidrs, zinot Edgara Jaunupa sponsora Māra Martinsona intereses, interesantāks ir JKP lielais atbalsts I.Jaunzemei.
Tur gan vislielākās cerības uz ietekmes palielināšanu bija Jurim Jurašam, kurš būtu bijis daudz vieglāk kontrolēt savu darbību akcīzes preču alternatīvas plūsmas nodrošināšanā. Kad viņa galvenā kandidāte S.Kārkliņa-Ādmine tika atstāta otrajā vietā, viņš uzstāja uz personīgu sarunu ar I.Jaunzemi, un par šīs sarunas saturu un dotajiem solījumiem pagaidām pilnīgu taisnību zina. tikai viņi abi. Tomēr tas neliedz J.Jurašam saviem, teiksim tā, sadarbības partneriem klāstīt par savu ietekmi pār I.Jaunzemi un viņas pieņemtajiem lēmumiem.
Turpinājumā būs vairāk informācijas par I.Jaunzemes darbību un pieņemtajiem interesantajiem lēmumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
