Jaunzeme savai “glābšanai” bez konkursa darbā VID pieņēmusi bēdīgi slavenās Viņķeles padomnieci Krivadi
PIETIEK12.03.2023.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pēdējās dienās aizvien biežāk tiek pieļauts, ka partijas „Vienotība” vadība un Valsts prezidenta kanceleja, mēģinot noslāpēt skandālu ap Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījuma lietām, varētu izvēlēties par grēkāzi un „upurēt” VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, viņa pati vēl cenšas noturēties amatā, - savai „glābšanai” viņa darbā VID bez konkursa pieņēmusi bēdīgi slavenās Ilzes Viņķeles kādreizējo padomnieci un „tēla veidotāju” Martu Krivadi.
Savus talantus un apņēmību „glābt” gan Jaunzemi, gan VID reputāciju M. Krivade svētdien apliecināja, uz visiem Pietiek.com jautājumiem – kādā amatā viņa iecelta, kas viņu šim amatam izvēlējies, kāda alga viņai noteikta, kādi uzdevumi viņai jāpilda – atbildot ar vienu un to pašu: šodien esot brīvdiena, tāpēc ne uz vienu jautājumu viņa neatbildēšot, lai pamēģinot viņai zvanīt pirmdien. M. Krivade atklāja tikai to, ka VID darbojoties divas dienas.
M. Krivade oficiāli skaitījās veselības ministres I. Viņķeles padomniece politikas plānošanas jautājumos, taču faktiski bija pieņemta, lai veidotu I. Viņķeles tēlu un uzlabotu viņas reputāciju. Taču faktiski M. Krivade bija tikai ministres problēma un tēla grāvēja, jo ik pa laikam iekļuva dažādās neērtās situācijās un skandāliņos.
Plašāk zināmais bija M. Krivades atbalsts prokremliskajai un pretlatviskajai politiķei Tatjanai Ždanokai, kuru I. Viņķeles padomniece un „politikas veidotāja” nodēvēja par „savējo”.
M. Krivade publiski paziņoja: „Es varu iedesmoties no Ždanokas, viņa ir gudra, mērķtiecīga un sevī pārliecināta, droša.” Viņa T. Ždanokas „simpātisko sievietes psiholoģisko profilu” pilnībā „atdalot no subjektīvajām patiesībām un konspirācijām, kuras viņa realizē”.
M. Krivade pēdējās dienās ir jau otrā „reputācijas uzlabotāja”, kura patiesībā pati par sevi ir reputācijas grāvēja. Iepriekš par bijušā skandalozā Latvijas TV „žurnālista” Iļjas Kozina pieņemšanu par savu preses sekretāru paziņoja partija „Progresīvie”. Interesanti, ka arī 1984. gadā dzimusī M. Krivade ir "Progresīvo" pārstāve, - 2021. gada pašvaldību vēlēšanās viņa Siguldas novadā neveiksmīgi mēģināja ievēlēties tieši no šīs partijas saraksta.
No neoficiāliem avotie pietiek.com zināms, ka M. Krivades pieņemšana darbā ir I. Jaunzemes izmisuma solis, - pirms tā VID ģenerāldirektore un viņas pārstāvji uzrunājuši vairāk nekā desmit personas preses padomnieka amatam, taču saņēmuši atteikumus, jo tiek gaidīta I. Jaunzemes drīza amata zaudēšana.
Zīmīgi, ka arī pati M. Krivade sava Facebook profilā aprakstā par sevi nav pieminējusi darbu VID. Tajā minēts: „Strādāja uzņēmumā Veselības ministrija. Kādreizējā Non-communications Director uzņēmumā Latvian Centre for Contemporary Art-LCCA. Strādāja uzņēmumā Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate. Mācās Rīgas Stradiņa universitāte (Riga Stradins University).”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
