Iesaki rakstu: 
Šīs nedēļas sākumā portālā Pietiek tika publicēta informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes un Konservatīvo plāniem atbrīvoties no VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) priekšnieka Kaspara Podiņa.
Plāns bija 8.jūnijā iepazīstināt K.Podiņu ar I.Jaunzemes pieņemto lēmumu pazemināt viņu amatā ar algas samazinājumu 20% apmērā. Pamatojums - disciplinārlietas komisijas atzinums, ka K.Podiņa lēmums par 10,000 eur prēmijas izmaksu izmeklētājam par Dinaz lietā arestētajiem līdzekļiem gandrīz 2 miljonu eur apmērā.
Publikācija dienu pirms atbrīvošanās no K.Podiņa izjauca I.Jaunzemes un Konservatīvo plānus ar I.Jaunzemes rokām VID NMPP direktora amatā ielikt citu cilvēku, - tā lika sarosīties gan Valsts drošības dienestam, gan arī A/Par un Jaunās Vienotības politiķiem.
Visi jau tā bija neapmierināti, ka I.Jaunzeme trīs gadu laikā nav spējusi vai gribējusi tikt galā ar korupciju muitā. Tagadējā viņas vēlme ielikt vienā no tiesībsargājošo iestāžu vadītāju posteņiem kādu cilvēku bez specdienestu un politiķu piekrišanas jau liecināja vai nu par I.Jaunzemes neprātu, vai spiestu rīcību.
Kad tiek apdraudētas politiķu intereses, viņi prot rīkoties ļoti ātri. Burtiski dienas laikā I.Jaunzeme pēkšņi atkal mainīja savas domas un pagarināja disciplinārlietas izskatīšanas termiņu par vēl vienu mēnesi.
Tagad skatīsimies, kas notiks šī mēneša laikā. Vai un kā A/Par un Jaunās Vienotības politiķi tiks galā ar kārtējo Konservatīvo mēģinājumu iegūt varu vismaz vienā tiesībsargājošajā iestādē. Vai un kā finanšu ministrs Jānis Reirs tiks galā ar kārtējo I.Jaunzemes izlēcienu. Vai un kā specdienesti iejauksies šajos cīniņos.
Vienīgais, par ko mēs varam būt pārliecināti, - VID un it sevišķi tā vadītāja I.Jaunzeme lielu daļu laika velta ne jau savu darba pienākumu veikšanai, bet intrigām un shēmošanai.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
