Jaunzemei derētu noskaidrot, kā tieši Kaimiņš pērn notrallinājis 122 tūkstošus eiro – interesantās izklaidēs, dārgās vielās vai nedeklarētos darījumos?
Pietiek lasītājs19.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Ievas Jaunzemes iepriekš un tagad jau atkal „vadītais” Valsts ieņēmumu dienests patiešām ir nolēmis uzlabot savu reputāciju, tam var ieteikt vienu ļoti konkrētu lietu – par 13. Saeimas āksta Artusa Kaimiņa oficiāli deklarētajiem ienākumiem un izdevumiem.
Iepazīstoties ar VID publiskajā datubāzē pieejamajām bijušā 13. Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa amatpersonas deklarācijām, ir redzams, ka amatpersonas deklarācijā par 2021. gadu viņš deklarējis, ka viņam neesot vispār nekādu uzkrājumu, bet esot 8300 eiro lielas parādsaistības.
Deklarācijā, beidzot darbu, kas datēta ar 2022. gada 31. oktobri, ir vērojams straujas izmaiņas. Eksdeputāts ir deklarējis gan saņemtu kredītu 150 000 eiro apmērā, gan pārvedumu savai mātei 40 000 eiro apmērā. Savukārt Saeimā un Jaunajā Rīgas teātrī viņš kopā „nopelnījis” 58 644 eiro.
Tas nozīmē, ka 2022. gadā laikā līdz 31. oktobrim – desmit mēnešos – āksts ir saņēmis ienākumus un ieņēmumus kopā 208 644 eiro apmērā. Maigi izsakoties, diezgan iespaidīgu summu. Kurš tieši no Saeimas izkritušam personāžam aizdevis 150 000 eiro, ir vēl cits jautājums.
Par šiem desmit mēnešiem jaunais finansists ir deklarējis tikai vienu veiktu pārvedumu 40 000 eiro apmērā, nekādus citus lielākus darījumus kā izdevumus nedeklarējot. Papildus tam viņš ir deklarējis arī uzradušos bezskaidras naudas uzkrājumu 46 000 eiro apmērā.
Ar vārdu sakot, situācija ir tāda: Artuss Kaimiņš pērn atalgojumā saņēmis 58 644 eiro, papildus tam nez no kā aizņēmies 150 000 eiro, no tiem 40 000 pārskaitījis mātei, bet vēl 46 000 palikuši bankā, - izsakoties paša eksdeputāta īpatnajā rakstībā sniegtā paskaidrojuma vārdiem, „Norādītie beskaidras naudas finanšu līdzekļi, kas norādīti pie uzkrājumiem ir saņemtā kredīta naudas atlikums uz 31.10.2022.”.
Tas nozīmē, ka eksdeputāts 2022. gada desmit mēnešos kā nedeklarētus ir izdevis vismaz 122 644 eiro – tātad vidēji vairāk nekā 12 tūkstošus mēnesī. Ir ļoti apšaubāmi, vai šādu summu desmit mēnešu laikā ir iespējams izdot, neveicot darījumus, kas pēc to apjoma būtu deklarējami atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, - kaut, protams, ir pasaulē arī ļoti dārgas narkotikas.
Ja Valsts ieņēmumu dienests un Ieva Jaunzeme patiešām vēlas uzlabot iestādes reputāciju, šis būtu viens konkrēts gadījums, kuru izmeklēt un kurā viest skaidrību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
