Iesaki rakstu: 
Nu jau liela daļa cilvēku ir pamanījuši, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores izstrādājums Ieva Jaunzeme mīl medijiem pasniegt tikai to informāciju, kuras mērķis ir radīt pozitīvu iespaidu par VID darbu. Šādām intervijām I.Jaunzemi sagatavo viņas galvenais pielīdējs – preses sekretārs Andrejs Vaivars, kurš, apzinādamies pašreizējās VID vadītājas zemo intelektuālo līmeni, vienmēr atrodas viņai blakus arī interviju laikā.
A.Vaivars, pats kādreiz bijis viduvējs žurnālists, saprot, ka jebkurš jautājums ārpus iemācītām frāzēm nostādīs I.Jaunzemi neveiklā situācijā. Tādēļ viņš dara visu, lai mediji neuzdotu neērtus jautājumus, sagatavo preses relīzes un cenšas pasniegt informāciju tādā mērcītē, kas pašam šķiet pozitīvas ziņas.
Lielākā problēma ir tas, ka ar VID galīgi nav kārtībā - tas kopš I.Jaunzemes stāšanās amatā ir degradējies korupcijas, bezatbildības un nekaunības virzienā. Tādēļ, ja VID Nodokļu un muitas policija nav aizturējusi kārtējo kontrabandas cigarešu kravu, gadījumos, kad žurnālisti uzdod jautājumus par VID darbu, I.Jaunzeme izmanto "strausa taktiku" - paslēpjas, cerot, ka problēma kaut kādā veidā pazudīs.
Šādā gadījumā jau esošajai problēmai pievienojas vēl viena - strausam pēcpuse paliek ārā, un tas jau ir daudz neglītāk par patiesību. Tādēļ, kad dažreiz I.Jaunzeme pa šo pēcpusi dabū nelielu pendeli no finanšu ministra Jāņa Reira (JV), viņa ceļ galdā otru metodi - melošanu.
Tā aizvadītajā ceturtdienā I.Jaunzeme sniedza interviju Latvijas Radio 1, kurā viņa kā vienu no galvenajām tēzēm pasniedza apgalvojumu, ka "esošā krīze sekmēs nodokļu nomaksu, nevis veicinās ieiešanu ēnu ekonomikā".
Kaut arī lielākā daļa pie veselā saprāta esošu ekonomistu pasmaidītu jau par šī apgalvojuma loģiku, vēl traģiskāk ir tas, ka I.Jaunzeme vienkārši melo.
Lieta tāda, ka VID pavisam nesen sagatavoja ziņojumu Finanšu ministrijai, kurā skaidri un gaiši norādīts uz ievērojama skaita nodokļu maksātāju pāriešanu ēnu ekonomikā un veidiem, kā dažādos nodokļu režīmos strādājošie nodokļu maksātāji pāries pelēkajā un melnajā zonā. Ziņojumā norādīts, no cik tūkstošiem nodokļu maksātāju ir sagaidāma šāda rīcība, par cik palielināsies nodokļu parādi un samazināsies nodokļu ieņēmumi.
Tā kā šī ziņojuma iesniegšanu Finanšu ministrijā ir apstiprinājusi pati I.Jaunzeme, viņas teiktais intervijā sabiedriskajam medijam ir vai nu klaji meli, vai arī apliecinājums, ka viņa nesaprot, ko runā. Jebkurā gadījumā finanšu ministram ir beidzot jāaizdzen šī nekompetentā un/vai melīgā ierēdne.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
