Jaunzeme savai „glābšanai” tiešām bez konkursa par 2718 eiro mēnesī pieņēmusi darbā bijušo Viņķeles padomnieci
PIETIEK05.04.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savai „glābšanai” darbā VID bez konkursa tiešām pieņēmusi bēdīgi slavenās Ilzes Viņķeles kādreizējo padomnieci un „tēla veidotāju” Martu Krivadi, kurai noteikta 2265 eiro mēnešalga un nekavējoties arī 20% piemaksa „par nozīmīgu ieguldījumu VID stratēģisko mērķu sasniegšanā”. Pietiek.com šodien bez plašākiem komentāriem publicē VID skaidrojumu:
„2023. gada 9. martā darbu VID konsultanta komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos amatā uzsāka Marta Krivade.
Atbilstoši likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu” par darbinieku pieņemšanu VID ir tiesīgs lemt VID ģenerāldirektors.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” un VID atlīdzības kārtības noteikšanas principiem, šim amatam noteikta mēnešalga 2265 EUR (bruto) apmērā. Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un VID iekšējās atlīdzības kārtības principiem, M. Krivadei līdz 2023. gada 31. martam bija noteikta piemaksa 20 % apmērā no noteiktās mēnešalgas par nozīmīgu ieguldījumu VID stratēģisko mērķu sasniegšanā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” norādīto šī amata aprakstā, kas izdots, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtībā norādīto, noteikti sekojoši kritēriji: akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vēlama sociālās un cilvēkrīcības zinātnēs (psiholoģija, politikas zinātne), informācijas un komunikācijas (žurnālistika un komunikācija) zinātnēs vai vadībā un administrēšanā, kā arī pieredze sabiedrisko attiecību un/vai stratēģiskās komunikācijas vadības jomā valsts pārvaldē ne mazāk kā pieci gadi.
Amata pienākumi paredz pārraudzīt VID ārējās komunikācijas veidošanu, koordinēšanu un veicināšanu, kā arī konsultēt sabiedrisko attiecību jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 494 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu” noteikto tiešais vadītājs nedēļu pirms pārbaudes laika beigām izvērtēs darbinieka veikumu komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumu konsultanta amatā.
Lai nodrošinātu patstāvīgās struktūrvienības darbības nepārtrauktību un VID kopējo darbības mērķu izpildi, darbinieku var pieņemt darbā bez ārējā konkursa izsludināšanas, attiecīgi šajā gadījumā konkurss netika sludināts.”
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
